Jaunais LNOB vadītājs lepojas ar operas spožo finanšu situāciju
Jaunais Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) vadītājs Sandis Voldiņš valdes priekšsēdētāja amatu sāks pildīt 4. novembrī, kad beigsies līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Egila Siliņa pilnvaru laiks. Voldiņš, kurš pēdējos piecus gadus bijis LNOB valdes loceklis finanšu jautājumos, intervijā aģentūrai LETA lepojas, ka operas finanšu situācija ir spoža.
Kā intervijā stāsta Sandis Voldiņš, tad stājoties jaunajā amatā, viņš neplāno esošo darbinieku atlaišanas vai citas būtiskas izmaiņas kolektīvā. “Pirmie, kuriem es rādīju savu attīstības vīziju ārpus konkursa komisijas, bija LNOB darbinieki. Mums bija atklāta saruna un arī jūsu uzdotais jautājums virmoja gaisā. Es varu apliecināt, ka es neplānoju atlaist kādus vadošos māksliniekus, es neredzu vajadzību mainīt komandu. Es ar visiem šiem cilvēkiem esmu strādājis kopā pēdējos piecus gadus, un mēs esam gājuši cauri ļoti lieliem izaicinājumiem, ieskaitot Covid-19 pandēmiju. Līdz ar to es zinu kolektīva mākslinieku stiprās un vājās puses. Atsevišķiem darbiniekiem gan tiks pārformulēti pienākumi, taču "atslēgas" cilvēku atlaišanas netiek plānotas un nebūs.”
Turpinot klāstīt LNOB finanšu situāciju un raksturojot zāles noslogojumu jaunajā sezonā, Voldiņš stāsta, ka ”operas finanšu situācija ir spoža un ir vēsturiski labākā, kāda jebkad bijusi. Mūsu peļņa ir mazliet vairāk nekā 120 000 eiro gadā (salīdzinājumam, Nacionālais teātris 2023.gadu noslēdz ar peļņu pusotrs tūkstotis eiro - LETA). Katru gadu mēs iekšēji salīdzināmies ar Lietuvu, Igauniju, Somiju un Zviedriju, kas ir reģiona tuvākās valstis. LNOB savas funkcijas izpilda visefektīvāk.
Starp Baltijas valstīm mums ir vislielākie biļešu ieņēmumi, mums ir arī visaugstākais zāļu piepildījums - gada pirmajā pusē tie ir 94%. Tāpat mums starp Baltijas valstīm ir lielākais pašu ieņēmumu īpatsvars pret budžeta dotāciju - 30%. Mēs arī Baltijā sasniedzam vislielāko skatītāju skaitu. Līdz ar to mēs ar budžeta dotāciju - 11,5 miljoni eiro, no kuriem 5 miljonus mēs samaksājam nodokļos, - izdarām maksimumu. Lietuviešiem ir līdzīga dotācija, savukārt igauņiem ir 16 miljoni eiro.”
Kāda ir situācija ar atalgojumu un vakancēm?
“Atalgojums šogad ir būtiski pieaudzis, un mums arī nav ilgstošu vakanču. Vasaras vidū bija konkursi uz vakantajām orķestra štata vietām, un pieteikumu skaits bija necerēti augsts. Ja uz katru vietu piesakās septiņi līdz astoņi pretendenti, tas nozīmē, ka atalgojums ir konkurētspējīgs. Pirmo reizi LNOB vēsturē konkursā bija pieteikušies arī pretendenti no Igaunijas. Līdz ar atalgojuma pieaugumu kritiskā robeža ir palikusi aiz muguras.”
Viens pēdējā laika aktuālajiem jautājumiem ir OECD kritika pret izdienas pensijām Latvijā, skaidrojot savu skatījumu uz izdienas pensiju sistēmas reformēšanu vai atmešanu, Sandis Voldiņš skaidro sekojoši: “Kad starptautiskie eksperti kritizē izdienas pensijas, es šaubos, vai viņi domā mazskaitlīgās baletdejotāju un mūziķu izdienas pensijas. Viņi noteikti runā par daudzskaitlīgajiem segmentiem (piemēram, iekšlietu sistēmā - red.).
Cita lieta, ka manā jomā, iespējams, atsevišķām darbinieku kategorijām var paaugstināt izdienas pensijas vecumu, bet pilnībā atteikties no izdienas pensijas nav iespējams. Tas ir viens no argumentiem, kāpēc cilvēki tomēr izvēlas, piemēram, baletdejotāja profesiju, zinot, ka varēs to pildīt vien dažus desmitus gadu. Ja šis stimuls pazudīs, tas ļoti negatīvi ietekmēs nozari. Turklāt no "baletniekiem" pašlaik četras piektdaļas vēl kaut ko mācās klāt, zinot, ka viņu profesionālais mūžs baletā ir īss - līdz 40 vai 42 gadiem,” stāsta amatā apstiprinātais LNOB vadītājs Sandis Voldiņš.