Jēkabs Jančevskis. Satraukums par nākamajiem 100
«Tulkojumā no latīņu valodas vārds «turbidus» nozīmē «satraukts, uzbudināts». Šis darbs rakstīts kontekstā ar Latvijas valsts simtgadi, un tajā es pats sev uzdodu jautājumu, vai mēs šai valstij svinēsim arī nākamo simtgadi, un manas sajūtas ir diezgan satraucošas,» saka jaunais komponists Jēkabs Jančevskis. Sestdien, 20. janvārī, Lielajā ģildē notiks Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts, un tajā pirmatskaņojums Jēkaba Jančevska skaņdarbam Turbidus.
Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncerts notiks jau 12. reizi, un pirmo reizi tam jaunu skaņdarbu rakstījis Jēkabs Jančevskis. Koncertā piedalīsies Lietuvas Nacionālais simfoniskais orķestris un Liepājas Simfoniskais orķestris, programmā, kā ierasts, latviešu komponistu jaundarbu pirmatskaņošana un latviešu komponistu - jubilāru simfonisko darbu atskaņošana, pie diriģenta pults - Modests Pitrens un Atvars Lakstīgala. Sestdienas vakarā tiks atskaņoti Alfrēda Kalniņa, Jāņa Ivanova, Jāņa Mediņa, Jura Karlsona, Ādolfa Skultes un Jēkaba Jančevska darbi. Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertam Jēkabs Jančevskis darbu raksta pirmo reizi. «Arturs Maskats piedāvāja šādu iespēju, un es neatteicu,» nosaka Jēkabs Jančevskis. «Komponistam ne tik bieži izdodas rakstīt tik lielam sastāvam. Man ir bijušas pāris iespējas rakstīt simfoniskam orķestrim, bet ne šāda mēroga. Protams, ka simfoniskam orķestrim rakstīt vienmēr ir grūtāk, bet man patīk simfoniskā orķestra krāsas un iespējas,» atzīst Jēkabs Jančevskis. Prieks arī par to, ka viņa darba pirmatskaņošanā piedalīsies jaunais pianists Rihards Plešanovs. Komentējot savu jaundarbu, komponists atzīst, ka tas tapis «kontekstā ar Latvijas valsts simtgadi, un tajā es pats sev uzdodu jautājumu, vai mēs šai valstij svinēsim arī nākamo simtgadi, un manas sajūtas ir diezgan satraucošas», iespējams, tāpēc skaņdarbam dots nosaukums Turbidus, kas tulkojumā no latīņu valodas nozīmē «satraukts, uzbudināts».
Jēkabs Jančevskis bērnu mūzikas skolā apguva klavierspēli un tad, kad saprata, «ko nozīmē būt pianistam», ceļu mūzikā turpinājis kā kordiriģents, līdz sapratis, ka grib iet vēl tālāk - «pats rakstīt mūziku. Jo gribu mūziku dzirdēt tādu, kādu vēlos, un sapratu, ka visreālākais variants, kā to panākt, ir pašam mācīties kompozīciju. Patiešām komponēšana ir ņēmusi virsroku, jau sešus gadus es šajā jomā darbojos un, domāju, palikšu pie kompozīcijas, bet man ļoti palīdz pieredze kā diriģentam un, kaut nedaudz, arī pianistam.»
Savu ieiešanu profesionālajā vidē jaunais komponists apzīmē kā «ļoti krāsainu» un atzīst, ka viņam līdz šim veicies «rakstīt patiešām lieliem vārdiem, labiem muzikāliem sastāviem. Aizvadītajā vasarā bija iespēja rakstīt Kremerata Baltica stīgu orķestrim, ir regulāra sadarbība ar valsts kori Latvija... Protams, ka es priecājos par šādām iespējām, jo tās vienmēr iemāca ko jaunu. Komponists savā galvā var iztēloties nez ko, bet tad, kad viņa darbs nonāk līdz atskaņošanai, tad vienmēr ir pārsteiguma momenti, un teikšu godīgi - man tie patīk. Atskaņojot darbu, to ieraugi no cita rakursa.»
Šī nedēļa Jēkabam Jančevskim nozīmīga ne tikai ar debiju Latviešu simfoniskās mūzikas lielkoncertā, bet arī ar to, ka vakar aizstāvējis savu maģistra diploma referātu. «Vēl jau daudz kas palicis - ir jāsastāda kompozīcijas beigšanas eksāmena programma, apmēram 40 minūtes ilga, pavasarī, iespējams, varēšu teikt, ka viss beidzies, bet līdz finiša taisnei vēl kāds gabaliņš jānoiet,» atzīst Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas klases maģistrantūras students. «Es noteikti negribētu apstāties pie maģistra grāda, varbūt turpināšu mācīties kaut kādā formā, bet man ļoti patīk šī zeme, šie cilvēki, domāju, ka es turpināšu turēties šeit, prom nebraukšu.