Personības

Maija sākumā Rīgas pilī notika svinīgā ceremonija, kurā tika pasniegti mūsu valsts augstākie apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. Teātra pētniece Ieva Struka tajā saņēma Atzinības krustu «par nozīmīgo ieguldījumu Latvijas kultūrā, latviešu literārā mantojuma izpētē un popularizēšanā». Viņas jaunākais veikums ir Gunāra Priedes Kopotu rakstu sastādīšana, tomēr Ievas labo darbu saraksts ir nenoliedzami plašāks: te ir gan grāmatas par izcilām Latvijas teātra personībām, gan pašas darbs teātrī, gan darbība kritikā un kultūras žurnālistikā, gan aktivitātes Radošo savienību padomē. Starp citu, 1. jūnijā Radošo savienību padome ar pasākumu Lielajā ģildē atzīmēs 30. gadadienu kopš vēsturiskā plēnuma 1988. gada vasarā, kad radošie pirmoreiz publiski vārdos ietērpa to, ko klusībā domāja daudzi: Latvija tika okupēta, tai jātop brīvai. Ieva Struka šajā pasākumā debatēs par Radošo savienību lomu mūsdienu sabiedrībā.

«Kad pirmoreiz šo stāstu izlasīju, es, godīgi sakot, raudāju. Jo tajā ir kaut kas ļoti cilvēcisks, saprotams un reizē – arī apšaubāms un neizprotams. Tajā nav tikai melns un balts, tajā nav labais un sliktais – šajā stāstā atklājas cilvēks visās savās krāsās, un tieši tas mani ļoti uzrunā,» atzīst Latvijas Nacionālā teātra aktieris Arturs Krūzkops. Ceturtdien, 31. maijā, pulksten 19 viņam pirmizrāde – Andžeja loma dramaturga Jāņa Baloža lugā Mežainis, ko LMT Jaunajā zālē iestudējis režisors Valters Sīlis.

«Uz kādiem koncertiem es iešu ar lielāko prieku?...» – Guntars Ķirsis mirkli domā un tad iesmejas. «Ir koncerti, uz kuriem man jāiet, jo es nevaru neiet. Daudzu mākslinieku uzstāšanās Dzintaru koncertzālē notiek katru gadu, tomēr šogad ir arī absolūti unikālas lietas – Vīnes filharmoniķi un Elīna Garanča; Džona Malkoviča viesošanās; Raimonda Paula veltījums Latvijas simtgadei; Belvederes operdziedātāju konkurss, koncerts Dzimuši Latvijā, kas ar televīzijas palīdzību tiks piedāvāts starptautiskajai auditorijai Latvijas simtgadē. Un daudzi citi koncerti... Katra diena ir kā zelta tīrradnis.»

«Šis ir gaišs, jauks un pozitīvs stāsts. Kā šampanietis. Skaista mūzika un mūžīgais stāsts par mīlestību,» saka operas solists Rihards Mačanovskis, kurš atveido titullomu Gaetāno Doniceti operā Dons Paskvāle. Tās pirmizrāde šodien Nacionālajā operā.

Piektdien, 25. maijā, Valmieras teātrī Annas Brigaderes autobiogrāfiskā romāna "Dievs. Daba. Darbs" jauniestudējuma pirmizrāde.

Šovakar Dailes teātrī pirmizrāde klasikai – Antona Čehova Ivanovam!. Lomās lieliskie aktieri Artūrs Skrastiņš, Kristīne Nevarauska, Juris Bartkevičs, Artis Robežnieks, Vita Vārpiņa, Anete Krasovska, Gints Grāvelis, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Gints Andžāns, Lauris Dzelzītis, Indra Briķe, Mārtiņš Upenieks, Aldis Siliņš, Artūrs Dīcis, Dainis Gaidelis, Kaspars Zīle, Niklāvs Kurpnieks, Edijs Zalaks. Saruna ar tās režisoru Regnāru Vaivaru notiek astoņas dienas pirms pirmizrādes. Esam norunājušies tikties teātra kafejnīcā pēc mēģinājuma, bet tā vien šķiet, visi ir iedegušies tik ļoti, ka mēģinājums nebeidzas, pat rindā pēc kafijas stāvot. Negaidot tradicionālo pirmspirmizrādes jautājumu, Regnārs Vaivars ķeras pie galvenā.

«Dzīvnieks nešķiro, vai viņa saimnieks ir čigāns, ebrejs, latvietis vai krievs. Viņam ir vajadzīgs cilvēks, kurš par viņu rūpējas. Tāpat kā mazam bērnam ir vajadzīga mamma, un viņam ir vienalga, kāda ir viņas nacionālā piederība un reliģiskā pārliecība. Un no dzīvnieku skatpunkta uz 20. gadsimta dramatiskajiem Latvijas vēstures notikumiem un mūsdienu pasaules izaicinājumiem iespējams paskatīties pilnīgi savādāk,» saka Liepājas teātra aktieris Armands Kaušelis.

Jau šo trešdien, 16. maijā, VEF Kultūras pilī notiks muzikālās apvienības Kanisaifa debijas albuma atrādīšanas plašākai publikai koncerts. Šīs apvienības galvgalī ir Nils Īle – mūziķis, kuru droši var dēvēt par perkusiju mākslas Latvijā ciltstēvu.

Sestdien, 12. maijā, Spīķeru koncertzālē notiks komponista Jāņa Ķirša jaunākā veikuma – pirmā soloalbuma The Equator (Ekvators) – prezentācijas koncerts.

Lietuviešu operdziedātāja Vida Miknevičute pirmoreiz Latvijas Nacionālajā operā un baletā debitēja pirms gada ar Elizabetes lomu Vāgnera Tanheizera otrajā pirmizrādē. Toreiz likās, ka no smalkās, blondās, sīkās solistes soprāna varenajiem virstoņiem pacelsies mūsu Baltā nama jumts.

Šodien, 7. maijā, mūzikas namā Daile virtuozais pianists Gints Žilinskis rīkos boogie woogie šovu – nevis tāpat vien, bet par godu savai 50 gadu jubilejai!

Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, Ķīpsalas hallē būs iespējams pirmo reizi noskatīties unikālu deju koncertuzvedumu ar grupas Raxtu raxti, dūdu un bungu grupas Auļi, kā arī vairāk nekā 1000 dejotāju dalību. Viena no galvenajām personām šī pasākuma realizācijā ir jaunā horeogrāfe Dagmāra Bārbale.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) ziņo, ka 30. aprīļa rītā aizsaulē aizgājis tā ilggadējais kolēģis Valdis Zariņš (1942–2018) – LNSO koncertmeistars no 1976. līdz 2001. gadam.

«Jebkura šķiršanās ir sāpīga, bet dzīve tāpēc neapstājas, un par to prieks. Darba šobrīd ir ļoti daudz, un tā arī gribētos turpināt,» saka aktrise Iveta Pole. Šovakar un rītvakar pulksten 19 viņa būs uz Ģertrūdes ielas teātra (ĢIT) skatuves – titullomā izrādē Heda. Izrādē, kas apvieno kursabiedrus, lielu daļu to aktieru, kuriem pērnvasar uzteica darbu Jaunais Rīgas teātris (JRT).

Šo svētdien, 22.aprīlī, pazīstamā rokmūziķe un dziesminiece Ieva Akuratere svin 60 gadu jubileju. To plašāk Ieva atzīmēs kopā ar vēl vienu šā pavasara gaviļnieku - komponistu Juri Kulakovu - koncertos "Jurim Kulakovam un Ievai Akuraterei - 60 / Gandrīz tautasdziesma".

No šodienas kinoteātros skatāma jaunākā filma sērijā Latvijas filmas Latvijas simtgadei – filma Bille, kas tapusi pēc Vizmas Belševicas tāda paša nosaukuma daļēji autobiogrāfiska romāna motīviem. Filmas režisore atzīst, ka stāsts par mazo septiņgadnieci Billi, kuras bērnība pagājusi diezgan trūcīgā strādnieku ģimenē pagājušā gadsimta 30. gadu Latvijā, kura vēlāk kļuva par rakstnieci un vairākas reizes tika izvirzīta Nobela prēmijai literatūrā, nav filma bērniem, bet ģimenēm, jo stāsta centrā ir «bērna, talantīga bērna un pieaugušo attiecības. Tas nav ātrs, smieklīgs, pozitīvs stāsts jeb produkts izklaidei, bet – ir ko padomāt gan pieaugušajiem, gan bērniem».

Šodien, 19. aprīlī, Vidzemes koncertzālē Cēsis pirmizrāde Latvijas Radio kora vadītāja Sigvarda Kļavas lolotā mūzikas projekta Latvijas gredzens trešajam stāstam – Vidzemei veltītajai muzikālajai izstādei Kalns uz augšu ies.

Šodien pulksten 19 kino Splendid Palace Mazajā zālē būs pirmizrāde televīzijas filmai Nora, kas veltīta izcilajai latviešu estrādes zvaigznei Norai Bumbierei. Filmu veidojuši režisore Linda Olte, scenārists Sandijs Semjonovs, operators Andris Priedītis, lomās Dārta Daneviča un Niklāvs Kurpnieks. Pēc pirmizrādes Splendid Palace būs vēl četri ekskluzīvi seansi 22., 23., 25. un 26. aprīlī, bet filmas televīzijas pirmizrāde notiks LTV 1. kanālā 5. maijā. Par to, ko varēsim redzēt, saruna ar režisori Lindu Olti.

No 20. aprīļa līdz 4. maijam četros ekskluzīvos seansos kinoteātrī Splendid Palace tiks izrādīta Latvijas Televīzijas jaunā dokumentāla filma Nora – par leģendāro estrādes dziedātāju Noru Bumbieri.

Kristīgā baznīca piedzīvojusi vēsturiski un konfesionāli atšķirīgu attieksmi pret astroloģiju. Tā tas bijis un ir joprojām, jo pēc būtības Bībele nav iztirzājusi cilvēka dzīves saistību ar debesķermeņu kustību, izņemot pravietojumu par jaunas zvaigznes iedegšanos Jēzus Kristus piedzimšanas laikā. Sanāk, ka šajā jautājumā interpretācija atstāta teologu, baznīcas vadības un atsevišķu mācītāju ziņā. Savs ieskats par astroloģiju ir Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājam Kristam KALNIŅAM.

«Man nebija doma iestudēt tieši Moljēru vai Krimpu. Primāri es domāju par tēmu, kas mani pašu aizrauj, un – mani uzrunāja mizantropija. Un mizantrops – kā tēls, kā raksturs, kā cilvēks, kurš zina, kā visam ir jānotiek un kā kam ir jāizskatās. Manuprāt, diezgan aktuāla tēma, ko īpaši jūtam sociālajos medijos,» saka režisors Viesturs Meikšāns (37).

Piektdien, 13. aprīlī, Latvijas Nacionālajā operā notiks komponista Jura Karlsona un horeogrāfa Aivara Leimaņa veidotā baleta Antonija#Silmači, kas veidots pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas motīviem, pasaules pirmizrāde. «Apzinos, ka Antonija man varētu būt pēdējā titulloma,» saka mūsu baleta vadošā soliste Viktorija Jansone. «Tā nu tas ir – šajā teātrī sāku strādāt pirms 20 gadiem.»