Personības

«Kad to ciparu ieraugu, tas, protams, mani mulsina, bet es ar to nestaigāju kā ar smagu nastu. Jo tā arī nav nasta. Tas ir dzīves nogrieznis, kas jau noiets, un es ar to esmu bagāta un lepna,» saka Nacionālā teātra aktrise Dita Lūriņa. 16. aprīlī viņai būs 40. dzimšanas diena, un tai par godu divus vakarus – šodien un arī tieši aktrises jubilejas reizē – tiks izspēlēts koncertstāsts Tango bez asinīm.

Ar dzejniekiem, atdzejotājiem Milenu Makarovu un Juriju Kasjaniču mēs sarunājāmies vai vienīgi par dzeju, atdzeju, literatūru (sen nebiju dzirdējis tik daudz labu vārdu par latviešu literatūru). Un tomēr man šķiet, ka viņu mākslai veltītos vērtēšanas principus tikpat labi var attiecināt uz mūsu dzīvi, tās mērķiem un sūtību. Skaistums arvien glābj pasauli un mūs, taču patlaban mēs to pārlieku bieži ignorējam.

Šogad projekts Lielā talka atzīmēs desmit gadus, un šogad plānotas divas plašas vides sakopšanas aktivitātes – Lielā talka norisināsies 28. aprīlī, bet rudenī, 15. septembrī, visi tiek aicināti vienoties lielākajā kopējā dabas sakopšanas talkā pasaules vēsturē – kad talkošana sāksies Jaunzēlandē pulksten 10 no rīta pēc vietējā laika un sekos Saulei visas dienas garumā, pārklājot visas 24 laika joslas un noslēdzoties Havaju salās.

«Kad bija jābeidz dejot, bija ļoti sāpīgi. Visiem baletdejotājiem tas ir sāpīgi, jo tā nav profesija – tā ir visa dzīve. Kad man tā beidzās, vienā dienā visas savas baleta kurpes un drēbes aizvedu uz dārzu un sadedzināju. Pēc tam, protams, bija žēl,» atzīst horeogrāfe, Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas (RHV) pedagoģe un Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) pedagoģe-repetitore Zane Lieldidža-Kolbina. Viņai piešķirta Helēnas Tangijevas-Birznieces balva – par izciliem panākumiem baleta izrāžu izpildītājmākslā, kā arī par aktīvu darbību baleta pedagoģijā.

26. martā dziedošais un tautā mīlētais aktieris Jānis Paukštello svinēs 67. dzimšanas dienu. Aktieris vēlētos šo jubileju atzīmēt ārpus Latvijas robežām vai arī pie dabas krūts.

«Šobrīd teātrī ir milzīga konkurence. Man nav tādu lielu notikumu un skaļu nosaukumu, ar ko žilbināt šajā sarunā, jo man vairāk sanāk spēlēt Kamerzālē un Mazajā zālē, un es arī šajās kamerizrādēs labi jūtos,» saka Dailes teātra aktrise Aija Dzērve. Viņai šovakar pirmizrāde Kamerzālē, kur režisors Dmitrijs Petrenko iestudējis jaunās dramaturģes Justīnes Kļavas oriģināldarbu Atzīšanās.

Šonedēļ pirmizrāde latviešu dokumentālā kino vecmeistara, viena no leģendārā Rīgas dokumentālā kino pamatlicējiem Ivara Selecka (83), kura veidotās filmas ir iekļautas arī Kultūras kanonā un pieskaitāmas Latvijas kinovēstures zelta fondam, jaunākajai filmai Turpinājums. Jau pirmizrādes nedēļā to varēs redzēt visā Latvijā.

Sestdienas, 17.marta naktī, mūžībā devies latviešu ērģelnieks, profesors Tālivaldis Deksnis, informēja Jūrmalas Mūzikas vidusskolas direktora vietniece projektu realizācijas jomā Edīte Deksne.

«Latvietis ir jūtu cilvēks. Bet vajadzētu vairāk sakņoties prātā,» uzskata Jānis Streičs, kas savās filmās ir parādījis tieši šo – jūtu cilvēku, kas ir gan humorpilns, gan eleganti latvisks, gan apmīļojams un uz līdzjušanu aicinošs. Bet visam pāri ir jūtas, sirdsskaidrība, labestība un iekšējās pasaules kautrais skaistums.

Pavisam nesen nāca klajā grupas Līvi jaunais koncertalbums Bez štepseļiem, un notiek šāda paša nosaukuma tūre. Jā, tieši kā Līvi – Ainars Virga nolēmis turpināt savas grupas darbību zem vēsturiskā un leģendārā zīmola.

«Tā nav mana biogrāfija, bet izrādē atainotās sajūtas, tostarp vientulība, kas var piemeklēt, pat esot kopā ar kādu, man ir ļoti pazīstamas. Protams, es šo stāstu laižu caur sevi – ja tas nenāktu no manis, būtu grūti to izstāstīt un izdejot,» atzīst horeogrāfe, dejotāja un Spēlmaņu nakts laureāte Liene Grava.

Lai gan vēl pagājušā gada rudenī režisora Mihaila Gruzdova dzīvība karājās mata galā, pusgada laikā mākslinieks veselību ir atguvis, raksta portāls "jauns.lv".

Pirmdien 82 gadu vecumā vienā no Maskavas klīnikām mūžībā aizgājis leģendārais teātra un kino aktieris, režisors un jauno aktieru pedagogs Oļegs Tabakovs (17.08.1935.–12.03.2018.).

90. gados deju mūzikas grupa 100. debija lokālā mērogā bija teju tikpat populāra, cik šobrīd ir Prāta vētra. Ar savu nupat izdoto albumu Lielisko mirkļu albumā… viens no tās dalībniekiem Agris Semēvics uzjundījis vēlmi atskatīties pagātnē, ielūkoties tagadnē un pasapņot par nākotni.

Sestdien Jaunajā Rīgas teātrī pirmizrāde režisora Alvja Hermaņa veidotajam jauniestudējumam Dieviņš pillā, kas veidots, balstoties uz Aivara Neibarta dzeju. Vienīgo lomu atveido Guna Zariņa. Mūziku komponējis Ingus Baušķenieks – kādreiz leģendārās grupas Dzeltenie pastnieki līderis, kura radošajā kontā ir arī vairāki soloalbumi.

22. februārī žurnāliste un publiciste Astra Mille tika atrasta mirusi savā dzīvoklī.

Restorānā Bibliotēka Nr. 1 ceturtdienas vakarā teju vai ģimeniskā atmosfērā tika prezentēts (jeb degustēts) dziedātājas Aijas Vītoliņas un grupas Tango Sin Quinto albums.

No rītdienas, 2. marta, Valmieras muzeja Izstāžu namā skatāma gleznotājas Sandras Krastiņas personālizstāde Būs jārunā. Izstādē apvienotas pēdējo trīs gadu laikā tapušas gleznas, jo «viena tēma ierosina nākamo, un tādējādi jaunā tēma patiesībā dīgusi un nobriedusi jau iepriekšējās izstādes laikā».

Aleksandrs Seržants ir mākslinieks. Viņa darbi tikuši izstādīti Rīgā, Amsterdamā, Maskavā, Belgradā, Ļeņingradā, dažādās Vācijas pilsētās.

«Festivāla laikā cenšamies parādīt gan sava orķestra daudzveidību, gan aktuālāko, kas šobrīd ir pasaules pūtēju orķestru mūzikā. Turklāt atskaņojam tādu mūziku, ko Latvijā varam piedāvāt tikai mēs – jo neviens cits tāda līmeņa un tāda tipa mūziku nevar nospēlēt,» saka orķestra Rīga diriģents un mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.

Kad bija pienācis brīdis izvēlēties profesiju, Aleksejs Naumovs neīstenoja vienu no saviem sapņiem – kļūt par kino operatoru, bet turpināja mākslas ceļu un iet to jau vairāk nekā 40 gadu.

Piektdien, 23. februārī, Valmieras teātrī (VT) pirmizrāde jauniestudējumam Vidzemnieki, kas tapis pēc Rūdolfa Blaumaņa mazāk zināmo stāstu motīviem. Šis ir režisores Indras Rogas pirmais darbs VT, kopš viņa pērn kļuva par šā teātra māksliniecisko vadītāju. Izrādes veidotāji sola «citādu Blaumani – atraktīvu, krāšņu un muzikālu». «Kaut arī stāsti ir sarakstīti gandrīz pirms simts gadiem, tie ir par mums pašiem – latviešiem –, mūsu ikdienas cīņām, bēdām, šaubām, priekiem, ilgām un sapņiem. Blaumanis tik ļoti ir mīlējis latviešu cilvēka dvēseli un tā sarežģīto, pretrunīgo dabu, vienlaikus nebūdams akls – līdzās baltumam redzēdams arī melnumiņus, kas brīžiem spēja sagandēt vai visu cilvēka mūžu, ka tā bija kļuvusi par viņa vienīgo un vissvarīgāko vielu,» saka režisore Indra Roga.