Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāji beidzot sagaidīs algu pieaugumu?

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojuma reformas sākšanu, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pārstāve Lana Kazlauskiene.

Valdība apstiprināja konceptuālajā ziņojumā "Par māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu" ietverto pirmo risinājuma variantu, kas paredz pakāpeniski noteikt līdzvērtīgu valsts finansējuma daļu, tādējādi stiprinot valsts atbildību attiecībā uz Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajiem jomas profesionāļiem.

Māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 2024., 2025. un 2026.gadā paredzēts palielināt valsts budžeta mērķdotāciju par 1 223 916 eiro ik gadu. Attiecīgi patlaban koprepertuāra - kora, deju kolektīva, pūtēju orķestra un koklētāju ansambļa - mākslinieciskais vadītājs gadā no valsts saņem 806 eiro, savukārt pēc mērķdotācijas summas palielinājuma tie būs 1712 eiro. Pārējie māksliniecisko kolektīvu vadītāji pašlaik gadā saņem 403 eiro, pēc palielinājuma kopsumma sasniegs 856 eiro. Šīs summas 2024.gadā norādītas pirms nodokļu nomaksas.

Vienlaikus plānoti precizējumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā kolektīvu dibinātājiem aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Tie paredz jaunas atskaišu sistēmas mehānisma ieviešanu, proti, LNKC izmaksās mērķdotāciju kolektīva dibinātājam pēc fakta, nevis kā līdz šim - avansā.

Lai turpinātu diskusiju par finansējuma palielinājumu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, Kultūras ministrija (KM) ne vēlāk kā līdz 2026.gada 1.aprīlim apņemas sagatavot konceptuālajā ziņojumā aprakstītās reformas izvērtējumu un sniegt priekšlikumus tālākajiem soļiem reformas turpināšanai, tai skaitā valsts budžeta mērķdotācijas palielinājumam, lai sasniegtu mērķi, ka daļu izdevumu sedz kolektīva dibinātājs un daļu valsts.

Preses konferencē pēc Ministru kabineta sēdes premjere Evika Siliņa (JV) žurnālistiem stāstīja, ka valdība konceptuāli ir vienojusies virzīties tālāk ar Dziesmu un deju svētku kolektīvu vadītāju atalgojuma reformu. Viņa atgādināja, ka šim finansējums tika piešķirts 2023.gada valsts budžetā. Zināmu laiku prasīja arī reformas izstrādes darbs, lai redzētu, kādā veidā pašvaldības finansējumu izlietos.

Tāpat, pēc premjeres paustā, ar pašvaldībām panākta vienošanās, ka, ieviešot tādu modeli, atalgojuma izmaksa būs pārskatāmāka. Viņasprāt, labā ziņa ir arī tāda, ka daudzām pašvaldībām kopējais finansējums pieaugs gandrīz divas, citām - pat vairāk.

"Tā ir pozitīva ziņa, jo turpināsies mūsu Dziesmu un deju svētu tradīcija. Mēs stiprināt kolektīvu vadītājus un kolektīvus, kas strādā šajā jomā, kuri ik pa laikam, vadot un piedaloties Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos, Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos, mūs visus iepriecina," sacīja Siliņa.

Kultūras ministre Agnese Lāce (P) savukārt solīja, ka ne tikai pieaugs finansējums pašvaldībām, bet mainīsies arī atskaitīšanās kārtība. Pēc ministres paustā, pašvaldībām reizi ceturksnī būs jāiesniedz atskaite par mērķdotācijas izlietojumu, lai varētu izvērtēt, vai un kā ar mērķdotācijas palīdzību sasniedz izvirzītos mērķus un kā atbalsta Dziesmu un deju svētku kustību, tradīcijas turpināšanos.

Viņa sacīja, ka patlaban finansējums nonāks pašvaldībās un tas ļaus palielināt Dziesmu un deju svētku māksliniecisko kolektīvu vadītāju atalgojumu. Lāce pieminēja praktiskus piemērus, piemēram, ja Kuldīgā patlaban dotācijas apjoms ir 23 000 eiro, tad pēc papildu dotācijas tie būs gandrīz 50 000 eiro, savukārt Ludzas novada pašreizējās dotācijas apmērs ir 19 000 eiro, pēc papildu dotācijas šī summa sasniegs 41 000 eiro.

"Mēs absolūtos skaitļos redzam, ka dotācijas apjoms ievērojami pieaug. Mēs skatīsimies, kā šī sistēma strādā. Paredzēts, ka 2026.gada sākumā KM būs jāiesniedz reformas ieviešanas gaitas izvērtējums," teica Lāce.

Lāce iepriekš uzsvēra, ka jautājums par Dziesmu un deju svētku kolektīvu atalgojuma reformu ir bijis viņas dienaskārtībā kopš brīža, kad stājās kultūras ministres amatā. Viņasprāt, ir ļoti svarīgi, ka pagājušajā gadā budžetā panāktais dotācijas palielinājums beidzot nonāk pie pašvaldībām un kolektīvu vadītājiem.

"Pēc individuālām sarunām ar 43 pašvaldībām un sadarbības partneriem esam nonākuši pie skaidra un pārskatāma rezultāta, kas paredz valsts mērķdotācijas pieaugumu divas reizes un jaunas pašvaldību atskaites sistēmas ieviešanu," norādīja ministre.

LNKC individuālajās sarunās ar pašvaldībām noskaidroja, ka jau patlaban lielākā daļa pašvaldību nodrošina procentuāli lielāku finansējumu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem Dziesmu un deju svētku procesa īstenošanai nekā valsts. 75% pašvaldību šobrīd ir noslēgušas ar kolektīvu vadītājiem darba līgumus, tādējādi ir sociāli atbildīgas. Savukārt 25% no pašvaldībām ir noslēgušas uzņēmumu līgumus, lai māksliniecisko kolektīvu vadītāji varētu veikt darba pienākumus citās pašvaldības iestādēs.

LNKC un KM veidotās darba grupās ziņojuma izstrādē piedalījās Dziesmu svētku biedrība, Latvijas Kultūras darbinieku biedrība, Latvijas Pašvaldību savienība, pašvaldību kultūras pārvalžu pārstāvji, kā arī pašvaldību kultūras centru direktori.