Aktrise Iveta Pole pārvarējusi šķiršanās sāpes no JRT
«Jebkura šķiršanās ir sāpīga, bet dzīve tāpēc neapstājas, un par to prieks. Darba šobrīd ir ļoti daudz, un tā arī gribētos turpināt,» saka aktrise Iveta Pole. Šovakar un rītvakar pulksten 19 viņa būs uz Ģertrūdes ielas teātra (ĢIT) skatuves – titullomā izrādē Heda. Izrādē, kas apvieno kursabiedrus, lielu daļu to aktieru, kuriem pērnvasar uzteica darbu Jaunais Rīgas teātris (JRT).
Hedu nav sagūstījušas sabiedrības normas, jo viņa pati sevi tām ir atdevusi. Viņa sapņo par neierobežotu brīvību, taču allaž atrodas kāds iemesls, kas liek apspiest šīs alkas. Lai iekļautos perfektās sabiedrības modelī, ir jāpiepilda arvien jauni neiespējami standarti. Līdz brīdim, kad pašas radītā psiholoģiskā cietuma mūri kļūst pārāk augsti. Tā ir Henrika Ibsena ģenerāļa meita Heda Gablere, kas iemiesojusies jaunā izrādē, un tās radošajā komandā darbojas skatītāju iemīļoti aktieri Iveta Pole (Heda), Inga Alsiņa-Lasmane (Tea), Andris Bulis (Lēvborgs), Gatis Gāga (Braks), Edgars Samītis (Tesmanis) un Liena Šmukste (Jūle).
Nākamās izrādes: 11. maijā, 10. un 12. jūnijā (pulksten 19).
Forša kopā būšana
«Henrika Ibsena Hedu Gableri biju lasījusi jau sen, bet, pagājušajā vasarā to pārlasot, bija sajūta, ka ir laiks ķerties tai klāt un realizēt izrādē. Un kaut kā viss tā sakrita, ka tas arī varēja notikt,» stāsta Iveta Pole. Pagājušajā vasarā kursa salidojuma laikā ieminējusies, ka viņi kopā varētu iestudēt Hedu Gableri, visi bija ļoti ieinteresēti un gatavi mesties iekšā šajā darbā. «Līdz pēdējam brīdim nebija pārliecības, ka šāda komanda arī varētu savākties, jo visi, lai arī it kā brīvi un pieejami, ir aizņemti dažādos projektos, bet tas tomēr notika, un man ir milzīgs prieks un gandarījums, ka to paveicām,» stāsta Hedas lomas atveidotāja. Aktrise atklāj, ka mēģinājumu process bija grūts, jo materiāls ir pietiekami sarežģīts, un bija brīži, kad likās, ka latiņa, ko paši sev uzlikuši, ir pārāk augsta. «Bet nu mēs tikām līdz rezultātam, un man bija baigais prieks par komandas sajūtu, par tik foršu kopā būšanu, kas balstīta entuziasmā un vēlmē darīt to, kas patīk un interesē. Varēja redzēt, cik ļoti visiem deg acis, cik ļoti visi ir sakoncentrējušies un gatavi iet līdz galam,» aizrautīgi stāsta Iveta Pole. Viņa atklāj, ka pēc Hedas pirmizrādes, kas bija 17. martā, visai radošajai komandai bijusi doma, ka tas varētu būt virziens, kādā turpināt darboties. «Bija milzīgs prieks arī par pirmizrādes skatītāju labajām atsauksmēm, un tas arī dod stimulu, ka vajag turpināt, ka ceļš ir pareizais.»
Gods un izaicinājums
Duāli konstruētā Heda ir ļoti skaista un ārkārtīgi sarežģīta loma, viena no grūtākajām pasaules dramaturģijā, kas aktrisēm, kam tā uzticēta, ir reizē liels gods un izaicinājums. To pērn rudenī intervijā Neatkarīgajai atzina Anete Berķe, kura Henrika Ibsena Hedu Patrika Mārbera skatuves versijā spēlē Liepājas teātrī, kur to iestudējusi režisore Laura Groza-Ķibere, un nu to sapratusi arī Iveta Pole. «Kad šo darbu pārlasīju, kaut kā man tā Heda nelika mieru. Un, lai arī viņa ir ļoti pretrunīga un grūti saprotama, man intuitīvi bija sajūta, ka es gribu viņu nospēlēt. Protams, sākot strādāt pie šī darba un to analizējot, brīžam pārņēma sajūta: jo dziļāk mežā, jo vairāk malkas... Jo Hedas noslēpums grūti padodas racionālai tēla analīzei. Un tomēr man bija sajūta, ka es viņu izjūtu no iekšpuses,» stāsta aktrise. Viņai Heda asociējas ar sievietēm, ko savās filmās rāda dāņu kinorežisors Larss fon Trīrs. Arī viņš runā par sievietes iekšējo dēmonisko pasauli, par ilgām pēc brīvības un reizē bailēm no tās, kā tas ir Hedas gadījumā.
Rezonē ļoti personīgi
Taujāta, vai Hedai un Ivetai ir kāda līdzība, aktrise pasmaida, sakot, ka viņa nav ģenerāļa meita, bet - viņasprāt, jebkurai lomai, kas aktrisi uzrunā un rezonē ar viņu personīgi, kā tas ir šajā gadījumā, droši vien ir zināma līdzība. «Bez šaubām. Hedai ir ļoti daudz nokrāsu un šķautņu, un man bija prieks, ka skatītāji šajā izrādē bija nolasījuši to vientulības un nepiederības sajūtu, cenšanos, bet nespēju ierakstīties šodienas pasaules kontekstā - jo iekšēji uzliktie augstie ideāli disonē ar profāno reālo pasauli, kas bieži vien ir daudz rupjāka un zemiskāka. Tu galvā esi uzbūvējis savu ideālo pasauli, bet šos ideālus nevari sasniegt, jo tie neiet kopā ar reālo dzīvi... Šajā darbā ir vēl vairākas tēmas, kas rezonē ar manām sajūtām,» atzīstas Iveta Pole.
Lai arī viņas atveidotā Heda ir pārcelta uz mūsdienām, aktrise aicina atcerēties, kāda bija sievietes loma laikā, kad Henriks Ibsens sarakstīja šo lugu. Tas bija 1890. gadā. Un, lai arī forma mainās, satur paliek. «Mūsdienās sievietei ir dota brīvība izpausties vairāk, nekā tas bija tajā laikā, bet tāpēc jau Ibsens ir ierindojams pie klasiķiem, ka viņa darbos skartās dziļi eksistenciālās problēmas ir pārlaicīgas, tās iet cauri gadu simtiem. Laiks neietekmē to, kā cilvēki jutās tolaik un kā jūtas šodien.»
Bahs un Kareņina
«Jau padomā ir jaunas radošas ieceres nākamajai sezonai, bet šobrīd vēl nevaru runāt par kaut ko konkrētu,» saka Iveta Pole, paskaidrojot, ka vispirms jāpabeidz šosezon iesāktais. Aizvadītajā sestdienā viņai bija pirmizrāde K. K. fon Stricka villā (A. Briāna ielā 9 Rīgā), kur režisors Varis Piņķis iestudējis koncertizrādi Bahs skan, skan Bahs. Tie ir centieni pietuvināties komponistam, kurš mūsdienu pasaulē joprojām ir neatminams lielums. Neizprotams, neatkodējams. Viņa mūzika ir vienkārša un sarežģīta vienlaikus, bet tās svētums ikreiz ceļas pāri visam, kas ir izskaidrojams. Tās ir iracionālas ilgas, pirmatnējs kods, cilvēciska un dievišķa rezonanse, un tajā savienojas baroka kamermūzikas meistara skaņu darbi ar divu aktieru - Ivetas Poles un Edgara Samīša - tīru, cilvēcīgu aktierspēli. Savstarpēji mijiedarbojoties, viņi izspēlē sadzīviskas etīdes, savukārt telpu ar Baha skaņdarbiem piepilda tenors Jānis Francisks Kurševs, pie vēsturiskā ērģeļpozitīva vairāku koru diriģents, Latvijas Radio kora mākslinieks Pēteris Vaickovskis, kustība - Olga Žitluhina.
Savukārt nākamā pirmizrāde Ivetai Polei plānota maija beigās ĢIT, kur jaunā aktrise Marija Linarte veido iestudējumu Люболь: Anna - pēc krievu rakstnieka Ļeva Tolstoja romāna Anna Kareņina motīviem, kur viņai uzticēta galvenā loma. Darbs pie jauniestudējuma, ko atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, ir jau sācies. Izrādes tuvplānā izvirzīta apzināta vai neapzināta pašiznīcināšanās. Process, kurā cilvēks, šķietami tiecoties pēc laimes, pakāpeniski nonāk pie pilnīgi pretēja galarezultāta - iznīcības. Līdzās Ivetai Polei izrādē darbosies arī Kaspars Dumburs, Edgars Samītis, Pauls Iklāvs, Liena Šmukste un Artis Drozdovs.
Šodien mīl vienu, rīt citu
Divpadsmit sezonas nostrādājusi JRT, Iveta Pole vaļsirdīgi atzīst: «Skaidrs, ka šķiršanās ir sāpīga, bet - ir jāiet tālāk. Dzīve neapstājas, un par to prieks. Godīgi sakot, man par šo tēmu vairs negribas runāt.»
Šajā sezonā aktrise iepazīta arī sievišķīgās, komunikablās, bet reizēm arī ciniskās plastikas ķirurģes Lauras lomā TV3 seriālā Svešā seja. «Laurai un Ivetai gan ir maz kopīga,» viņa nosmej, sakot, ka šī seriāla scenārijs ir drīzāk pasaku žanrs, jo seriālā notiekošajam ir maz sakara ar reālo dzīvi. «Tā ir seriāla specifika, ka aktieris nezina, kas notiks nākamajā sērijā, līdz ar to ir grūti raksturot savu varoni. Ja, strādājot ar lugas materiālu, aktieris zina, ar ko stāsts sākas un beidzas, un tādējādi var savu varoni izanalizēt, aptvert un saprast, tad seriālā tā nav. Šodien Laura mīl vienu, rīt - jau citu. Un neviens nezina, kas būs parīt,» stāsta Lauras lomas atveidotāja, piebilstot, ka aktiera uzdevums ir mesties tajā iekšā pēc iespējas organiskāk, lai attaisnotu to, kas uzrakstīts scenārijā.
Līdz šim Ivetai Polei nav bijusi liela pieredze, filmējoties TV seriālos, vien Lailas loma režisora Ulda Cipsta 2016. gadā veidotajā seriālā Šķiršanās formula. Ir bijuši piedāvājumi, bet viņa apzināti stāvējusi nostāk. Kvalitātes dēļ, kas, kā zināms, lielākoties atduras pret naudas trūkumu. Bet šobrīd - vienkārši rēķini ir jāmaksā, tāpēc aktrise ir atvērta dažādiem piedāvājumiem.
Kā kāmītis ritenī
«Tagad lielu daļu manas dzīves aizņem laika plānošana, kas nav mana stiprā puse,» Iveta Pole vaļsirdīgi atzīstas, sakot, ka pirmoreiz mūžā iegādājusies arī plānotāju. «Skrienu kā kāmītis ritenī, laika sev nepaliek gandrīz nemaz, bet es nesūdzos, jo tas ir daudz labāk nekā sēdēt bez darba,» domā aktrise, paužot cerību, ka tādējādi varbūt sanāks arī «kaut kur aizskriet».
Tikmēr meitiņa Marta, kurai nupat palika seši gadi, mammu mājās redz diezgan reti. «Nu, tāds periods tagad. Cik jau nu varu, veltu viņai laiku,» aktrise nosaka. Bet uz jautājumu, vai mazā Marta, kura bieži tiek ņemta līdzi uz mēģinājumiem, arī sapņo par aktrises profesiju, Iveta Pole atteic: «Es ceru, ka nē. Viņa grib būt izgudrotāja, un tas noteikti ir daudz labāk. Viņa grib izgudrot laika mašīnu, tātad - ir perspektīva,» smaidot nosaka Martas mamma. Vasaru viņa vēl nav saplānojusi, bet saka, ka noteikti vajadzēs paņemt kādu brīdi atelpai - vai izbraukt no Latvijas, vai vienkārši izbraukt ārā no Rīgas, lai veldzētos Latvijas laukos, kas aktrisei ļauj atjaunoties gan fiziski, gan garīgi.
Iveta POLE
- Teātra un kino aktrise
- Dzimusi 1981. gada 11. janvārī Liepājā
- Izglītība: Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra fakultāte (Liepājas teātra kurss, 2004)
- 12 sezonas bijusi Jaunā Rīgas teātra (JRT) štata aktrise, piedalījusies izrādēs arī Liepājas teātrī un Valmieras drāmas teātrī
- Šajā sezonā spēlē izrādēs: Aspazija. Personīgi, Melnais piens, Nora (JRT), Heda (Ģertrūdes ielas teātrī), Skan Bahs, Bahs skan (K. K. fon Stricka villā)
- Kino lomas: Ilze - Monotonija (rež. J. Poškus, 2007), Simona - Kolka Cool (rež. J. Poškus, 2011), Zudušo draugu meklējot (rež. V. Nastavševs, 2015)
- TV seriālu lomas: Laila TV3 seriālā Šķiršanās formula (rež. U. Cipsts, 2016), Laura TV3 seriālā Svešā seja (rež. I. Gorodecka, 2017-2018)
- Apbalvojumi: Latvijas Nacionālā kino festivāla Lielais Kristaps balvas nominācijā Labākā aktrise - par lomām filmās Monotonija (2008) un Kolka Cool (2012)
- Meitai Martai ir seši gadi