Personības

«Šobrīd teātrī ir milzīga konkurence. Man nav tādu lielu notikumu un skaļu nosaukumu, ar ko žilbināt šajā sarunā, jo man vairāk sanāk spēlēt Kamerzālē un Mazajā zālē, un es arī šajās kamerizrādēs labi jūtos,» saka Dailes teātra aktrise Aija Dzērve. Viņai šovakar pirmizrāde Kamerzālē, kur režisors Dmitrijs Petrenko iestudējis jaunās dramaturģes Justīnes Kļavas oriģināldarbu Atzīšanās.

Šonedēļ pirmizrāde latviešu dokumentālā kino vecmeistara, viena no leģendārā Rīgas dokumentālā kino pamatlicējiem Ivara Selecka (83), kura veidotās filmas ir iekļautas arī Kultūras kanonā un pieskaitāmas Latvijas kinovēstures zelta fondam, jaunākajai filmai Turpinājums. Jau pirmizrādes nedēļā to varēs redzēt visā Latvijā.

Sestdienas, 17.marta naktī, mūžībā devies latviešu ērģelnieks, profesors Tālivaldis Deksnis, informēja Jūrmalas Mūzikas vidusskolas direktora vietniece projektu realizācijas jomā Edīte Deksne.

«Latvietis ir jūtu cilvēks. Bet vajadzētu vairāk sakņoties prātā,» uzskata Jānis Streičs, kas savās filmās ir parādījis tieši šo – jūtu cilvēku, kas ir gan humorpilns, gan eleganti latvisks, gan apmīļojams un uz līdzjušanu aicinošs. Bet visam pāri ir jūtas, sirdsskaidrība, labestība un iekšējās pasaules kautrais skaistums.

Pavisam nesen nāca klajā grupas Līvi jaunais koncertalbums Bez štepseļiem, un notiek šāda paša nosaukuma tūre. Jā, tieši kā Līvi – Ainars Virga nolēmis turpināt savas grupas darbību zem vēsturiskā un leģendārā zīmola.

«Tā nav mana biogrāfija, bet izrādē atainotās sajūtas, tostarp vientulība, kas var piemeklēt, pat esot kopā ar kādu, man ir ļoti pazīstamas. Protams, es šo stāstu laižu caur sevi – ja tas nenāktu no manis, būtu grūti to izstāstīt un izdejot,» atzīst horeogrāfe, dejotāja un Spēlmaņu nakts laureāte Liene Grava.

Lai gan vēl pagājušā gada rudenī režisora Mihaila Gruzdova dzīvība karājās mata galā, pusgada laikā mākslinieks veselību ir atguvis, raksta portāls "jauns.lv".

Pirmdien 82 gadu vecumā vienā no Maskavas klīnikām mūžībā aizgājis leģendārais teātra un kino aktieris, režisors un jauno aktieru pedagogs Oļegs Tabakovs (17.08.1935.–12.03.2018.).

90. gados deju mūzikas grupa 100. debija lokālā mērogā bija teju tikpat populāra, cik šobrīd ir Prāta vētra. Ar savu nupat izdoto albumu Lielisko mirkļu albumā… viens no tās dalībniekiem Agris Semēvics uzjundījis vēlmi atskatīties pagātnē, ielūkoties tagadnē un pasapņot par nākotni.

Sestdien Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde režisora Alvja Hermaņa veidotajam jauniestudējumam Dieviņš pillā, kas veidots, balstoties uz Aivara Neibarta dzeju. Vienīgo lomu atveido Guna Zariņa. Mūziku komponējis Ingus Baušķenieks – kādreiz leģendārās grupas Dzeltenie pastnieki līderis, kura radošajā kontā ir arī vairāki soloalbumi.

22. februārī žurnāliste un publiciste Astra Mille tika atrasta mirusi savā dzīvoklī.

Restorānā Bibliotēka Nr. 1 ceturtdienas vakarā teju vai ģimeniskā atmosfērā tika prezentēts (jeb degustēts) dziedātājas Aijas Vītoliņas un grupas Tango Sin Quinto albums.

No rītdienas, 2. marta, Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma gleznotājas Sandras Krastiņas personālizstāde Būs jārunā. Izstādē apvienotas pēdējo trīs gadu laikā tapušas gleznas, jo «viena tēma ierosina nākamo, un tādējādi jaunā tēma patiesībā dīgusi un nobriedusi jau iepriekšējās izstādes laikā».

Aleksandrs Seržants ir mākslinieks. Viņa darbi tikuši izstādīti Rīgā, Amsterdamā, Maskavā, Belgradā, Ļeņingradā, dažādās Vācijas pilsētās.

«Festivāla laikā cenšamies parādīt gan sava orķestra daudzveidību, gan aktuālāko, kas šobrīd ir pasaules pūtēju orķestru mūzikā. Turklāt atskaņojam tādu mūziku, ko Latvijā varam piedāvāt tikai mēs – jo neviens cits tāda līmeņa un tāda tipa mūziku nevar nospēlēt,» saka orķestra Rīga diriģents un mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.

Kad bija pienācis brīdis izvēlēties profesiju, Aleksejs Naumovs neīstenoja vienu no saviem sapņiem – kļūt par kino operatoru, bet turpināja mākslas ceļu un iet to jau vairāk nekā 40 gadu.

Piektdien, 23. februārī, Valmieras teātrī (VT) pirmizrāde jauniestudējumam Vidzemnieki, kas tapis pēc Rūdolfa Blaumaņa mazāk zināmo stāstu motīviem. Šis ir režisores Indras Rogas pirmais darbs VT, kopš viņa pērn kļuva par šā teātra māksliniecisko vadītāju. Izrādes veidotāji sola «citādu Blaumani – atraktīvu, krāšņu un muzikālu». «Kaut arī stāsti ir sarakstīti gandrīz pirms simts gadiem, tie ir par mums pašiem – latviešiem –, mūsu ikdienas cīņām, bēdām, šaubām, priekiem, ilgām un sapņiem. Blaumanis tik ļoti ir mīlējis latviešu cilvēka dvēseli un tā sarežģīto, pretrunīgo dabu, vienlaikus nebūdams akls – līdzās baltumam redzēdams arī melnumiņus, kas brīžiem spēja sagandēt vai visu cilvēka mūžu, ka tā bija kļuvusi par viņa vienīgo un vissvarīgāko vielu,» saka režisore Indra Roga.

Viena no interesantākajām grāmatu prezentācijām nedēļas nogalē notiekošajā Latvijas grāmatu izstādē 2018, kas norisināsies Ķīpsalas izstāžu kompleksā, būs Aivara Kļavja vēsturiskās triloģijas Ceļš uz nezināmo zemi pirmā romāna Melnais akmens atvēršanas svētki sestdien pulksten 15. Autors atkal ķēries pie vēstures tēmas, izvēloties periodu, par kuru mēs nezinām gandrīz neko, tomēr šoreiz viņš raksta pusaudžiem. Pavisam droši var teikt – patiks arī pieaugušajiem.

«Es jau smejos, ka vienmēr, kad esmu prom no Latvijas, šeit kaut kas notiek – vai kāds demisionējis, vai valdība mainījusies... Tikko atgriezos no viesizrādēm Īrijā un esmu satriekta par to, kas noticis Latvijā. Man gan nav bijis laika iedziļināties, tāpēc neatļaušos komentēt, bet – tas atstāj iespaidu...» saka tautā mīlētā teātra un kino aktrise Olga Dreģe.

UNESCO paspārnē apkopotā statistika apgalvo, ka Žils Verns esot pasaulē otrais visvairāk izdotais rakstnieks pēc angļu detektīvliteratūras granddāmas Agatas Kristi. Ar šādu informāciju sākas teju vai katrs otrais rakstniekam veltītais tīmekļa informācijas resurss krievu valodā.

Fotogrāfa Gunāra Janaiša vārds daudziem asociējas ar leģendāro nedēļrakstu Literatūra un Māksla, kurā viņš strādāja teju 30 gadu, bet kopš valsts neatkarības atjaunošanas bijis saistīts arī ar Nacionālo teātri, Nacionālo operu un baletu, kā arī Dailes teātri. Tieši Dailes teātrī šobrīd apskatāma viņa darbu izstāde Bijums, bet apgādā Neputns nācis klajā unikāls izdevums Personības un laikmets – latviešu kultūras elites informatīvi un vizuāli blīvs fiksējums.

Šodien, 15. februārī, pirmo reizi Latvijā iespējams noskatīties Igora Stravinska operu Izvirtības hronika (The Rake’s Progress, 1951). Rīt jauniestudējumā galveno lomu dziedās mūsu operas trupas jaunais solists Mihails Čuļpajevs. «Pirmo reizi dzimšanas dienu svinēšu uz skatuves,» atzīst Mihails Čuļpajevs, kam 16. februārī apritēs 29 gadi.