Pianists Andrejs Osokins. Par dzīvi no putna lidojuma
«Vienmēr ir brīnišķīgi, ja pirms svētkiem ir kāds atbildīgs koncerts, jo tad svētkos jūties nopelnījis sev atpūtu un vari atļauties par darbu vispār nedomāt,» saka pianists Andrejs Osokins. Rītvakar, 22. jūnijā, pulksten 20 Mazajā Mežotnes pilī skanēs latviešu klaviermūzikas zināmie un vēl neatklātie šedevri, un tos izpildīs pianistu Osokinu dinastija – tēvs Sergejs un dēli Andrejs un Georgijs.
Ar koncertu Latviešu komponistu klaviermūzika Saulgriežu noskaņās. Trīs Osokini tiks atklāta Mazās Mežotnes pils šīs vasaras koncertsezona. Un koncertā, kas ir veltījums Latvijas simtgadei un kas Lielupes krastā izskanēs tieši vasaras saulgriežos, iekļauti Jāņa Zālīša, Artūra Grīnupa, Pētera Vaska, Jāņa Ivanova, Volfganga Dārziņa un Jāzepa Vītola skaņdarbi.
Daudzveidīgs pieskāriens
«Tā būs ļoti interesanta programma, jo tajā būs ne tikai Pētera Vaska labi zināmā mūzika un Jāzepa Vītola Viļņu dziesma, bet arī ļoti reti spēlēti, vēl neatklāti šedevri, piemēram, Jāņa Zālīša skaņdarbi. Jānis Zālītis (1884-1943) bija komponists, Latvijas Nacionālās operas pirmais direktors (1919-1922), kurš rakstīja pārsvarā kora mūziku, bet jaunības gados viņš rakstīja arī klaviermūziku. To atskaņos mans tēvs, un klausītāji varēs pārliecināties, cik interesanti un svaigi šodien skan šī mūzika,» stāsta Andrejs Osokins, piebilstot, ka koncertā tiks atskaņoti arī divi komponista Artūra Grīnupa (1931-1989) skaņdarbi, kas arī koncertzālēs skan ne pārāk bieži.
«Un kā vienmēr uz skatuves būs trīs pianisti no vienas dinastijas, no vienas ģimenes, bet - katrs ļoti atšķirīga individualitāte,» uzsver Andrejs Osokins, sakot, ka, atskaņojot arī ļoti atšķirīgu komponistu mūziku, viņi atklās, cik daudzveidīga ir latviešu mūzika.
Lai arī ļoti atšķirīgas personības, Osokini tomēr atrod kopēju valodu uz vienas skatuves. «Jā, tā tiešām ir ļoti svarīga mūsu ģimenes īpašība - ka mēs spēlējam vienu instrumentu, esam ar vienu uzvārdu un no vienas ģimenes, bet spēlējam ļoti atšķirīgi. Katram ir savs ļoti spilgts rokraksts, un tas, protams, ir tēva nopelns, jo viņš bija mūsu pedagogs, un tieši viņš katrā no mums spēja ieraudzīt un atvērt to īpašo talantu un neatkārtojamību. Dažreiz studenti ir līdzīgi saviem pedagogiem, bet mūsu gadījumā ir pilnīgi otrādi, un tāpēc arī klausītājiem patīk mūsu uzstāšanās, jo viņi redz, cik daudzveidīgs var būt pieskāriens pie taustiņiem un cik daudzveidīgs var būt mākslinieka tēls un mīlestība pret mūziku.»
Un sākas skaista mūzika
Andrejs Osokins ir pasaulē pieprasītākais latviešu pianists, viņš regulāri uzstājas Eiropas koncertzālēs, tajā skaitā Berlīnes filharmonijā, Konzerthaus Berlin, Alte Oper zālē Frankfurtē un La Verdi zālē Milānā. Latvijā viņu šovasar varēs redzēt un dzirdēt uz divām skatuvēm: rītvakar Mazajā Mežotnes pilī ļoti intīmā atmosfērā latviskās vasaras saulgriežu noskaņās un 26. jūlijā Dzintaru koncertzālē Jūrmalā, kas pēc būtības būs pavisam atšķirīgs - ar orķestri, trim klavierēm un repetuāru no Baha klavierkoncertiem līdz pat Rahmaņinova un Ravela sarežģītajām un izsmalcinātajām partitūrām.
Taujāts, uz kādas skatuves pianists jūtas komfortablāk, Andrejs Osokins atteic, ka katrai ir sava īpaša burvība. «Pret katru koncertu attiecos ar maksimālu pietāti, sagatavotību un zināmu svaigumu - vienmēr padomāju, lai tieši uz skatuves rodas kas neatkārtojams, tādā veidā attaisnojot to, kāpēc klausītāji savu vakaru velta dzīvajai mūzikai, nevis ierakstiem, kas mūsdienās ir ļoti pieejami,» stāsta talantīgais pianists, uzsverot, ka ik katrā koncertā uz skatuves ir jābūt zināmai maģijai, lai klausītājs sajūt, ka tieši šajā minūtē māksliniekā rodas iedvesma un sākas skaista mūzika. Lai visi kopā pārdzīvo mūzikas skaņu burvību, bet uz pianissimo pārstāj elpot. «Tie ir maģiski brīži, un es domāju, ka tieši šādu brīžu dēļ cilvēki nāk uz dzīvajiem koncertiem, nevis klausās mūziku austiņās.»
Visi zina Porziņģi
«Šovasar piedalīšos arī divos festivālos Vācijā, no kuriem vienu atklāšu ar savu solokoncertu, bet otrā, kur būs Bēthovena klavierkoncertu maratons, spēlēšu pirmo un otro Bēthovena klavierkoncertu. Tas būs tūliņ pēc Trīs Osokinu koncerta Dzintaru koncertzālē, kas notiks 26. jūlijā,» Andrejs Osokins atklāj savus tuvākās nākotnes plānus, piebilstot, ka arī rudens sākumā viņam jau ieplānoti daudzi koncerti ārpus Latvijas. «Ne tik sen ar savu draudzeni, brīnišķīgo dziedātāju Katrīnu Gupalo, bijām trīs nedēļu koncerttūrē pa ASV, kur astoņās pilsētās bija gan mani solokoncerti, gan mūsu kopējie koncerti, kuros izpildījām latviešu un amerikāņu mūziku. Stāstījām klausītājiem par paralēlēm starp Pētera Vaska un Džona Keidža (1912-1992) mūziku. Viens ir latviešu, otrs - amerikāņu mūzikas avangards, un mēs meklējām abiem kopējo, šķetinājām atšķirīgo un vērtējām, kā katrs pieiet klavieru skanējumam,» stāsta Andrejs Osokins, piebilstot, ka, iespējams, šādu koncertu atkārtos arī Latvijā.
Pianists uzsver, ka viņam vienmēr ir liels prieks pārstāvēt Latviju, stāstīt par savu valsti, un šoreiz Amerikā to darīt bija ļoti viegli. «Jo visi zina Porziņģi,» pianists pasmaida un no sirds priecājas par talantīgo latviešu sasniegumiem plašajā pasaulē. «Tas ir brīnišķīgi, ka Amerikā runā par latviešu mūziķu varenību, jo vislabākajā opernamā Metropoliten Opera dzied mūsu dīvas Elīna Garanča un Marina Rebeka, Andris Nelsons ir viens no labākajiem diriģentiem pasaulē. Tas tiešām ir brīnums, ka no mūsu mazās Latvijas ir tik daudz fantastisku klasiskās mūzikas mākslinieku.»
Sapnis par Kārnegī
Uz kuras no skatuvēm Andrejs Osokins sapņo nokļūt? «Es piekrītu, ka koncertzāle ir viens no mērķiem, ko pianists vēlas sasniegt. Jo katrai zālei ir sava aura, ko piepilda tie mūziķi, kuri tur muzicējuši. Es jau esmu spēlējis daudzās skaistās zālēs, bet pēc ASV tūres man ir liela interese nokļūt Kārnegī zālē Ņujorkā. Tā ir liela, slavena zāle, tur uzstājušies ģeniāli klasiskās mūzikas pārstāvji, un es ļoti ceru, ka pēc dažiem gadiem mans sapnis piepildīsies,» nosaka Andrejs Osokins. Taujāts, vai Mazās Mežotnes pils zāle viņam nav par mazu, izcilais pianists atteic, ka nepavisam ne. «Man ļoti patīk daudzveidība - gan repertuāra, gan koncerta vietu izvēlē. Tā ir vieta, kur var saredzēt klausītāju sejas un, spēlējot pusotru stundu garu programmu, ikkatru iegaumēt. Tur var redzēt dzīvas emocijas, ļoti tuvu sajust skatītāju, un tas ir līdzīgi kā spēlēt klasē saviem draugiem. Un tāda gaisotne, kur katrs skatītājs ir kā tuvs draugs, ir brīnišķīga. Tā ir neatsverama pieredze,» apgalvo lieliskais mūziķis, paskaidrojot, ka tādā veidā pianists uztur dzīvu tiešo kontaktu ar savu klausītāju un pēc tam, spēlējot lielā zālē, šo personīgo pieeju var dot ikvienam klātesošajam.
Bali varētu būt garlaicīgi
Ar personīgu pieeju un patiesu ieinteresētību Andrejs Osokins šovasar no 17. līdz 26. jūlijam darbosies XIII Starptautiskajos latviešu jauno mūziķu meistarkursos Baltijas mūzikas ceļš, ko organizē komponiste Dace Aperāne un kas notiks Siguldā, koncertzālē Baltais flīģelis. Šie meistarkursi apvieno jaunos mūziķus no vairākām pasaules valstīm, rodot iespēju interesantā, neformālā gaisotnē kopīgi strādāt, muzicēt, atpūsties, nodibināt savstarpējus kontaktus un izveidot turpmākās sadarbības iespējas. «Tas ir fantastisks festivāls, kur jaunajiem mūziķiem ir iespēja strādāt pieredzējušu Latvijas un ārzemju pedagogu un izcilu mākslinieku vadībā, bet mums, pasniedzējiem, brīnišķīga vieta, kur satikties un uzzināt, kā iet mūsu kolēģiem, piemēram, Sidnejā, Toronto, Varšavā un citviet pasaulē.»
Atvaļinājums gan Andrejam Osokinam šovasar nav ieplānots. «Pēdējos gados, kopš darbojos koncertaģentūrā Aira Laiviņa artists, nav sanācis atpūsties, bet - man katrs brauciens ārpus Latvijas ir kā neliels atvaļinājums, jo pēc koncerta parasti ir kāda brīva diena, un es to izmantoju, lai apskatītu un kaut nedaudz iepazītu vietu, kurp esmu nokļuvis. Bet aizbraukt mēnesi uz Bali un neko nedarīt... tas man noteikti vēl ir priekšā,» pianists nosaka, atzīstot, ka mazliet gan baidās, ka tādā ceļojumā - bez mūzikas - viņam jau otrajā dienā būs garlaicīgi.
Iedvesmo daba un cilvēki
Pianists atklāj, ka viņš izmanto katru brīvo brīdi, lai baudītu Latvijas dabu - aizbrauc vai uz Siguldas skaistajām vietām pie Gaujas, vai uz Jūrmalu, vai uz Saulkrastiem. Viņu iedvesmo jūra, meži un kalni, jo tie savā veidā sasaucas ar stihijām, kas ir mūzikā. «Tieši dabā es atrodu to pareizo dvēsles stīgu, lai saprastu, kā atskaņot mūziku. Ja esam stresaini un nervozi, ir grūti spēlēt Rahmaņinovu vai Brāmsu, kuri savu mūziku rakstīja laikā, kad dzīve bija pavisam citāda - daudz lēnāka,» skaidro Andrejs Osokins.
Viņu iedvesmo arī cilvēki, tāpēc viņš labprāt tiekas ar draugiem, lai uzzinātu, kā kuram klājas. «Jo mūzika vienmēr ir arī par cilvēku - par viņa sapņiem un cerībām, par prieku un mīlestību, par pārdzīvojumiem, konfliktiem un sāpēm, par likteni. Mūzikā tas gan tiek ietverts ar plašāku skatījumu - kā no putna lidojuma. Tāpēc es uzskatu, ka arī pianistam vajag dzīvot īstu dzīvi, daudz redzēt un daudz ko piedzīvot, lai par to varētu stāstīt savā mūzikā.»
***
Andrejs OSOKINS
• Pasaulē pieprasītākais latviešu pianists
• Dzimis 1984. gada 19. decembrī Rīgā
• Izglītība: Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola, J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija un Londonas Trinity mūzikas koledža (Trinity College London), ar izcilību absolvējis Londonas Karaliskās Mūzikas akadēmijas (Royal Academy of Music in London) maģistrantūru (2011, prof. Hemiša Milna klasi)
• Yamaha Music Foundation of Europe stipendiāts, Latvijas Lielās Mūzikas balvas (2008) un J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Gada balvas (2009) ieguvējs
• Plūcis laurus pasaules nozīmīgākajos pianisma konkursos, tostarp Artura Rubinšteina Starptautiskajā pianistu konkursā Telavivā, Longas-Tibo starptautiskajā konkursā Parīzē, Līdsas Starptautiskajā pianistu konkursā un Karalienes Elizabetes Starptautiskajā pianistu konkursā Briselē
• Koncertējis ar Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri, Francijas Radio filharmonijas orķestri, Mančestras Hallé simfonisko orķestri, Braitonas Filharmonijas orķestri un Dublinas Nacionālo simfonisko orķestri
• Sadarbojies ar diriģentiem: sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads un citiem
• Muzicējis Dublinas Nacionālajā koncertzālē Īrijā, Vigmora zālē, St Martin in the Fields un Kings Place koncertzālēs Londonā, Gasteig koncertzālē Minhenē, La Monnaie koncertzālē Briselē, Opera Comique zālē Parīzē, Birmingemas Simfoniskajā zālē un citās
• Muzicē gan duetā Duo LV - ar virtuozo vijolnieci Kristīni Balanas, gan kopā ar orķestra Kremerata Baltica stīgu kvartetu Quattro Baltica
• Regulāri organizē un vada meistarklases Latvijā un ārvalstīs
• Šā gada maijā pianistam piešķirts Asociētā biedra statuss (ARAM) Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā - to piešķir tikai tiem akadēmijas bijušajiem studentiem, kuri ir sasnieguši izcilību mūzikā, kā arī snieguši nozīmīgu ieguldījumu mūzikas jomā
• Izveidojis producentu komandu Aira Laiviņa artists (2015), kas atklāj jaunas mākslinieciskās izpausmes dimensijas
• Neprecējies. Draudzene Katrīna Gupalo ir pianiste un dziedātāja