Olgai Freibergai dejošana ir teju asinīs, un viņas vārds gadu desmitiem nesaraujami saistīts ar bērnu tautas deju ansambli Dzintariņš, kas ir tikai mazliet jaunāks par viņu. To savulaik izveidoja un ilgus gadus vadīja Olgas mamma Zinaīda Zeltmate. Tajā dejoja arī Olga, bet pēc tam mācīja to darīt citus. Nu Dzintariņam ir 65, bet Olgas kundzei – 71, un arī šajos dziesmu un deju svētkos abi būs kopā.
Pa dejas ceļu
Uz skatuves mazā Olga pirmo reizi uzkāpusi divu gadu un divu mēnešu vecumā. Tas bijis Jaunatnes teātris, kur uzstājusies kopā ar toreiz mammas vadīto Poligrāfiķu kluba deju kolektīvu. Pēc tam, protams, bija Dzintariņš. Kad sasniegusi jauniešu vecumu, Uldis Žagata aizvedis pirmos dzintarēnus uz Danci. Dejojusi tajā līdz 25 gadu vecumam. Ja tolaik būtu augstskola, kur būtu ar dejošanu saistīta programma, viņa būtu mācījusies tajā, taču diemžēl tāda piedāvājuma neesot bijis. Tā izvēlējusies apgūt ģeogrāfiju Latvijas Universitātē. Kad pēc studijām norīkota strādāt uz Bolderājas skolu, teju uzreiz tur izveidojusi deju kolektīvu. Tas jau drīz vien ieguvis pirmo vietu Latvijas mērogā. Arī nākamajā darbavietā, kas bijusi Vecmīlgrāvī - Rīgas 31. vidusskolā, nodibinātais deju kolektīvs ticis pie uzvarētāja lauriem.
Kad piedzimis dēls, tad gan vairs nevarējusi savienot darbu skolā un deju kolektīvu vadīšanu. Vīrs mudinājis iet palīgā mammai uz Dzintariņu, teikdams: ģeogrāfijas skolotāju netrūkst, bet tādi deju pedagogi kā tu gan ir retums. Vai, kā pretojusies tādam pavērsienam! Jo bažījusies, ka nevarēs sastrādāties ar mammu. Taču beigās izveidojies labs tandēms. Pēc tam jau ieņēmusi vadītājas vietu. Mazliet gan kremtis tas, ka pat pēc mammas aiziešanas viņsaulē kādu laiku bijusi vien Zinaīdas Zeltmates meita, nevis Olga Freiberga. Tomēr ar laiku savu vārdu izcīnījusi!
Ja vēl kādreiz šaubījusies, tad tagad sakot paldies, ka aizgājusi pa dejas ceļu. Lai gan šis darbs finansiālus labumus neesot nesis, toties tas devis daudz prieka, draugu un atzinības. Un veselību!
Lai gan jau 71 gads, par to nesūdzoties. Ik gadu krājot naudu, lai varētu vasarā noīrēt vasarnīcu Dzintaros, jo viņai esot svarīgas divas lietas - jūra blakus un koncertzāle (paldies par ielūgumiem, ko viņa saņem). Katru dienu noejot astoņus deviņus kilometrus un esot tādā formā, ka varot arī mēģinājumā tikpat stundu strādāt.
Tūkstošiem audzēkņu
Runājot par pārmantojamību, Olga Freiberga atzīst, ka dēls un brāļa meitas gan neesot pūrā saņēmuši dejotāju talantu, bet viņiem, protams, esot daudzi citi. Taču viņai esot kam atdot kolektīvu, un tās ir viņas bijušās audzēknes un palīdzes jau divdesmit gadu garumā - Sanita Misika un Gunta Rudene.
Lai gan caur viņas rokām izgājuši vairāki tūkstoši audzēkņu, joprojām liela daļa atceras savu pirmo deju skolotāju un arī ģeogrāfijas pasniedzēju un klases audzinātāju. Tā kā Olga ir arī aktīva Facebook lietotāja, arī tur viņu daudzi uzrunā. Faktiski Dzintariņš vieno ģimenes vairākās paaudzēs - te dejojuši gan vecvecāki, gan vecāki, gan tagad to dara bērni. To var pat nodēvēt par sava veida kliķi, jo daudziem arī tuvākie draugi un draudzenes nāk no deju kolektīva. Par to pārliecinājusies, kad pagājušajā nedēļā bijusi oficiālajā Mežaparka Lielās estrādes atklāšanā, kurā Dzintariņam kopā ar Danci bijis tas gods pirmajiem uzstāties. Bija ieradies arī deju kolektīva fanu klubs teju pilnā sastāvā: bijušie audzēkņi un viņu vecāki, un tas krietni iesildījis sirdi. Gluži tāpat kā pērn, kad viņai bijusi apaļa jubileja. Arī tad sanākusi balle ar lielu pulku ļaužu, kas ieradušies ar sagatavotiem uzvedumiem un dejām.
Bez vaimanāšanas un žēlošanās
Katrā ziņā tas, ka viņu pazīst tik daudzi, liekot turēties braši - laukā nekad neizejot nesaposusies un nošļukušiem lūpu kaktiņiem. Nekādas žēlošanās un vaimanāšanas! Jo ko gan tas dos, ja izstāstīšot visas savas vainas un nelaimes. Kam gan viņu nav? Slikti? Tad izdari citam ko labu! Sāc ar sevi un tad lūkojies uz citiem! Patiesībā esot liela optimiste un ar katru gadu arvien vairāk mīlot dzīvi. Tādā ziņā viņai labs paraugs esot Raimonds Pauls, ar ko Dzintariņam bijusi ilggadēja sadarbība. Tas, kāds viņš iziet sabiedrībā, ir tikai maska, jo patiesībā esot ļoti sirsnīgs un labestīgs. Vienmēr atrodot kādu labu vārdu gan tad, kad viņai aizgājis kāds tuvs cilvēks, gan citā tumšākā brīdī. Kas vēl jo labāk - uzmundrina ar savu šerpo humoriņu. Arī Olga pati mēģina rīkoties tāpat. Vienīgais, ko esot bijis grūti izdarīt - iemīlēt pašai sevi. It īpaši jaunībā sirds smilkstējusi, uz sevi spogulī paraugoties. Tikai šobrīd spējot atmest ar roku un teikt: kāda esmu, tāda esmu! Nu jā, ir taču viņai viss: vīrs, dēls - ģimene, kas ir viņas mazais Dzintariņš. Dēls, kam arī ir dots vārds Dzintars, dzīvo un strādā Lielbritānijā, un abi regulāri sazinoties sociālajos tīklos. Vīrs esot īsts miera mika, kurš viņu spējot piezemēt, kad dažkārt sašūmējoties. Abi daudzējādā ziņā esot pretmeti, bet varbūt tas ir labi, jo spēj viens otru labi līdzsvarot.
