“Vai, meitiņ,” Eduards Pāvuls dziedoši ierunājās, “man mazbērniņi atbraukuši, man galīgi nemaz nav laika, un ko es, vecs cilvēks, varu tev jaunu pateikt?” Beidzot es biju sadūšojusies piezvanīt Pāvulam. Tas notika divtūkstošo gadu pašā sākumā. Bet šogad 7. jūlijā mēs svinam izcilā latviešu aktiera Eduarda Pāvula 95. dzimšanas dienu. Bez viņa. Un tomēr kopā ar viņu – tik tuvs un mirdzošs viņš ir.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcijā Cēsu novada Vecpiebalgas “Vēveros” 3. augustā no plkst. 11 līdz 17.30 notiks pirmais Vislatvijas audēju saiets “Vēveru dienas Vēveros”.
Tiekamies Mežaparka estrādē. Vietā, kur 9. jūlijā uzstāsies 130 čellisti. Šogad lielkoncertā būs rekordliels mūziķu skaits, kas liek secināt, ka viss, kam mūziķis un komponists Kārlis Auzāns pieskaras rit kā pa diedziņu.
Vērts redzēt, dzirdēt, apmeklēt: Buravickis un Majore, Garanča un draugi, Šimkus un Dulsē, “Klaidonis” un “Bumerangs”, Stafecka un Muktupāvels, “Laba daba” un “Khusugtun”.
Ilggadējo Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri Vilku nomaina jaunā direktore Dagnija Baltiņa. Par mūsu Nacionālās bibliotēkas saimniecību, grāmatām un lasīšanu “nra.lv” saruna ar jauno LNB direktori.
Lai stabilizētu Nacionālā teātra (NT) ekonomisko situāciju, nākamajā sezonā prioritāte būs izrādes teātra Lielajā zālē, intervijā aģentūrai LETA sacīja teātra direktors Māris Vītols.
Dzintaru koncertzālē no 8. līdz 17. jūlijam gaidāms neparasts notikums: “USAID/ENGAGE” izstāde “Ukraina miniatūrā”. Interaktīvā izstāde parādīs, cik nozīmīgs ir Ukrainas nekustamais kultūras mantojums, ko patlaban apdraud Krievijas pilna mēroga iebrukums.
Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi 2.jūlijā atzīmēta lietišķās mākslas meistara, pedagoga un etnogrāfa Jūlija Straumes (1874-1970) 150.gadadiena, informēja Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja projektu vadītāja Ilze Vanaga.
Elīna Sanda Zaķe sevi par mākslinieci pirmo reizi nosauca pirms četriem gadiem. Kādam liekas īss laika sprīdis, kādam brašs ieskrējiens, bet citam gadi, kad var notikt viss.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs darbam Latvijas Kultūras akadēmijas padomē izvirzījis kādreizējo Latvijas Jaunā teātra institūta (LJTI) vadītāju Gundegu Laiviņu.
Viesizrāde, radoši vasaras vakari, koncertuzvedums, laikmetīgā deja, muzikāli interaktīva spēle, traģiska dziesmuspēle, leģendu atgriešanās un kārtīga sadziedāšanās.
“Jānis Peters ir latviešu zemnieks labā nozīmē – visa viņa būtība ir Latvijas lauki, kaut kas smagnējs, godīgs, strādīgs,” reiz izteicās Raimonds Pauls, ar kuru Jāni Peteru saista 56 gadu draudzība. Svētdien, 30. jūnijā, daudzi cilvēki vēlēja veselību un radošo dzirksti mūsu lieliskajam dzejniekam Jānim Peteram 85 gadu jubilejā. Raugi, ko Peteram novēl laikabiedri.
Divi britu teātra festivāli "Greater Manchester Fringe" un Birmingemas ikgadējais teātra festivāls "Birmingham’s Fringe" iekļāvuši Latviešu Birmingemas Mazā teātra izrādi savu festivālu programmās, aģentūru LETA informēja teātra direktore Dace Čaklā.
Mēs jūs sveicam un apskaujam. Kā vējš apskauj bērzu neredzamām rokām. Kā mākonis apņem strazdu tūkstoti, saudzīgi norādot, kur dienvidu puse. Kā jūra iekļauj sevī baltsmilts pludmali Kurzemē. Viss viens. Kā balss un atbalss. Kā rīts un vakars. Kā mēs un neaptveramā pasaule, kas ģēniju radīta. Mēs jūs sveicam, dzejas maestro, 85 gadu jubilejā. 30. jūnijā svinēsim Jāņa Petera 85. dzimšanas dienu.
“Neatkarīgās” TV cikla “nra.lv sarunas” ir nopietnas arī tad, ja konkrētā saruna bija par jokiem. Juris Rijnieks stāstīja par viņa nodibināto teātra apmeklējumu sagatavošanas institūciju “Panna”, kas cilvēkus izklaidē un padara priecīgus ar izrādēm “stand-up” stilā. Sarunā iezīmējām šādu izrāžu vietu Latvijas teātru kopainā un nonācām līdz “Pannas” jaunā projekta “Sekss un mazpilsēta" pieteikšanai.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ceturtdien, Rīgas pilī, pasniedza Cildinājuma rakstu aktrisei Antai Krūmiņai, godinot viņu 90 gadu jubilejā un cildinot par mūža devumu kultūrai un Latvijai, informē prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Teātra kritiķes Zanes Radzobes raksts “Tālāk?” izdevumā “Teātra Vēstnesis” ļāva atklātībā izlauzties liesmām, kuras teātra dzīves zemdegās gruzdēja jau sen. Kas noticis ar mūsu režijas izcilnieku Alvi Hermani? Kāpēc viņš ir mūs pametis? Šo Hermaņa attālināšanos no teātra cunftes nebeidzamā burziņa Radzobe formulē nesaudzīgi skaudri: “Šobrīd Latvijas teātra vide pret Hermani ir noskaņota stipri noraidoši.”