«Ne es gados jaunākais, ne es vienīgais, kurš līdz šim nav stājies Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra priekšā. Iespējams, ar savu ikdienas darbu esmu pamanīts, ieraudzīts un novērtēts,» saka talantīgais jaunās paaudzes diriģents Kaspars Ādamsons.
Nesen Kaspars kopā ar paša vadīto kori Sōla uzvarēja Latvijas labāko koru sacensībā, kurā tika noskaidrots mūsu valsts pārstāvis Eiropas koru sadziedāšanās festivālā Vīnē 9. maijā, bet jau rīt viņš debitēs pie Latvijas nacionālā simfoniskā orķestra diriģenta pults festivāla Latvijas Jaunās mūzikas dienas 2014 simfoniskās mūzikas koncertā, kas notiks Lielajā ģildē.
Koncertā piedalīsies arī čellists Ēriks Kiršfelds, koris Latvija, stāstnieks Jānis Dobkevičs; programmā iekļauti trīs pirmatskaņojumi – Georga Pelēča Endorphin Music, Indras Rišes Apcere par debesīm un zemi un Pētera Butāna Zvaigznes un ūdeņi. Organizētāji sola, ka «koncerta pirmā daļa uzjundīs pavasarīgo noskaņojumu ar mūziku, kas pārpilna laimes hormoniem, savukārt otrajā daļā valdīs apcerīgākas noskaņas, liekot apdomāt savu vietu pasaules telpā starp zvaigznēm un ūdeņiem». Šoreiz kopā ar LNSO uzstāsies diriģents Kaspars Ādamsons, kurš pērn arī debitēja Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģenta statusā. Kaspars Ādamsons ir studējis kordiriģēšanu un simfoniskā orķestra diriģēšanu Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā, vadījis Latvijas mūzikas skolu jauniešu simfoniskā orķestra koncertus, uzstājies kopā ar Vidzemes kamerorķestri, Liepājas simfonisko orķestri, arī Igaunijas nacionālo simfonisko orķestri, bet ar pašmāju nacionālo simfonisko orķestri līdz šim viņam profesionālie ceļi nebija krustojušos. «Mums ir daudz jaunu, pietiekami zinošu un talantīgu, muzikāli apdāvinātu un izglītotu jaunu diriģentu, savukārt orķestru ir salīdzinoši maz. Ne es gados jaunākais, ne es vienīgais, kurš līdz šim nav stājies Nacionālā simfoniskā orķestra priekšā. Iespējams, ar savu ikdienas darbu esmu pamanīts, ieraudzīts un novērtēts,» tā savu nokļūšanu līdz LNSO diriģenta pultij skaidro Kaspars Ādamsons. Pēdējās dienās darba esot tik daudz, ka gulēšanai laika atliekot ļoti maz, tāpēc «ķermenis pat dienas laikā jūtas kā lidojumā vai kā sapnī, tam nemaz nav enerģijas bīties». Iespējams, tāpēc pirms šī koncerta īpaša stresa jaunajam diriģentam neesot. Turklāt, viņš esot maksimāli ieinteresēts sevi parādīt no vislabākās puses – gan mēģinājumos, gan koncertā. «Man ir būtiski šo kopā būšanas laiku ar orķestri pavadīt apdomīgi, strukturēti un skaidri.»
Nesen Latvijas labāko koru sacensībā, kurā tika noskaidrots mūsu valsts pārstāvis Eiropas koru sadziedāšanās festivālā Vīnē 9. maijā, uzvarēja Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris Sōla. Tā mākslinieciskais vadītājs diriģents Kaspars Ādamsons atzīst, ka vienmēr prieku radot tie brīži, kad darbs tiek novērtēts. «Ne es, ne koris Sōla nav izņēmums – mums patīk, ja darbu atzīst par labu esam. Jebkura atzinība konkursos no žūrijas puses, skatītāju atzinība ar aplausiem koncertos un mūziķu atsaucība mēģinājumos ir iedvesmojoša un uz priekšu virzoša. Vīnē braukšana korim ir nozīmīgs panākums. Tur mums būs iespēja sevi parādīt un pierādīt ne tikai Latvijas, bet Eiropas mērogā. Šo uzvaru nevar nenovērtēt,» atzīst Kaspars Ādamsons, kura ikdiena aizrit darbā ne tikai ar kori Sōla, bet arī Sējas novada jaukto kori Sēja, pildot Limbažu koru apriņķa virsdiriģenta pienākumus un pašam muzicējot senās mūzikas vokālajā ansamblī Modus vivendi. Kopš šī gada janvāra viņš ir arī Rīgas Mūzikas skolu apvienotā simfoniskā orķestra vadītājs. «Darba ir vairāk nekā dienu. Ne tikai diennakšu, arī stundu ir par maz,» atzīst diriģents un piebilst, ka pēdējā laikā viņam uzradušās iespējas, kādas neviens profesionāls diriģents garām nelaidīšot, un tās ir iespējas sadarboties ar profesionāliem orķestriem un koriem. Kaspars Ādamsons: «Tiku piesaistīts kā diriģenta Modesta Pitrena asistents iestudējumam Rienci Latvijas Nacionālajā operā, bet 12. aprīlī kopā ar pūtēju orķestri Rīga uzstāšos Lielajā ģildē. Un visi šie iestudējumi prasa lielu iedziļināšanos.»
Par Kaspara Ādamsona lielo aizņemtību it kā skumt varētu viņa sieva Madara, bet tieši viņa esot visatbalstošākais cilvēks. «Es par to varu tikai priecāties. Un būt laimīgs. Madara ir atbalstoša ne tikai vārdiski un emocionāli, bet arī praktiski. Protams, manā vietā viņa nevar nodiriģēt, bet, piemēram, teksta tulkojumos vai citās būtiskās lietās, kas ir nozīmīgas diriģenta profesijā, viņa, cik nu var ārpus sava darba, cenšas man palīdzēt,» saka jaunais diriģents. Pēdējā laikā par brīvdienām viņš varot tikai sapņot, bet, kad tādas gadoties, abi ar sievu ļaujas ceļošanas bacilim. «Ar vienu dienu tā kā nedaudz par maz, bet ja brīva ir pusotra vai divas dienas, tad, laikus to saplānojot, mēs labprāt izbraucam ārpus Rīgas,» stāsta Kaspars Ādamsons, piebilstot, ka neesot jau vienmēr jāatļaujas kaut kas ekskluzīvs. Abi bijuši gan Amerikā, gan Jaunzēlandē, gan Austrālijā, taču tikpat iedvesmojoši, lai arī ierasti, esot ceļojumi pa Latviju, Lietuvu vai Igauniju.