Ukrainas kara 567. diena. Jaunākā informācija [papildināts 21:35]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 13. septembrī. Ukraina jau vairāk kā gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

21:35 Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns vizītē Krievijas Tālajos Austrumos paudis pārliecību par Krievijas uzvaru karā Ukrainā un solījis prezidentam Vladimiram Putinam palīdzību šajā karā, ziņo mediji.

Jau vēstīts, ka Kims otrdien ar savu bruņuvilcienu ieradās Krievijā, un Kremlis šodien publiskoja videoierakstu, kurā abi līderi redzami, tiekoties kosmodromā "Vostočnij" Krievijas Tālajos Austrumos.

Kims, tiekoties ar Putinu, sacījis, ka Krievija aizsargā savu suverenitāti un drošību, un solījis atbalstīt visus Putina lēmumus, ziņoja aģentūra "Interfax".

"Mēs vienmēr esam atbalstījuši visus Putina lēmumus un Krievijas valdības lēmumus un turpināsim atbalstīt. Es ceru, ka mēs vienmēr būsim kopā cīņā pret imperiālismu," sacījis Kims.

"Es emu dziļi pārliecināts, ka varonīgā Krievijas armija un tauta lieliski pārņems uzvaras tradīciju un demonstrēs savu godu un slavu īpašās militāro operāciju frontēs," izteicies Kims.

Šī ir Kima pirmā vizīte Krievijā četru gadu laikā. Novērotāji uzskata, ka vizītes sarunu galvenās tēmas ir raķešu tehnoloģijas un Ziemeļkorejas ieroču un munīcijas piegādes Krievijai. Mediji vēsta, ka Kims ar Putinu pārrunājis arī politisko un militāro situāciju Eiropā un Korejas pussalā.

Kims paudis cerību, ka viņa vizīte liks pamatus stratēģiskajai partnerībai starp abām valstīm.

20:43 Ukrainas bruņotie spēki 24 stundu laikā veica triecienus Krievijas okupantu vadības centram un divām munīcijas noliktavām. Kā norādīts vēstījumā Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Facebook lapā, šodien, 13.septembrī, Krievija ar Irānas uzbrukuma bezpilota lidaparātiem "Shahed-136/131" veica kārtējo masveida gaisa triecienu Odesas un Sumi apgabaliem.

"Galvenais uzbrukuma virziens ir ostu infrastruktūra Izmailas un Reni pilsētās Odesas apgabalā. Gaisa aizsardzība iznīcināja 34 no 45 ienaidnieka mocekļiem," norādīja ģenerālštābs.

Kopumā diennakts laikā ienaidnieks palaida vienu raķeti un 80 gaisa triecienus, veica 32 uzbrukumus no daudzkārtējām raķešu sistēmām Ukrainas karaspēka pozīcijām un apdzīvotām vietām.

19:21 Rumānijā trešdien netālu no robežas ar Ukrainu atrastas atlūzas, kas domājams nākušas no bezpilota lidaparāta, paziņojusi Rumānijas Aizsardzības ministrija.

Tas ir jau trešais šāds atradums Rumānijā pēdējās nedēļas laikā.

Divi Rumānijas Gaisa spēku helikopteri ar speciālistu komandām tika nosūtīti uz Tulčas apgabala austrumiem, kur vairāku desmitu metru platībā ir izkaisīti fragmenti, kas varētu būt no drona, paziņoja ministrija.

Ministrija arī norādīja, ka ir informējusi Ārkārtas situāciju ģenerālinspekciju par teritorijām pie robežas, kurās pastāv incidentu risks, Krievijas spēkiem uzbrūkot Ukrainas Donavas ostām.

Ministrija atklāja, ka varasiestādes ir saņēmušas telefona zvanus par iespējamām dronu atlūzām starp trim apdzīvotām vietām. Eksperti savāks un pārbaudīs paraugus, un pēc tam tiks veikta izmeklēšana, norādīja ministrija.

Lai gan nav skaidrs, vai Rumānija ir noskaidrojusi, kur un kad droni tika palaisti, Rumānijas prezidents Klauss Johanniss sestdien par dronu fragmentu atradumiem sacīja, ka konstatēta līdzība ar Krievijas armijas izmantotajiem droniem.

Johanniss sacīja, ka tas norāda uz to, ka ir noticis "absolūti nepieņemams Rumānijas, NATO sabiedrotās, suverēnās gaisa telpas pārkāpums, kas rada reālus draudus Rumānijas pilsoņu drošībai šajā teritorijā".

Vaicāts par iepriekš atrastajiem drona fragmentiem, Rumānijas premjerministrs Marčels Čolaku šodien sacīja, ka "neviens mums nav uzbrucis un neviens mums neuzbrūk".

"Dažas atlūzas atlēca no drona, kuram trāpīja Ukrainas armija. Tajā nebija sprāgstvielu, tajā nebija nekā tāda, kas varētu kaitēt iedzīvotājiem," sacīja Čolaku.

Pagājušajā nedēļā Rumānijas Nacionālā ārkārtas situāciju komiteja apstiprināja pasākumus, kas ļauj varasiestādēm izsūtīt ar īsziņām lokālus brīdinājumus vai raidīt skaņas signālus, lai brīdinātu iedzīvotājus teritorijās, kas robežojas ar konflikta zonām Ukrainā, par incidentiem vai iespējamiem incidentiem.

19:04. Krievijas uzbrukumos Ukrainā kopš 18.jūlija, kad tika apturēts graudu eksporta darījums, bojāti 105 ostu infrastruktūras objekti, sociālajos medijos paziņojis Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs.

18:04. Moldova trešdien izraidījusi Kremļa propagandas projekta "Sputnik Moldova" vadītāju, kuru apsūdzējusi propagandas un dezinformācijas izplatīšanā. 56 gadus vecais Krievijas pilsonis "eskorta pavadībā" tika izraidīts no Moldovas pēc tam, kad tika pasludināts par nevēlamu personu uz desmit gadiem, paziņoja Moldovas Iekšlietu ministrija.

17:04. Vācija nosūtīja Ukrainai jaunu militārās palīdzības partiju, kurā ietilpa divi mīnu likvidēšanas tanki un 20 kājnieku kaujas mašīnas, vēsta pravda.com.ua.

15:55. Par Ukrainas bērnu nelikumīgu turēšanu piespiedu nometnēs jāizdod arī Baltkrievijas autoritārā līdera Aleksandra Lukašenko aresta orderis, uzsver Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (JV/ ETP).

Kā aģentūru LETA informēja politiķes padomniece Elīna Bīviņa, debatēs par Eiropas Savienības (ES) attiecībām ar Baltkrieviju EP plenārsēdē politiķe uzsvēra, ka Baltkrievijas režīms ir drauds ES, jo sistemātiski organizē nelegālu Latvijas, Lietuvas un Polijas robežas šķērsošanu, mēģinot iepludināt Eiropā tūkstošiem migrantu.

Politiķe akcentēja, ka Lukašenko režīms ir līdzagresors Krievijas brutālajā karā pret Ukrainu - Baltkrievijā ir izvietoti Krievijas taktiskie kodolieroči, tur atrodas "Vagnera grupas" algotņi, tiek trenētas Krievijas armijas vienības un izmitināti vairāk kā 2000 nelegāli pārvietotu ukraiņu bērnu.

15:06. Ukrainas valdība nodevusi divus pazīstamajam Krievijas dizainerim un prokremliskajam blogerim Artemijam Ļebedevam konfiscētos Kijivas dzīvokļus Valsts īpašumu fondam, kas tos izīrēs vai pārdos.

Iegūtie līdzekļi tiks nodoti Bruņotās agresijas seku likvidācijas fondam, pavēstīja īpašumu fonds.

Runa ir par 138 un 193 kvadrātmetru lieliem dzīvokļiem.

Ukrainas Drošības dienests (SBU) iepriekš Ļebedevu apsūdzēja kara attaisnošanā un Krievijas pret Ukrainu izvērstās bruņotās agresijas noliegšanā.

14:05. Ukraina spērusi lielus soļus ceļā uz dalību Eiropas Savienībā (ES), trešdien atzina Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.

"Ukrainas nākotne ir mūsu savienībā," ikgadējā runā Eiropas Parlamentā par stāvokli ES uzsvēra EK prezidente. "Pievienošanās ir balstīta nopelnos, un komisija vienmēr aizstāvēs šo principu. Tam ir vajadzīgs smags darbs un līderība," norādīja Leiena.

"Bet ir jau panākts liels progress. Mēs esam redzējuši lielus soļus, ko Ukraina jau ir spērusi, kopš mēs tai piešķīrām kandidāta statusu," viņa teica.

12.51. Ukrainā Čerkasu apgabala Umaņā uz jūdaistu Roš Hašanas svētkiem līdz trešdienas rītam ieradušies jau 11 000 hasīdu svētceļnieku, pavēstīja Umaņas rajona kara administrācijas vadītājs Ihors Miklaščuks."Jau ieradušies 11 000 hasīdu. Kopumā gaidām līdz 30 000 svētceļnieku. Pilsētā viss ir kārtībā, nekādi ekscesi nenotiek," ziņu aģentūrai "Ukrinform" apliecināja rajona vadītājs.

Pērn, neraugoties uz karu, Umaņā ieradās 29 000 hasīdu.

11.59. 18. septembrī Maskavā paredzēta Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji tikšanās, ziņo pravda.com.ua.

10.57. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 270 350 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 590 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Krievija zaudējusi 4584 tankus, 8792 bruņutransportierus, 5902 lielgabalus, 766 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 517 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 316 helikopterus, 4650 bezpilota lidaparātus, 1455 spārnotās raķetes, 19 kuģus un ātrlaivas, 8444 automobiļus un autocisternas, kā arī 884 specializētās tehnikas vienības.

10.30. Igaunijā trešdien plkst.10 stājies spēkā aizliegums valstī iebraukt transportlīdzekļiem ar Krievijas reģistrācijas numura zīmēm.

Tādējādi Igaunija izpilda Eiropas Komisijas papildu interpretāciju par 8. septembrī paziņotajām sankcijām Krievijai, saskaņā ar kuru Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem nav atļauts iebraukt Eiropas Savienībā teritorijā.

10.04. Jaunākā informācija liecina, ka Sevastopolē, Krievijas okupētajā Krimā, raķešu triecienā nodarīti postījumi kuģu remonta rūpnīcai, un, pēc Krievijas plašsaziņas līdzekļu vēstītā, nogalināti divi un ievainoti 24 cilvēki, kā arī aizdegušies divi kuģi, kas bijuši remontā.

08.39.Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns Kremļa trešdien publiskotajā videoierakstā redzami, tiekoties un sarokojoties kosmodromā "Vostočnij" Krievijas Tālajos Austrumos.

Kosmodromā Amūras apgabalā, kur Kims ieradās ar vilcienu, abiem būs sarunas par "tirdzniecības sakariem" un "starptautiskajiem jautājumiem", vēsta Krievijas ziņu aģentūras.

08.09. Krievijai ar trieciendroniem veicot uzbrukumu Ukrainas Donavas ostām, ievainoti seši civiliedzīvotāji, trešdien pavēstīja Odesas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Kipers.

Trim cilvēkiem ir smagi savainojumi, vēl trim - vidēji smagi, norādīja amatpersona. Triecienā nodarīti postījumi "pieostas un citai civilajai infrastruktūrai", paziņoja apgabala vadītājs.

07.11. Krievijas okupētajā Krimā Sevastopolē raķešu triecienā cietusi kuģu remonta rūpnīca, un atbilstoši provizoriskajai informācijai ievainoti 24 cilvēki, pavēstīja okupantu varas pārstāvis Mihails Razvožajevs.

"Atrodos ugunsgrēka vietā uzņēmuma "Sevmorzavod" dienvidu laukumā. Visi operatīvie dienesti ir uz vietas, nekādu briesmu civilajiem objektiem pilsētā nav," sociālajā medijā "Telegram" pavēstīja Razvožajevs.

00.10. Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins gribētu, lai uz Krievijas un Ukrainas robežas izvietotu Ziemeļkorejas karavīrus.

"Putins vēlas, lai Ziemeļkoreja piegādā munīciju, prettanku artilērijas šāviņus un, iespējams, karaspēku, tas ir, Ziemeļkorejas karavīrus, kuri būtu izvietoti Krievijas un Ukrainas pierobežā," telekanālam "Sky News" sacīja Ziemeļkorejas speciālists Songs Juns Lī.

Tajā pašā laikā viņš minēja vairākus punktus, kas apstiprina viņa pieņēmumu.