Teātris

Šķiet, ka īstās kaislības Dailes teātrī risinās nevis izrāžu laikā uz skatuves, bet aizkulisēs aiz priekškara. Vismaz tā var secināt no Dārtas Danevičas ieraksta twitter.com otrdien: aktrise atklāj, ka saņēmusi kolēģes Initas Dzelmes draudus un baidās par savu palikšanu teātrī.

«Dzīvē tā sanāca, ka brīdi dzīvoju Krakovā Polijā, bet man nevienu pašu mirkli nebija domas, ka ir jāaizbrauc vai, gluži otrādi, noteikti jāpaliek šepat. Es vienkārši mēģinu dzīvot un, ja man bija iespēja aizbraukt uz Poliju, to darīju, bet, pat tur pusotru gadu dzīvodams, reizi divās, ilgākais trijās, nedēļās atbraucu uz Latviju,» saka režisors Georgijs Surkovs.

«Man patīk vienas pedagoģes teiciens: «Kas tad teātris īsti ir? Tā jau ir tāda apčakarēšana, nekas vairāk tas nav.» Tā tas ir! Ja man izdodas apčakarēt daudzus cilvēkus vienlaikus, tā ir patīkama izjūta. Vēl jo vairāk, ja spēju izdarīt to profesionāli, netērējot savus nervus, un pēc tam justies labi, jo esmu pateikusi cilvēkam to, ko gribēju viņam pateikt. Tad enerģijas apmaiņa ir notikusi,» saka jaunā aktrise Agnese Cīrule, kurai ceturtdien, 29. maijā, pirmizrāde Latvijas Nacionālajā teātrī izrādē Kabarē.

Nedēļas nogalē kultūras gardēžiem ir plašas atpūtas iespējas.

«Publika mums ir pakūtra, bet tas ir režisoru uzdevums – aizskart skatītāja dvēseles stīgas, lai rosinātu viņus padomāt un pārdomāt. Ar šo izrādi vēlētos aizskart tās stīgas, kas saistās ar saprāta filtru,» saka aktieris un režisors Ģirts Šolis un piebilst – izrāde Dienas varonis ir paša pārdomas par to, kas notiek televīzijas pasaulē gan Latvijā, gan ārzemēs.

Labākā ideja, kā noslēgt teātru sezonu pavasarī, kad katru pilsētnieku velk ja ne uz laukiem, tad sēdēšanu parka zālienā, jau izsenis ir kāds vērienīgs muzikāls darbs. Tāds, kas satricina līdz dvēseles dziļumiem ne tikai ar savu sižetu vai režisora izraudzīto izrādes estētiku, bet jo īpaši mūziku, jo, kā visi zinām, tieši šīs vibrācijas – vai tas būtu Pauls vai Bahs – trāpa zemapziņai, modinot mūsos to cēlāko un atverot acis uz sen zināmo, bet nevērīgi malā nolikto.

Liepājas teātrī vakar, 16. maijā, pirmizrādi piedzīvojis pēdējais šīssezonas iestudējums melodrāma „Lielais Getsbijs” Dž.Dž.Džilindžera režijā.

«Šekspīra mantojums ir tik liels un neaptverams, tā nozīme uz personību ir milzīga, jo ikviens cilvēks kādā brīdī sastopas ar hamletisko – būt vai nebūt, kas ir pamatjautājums katrai dzīvai būtnei. Vienu tas vajā agrīnā vecumā, citu – jau gados, citu – pirms nāves, bet, manuprāt, uz to jāatbild ikvienam,» saka Šekspīra festivāla producente Leonarda Ķestere.

Nacionālais teātris gatavojas pēdējām trim šīs sezonas pirmizrādēm. 20. maijā Jaunajā zālē skatītāju vērtējumam tiks nodots Valtera Sīļa iestudējums Pieaugušie (Mājas ekrānā), bet 29. maijā Lielajā zālē pirmizrāde būs Dž. Masterofa, Dž. Kendera, F. Ebsa mūziklam Kabarē Indras Rogas režijā. Jānis Mūrnieks iestudē Teas Dornas lugu Marlēnī, kam pirmizrāde būs 30. maijā Aktieru zālē.

«Es ļoti bieži saku: kamēr vari, kamēr tev piedāvā, kamēr esi vajadzīgs, ir jāstrādā! Un es esmu priecīga, ka, neraugoties uz gadiem, man joprojām ir interesanti piedāvājumi un ir darbs!» saka Dailes teātra aktrise Akvelīna Līvmane.

«Jaunie režisori liek darīt un domāt pašam, bet pieredzējušie jau aptuveni zina, ko spēj un kā tev jādara, tāpēc ļauj atrast pašam vai palīdz rast ejamo ceļu,» saka aktrise Ilze Lieckalniņa.

Režisora Konstantīna Bogomolova iestudētā Liepājas teātra izrāde "Stavangera" maijā tiks demonstrēta Austrijas galvaspilsētā Vīnē notiekošajā festivālā "Wiener Festwochen".

Liepājas teātrī Dž. Dž. Džilindžera iestudēto Dekameronu spa stilā var salīdzināt ar bižutērijas izstrādājumu, kam nepiemīt augstas raudzes metālu un dārgakmeņu vērtība.

Režisores Lauras Grozas-Ķiberes vadībā Dailes teātrī top Braiena Makaveras izrāde "Pikaso sievietes", kuras pirmizrāde paredzēta 14. maijā teātra kamerzālē.

«Ezeriņš nav rakstījis par smagām tēmām, bet ir hiperbolizējis un pārspīlējis tēlus. Filozofija viņam atnāk viegli, caur rotaļīgumu, un šķiet, ka vairākas aprakstītās situācijas viņš pat ir izdomājis un salicis vienā biezā kūkā, lai īss stāsts būtu spēcīgs,» saka režisors Elmārs Seņkovs.

Sestdien, 26. aprīlī, Latvijas Nacionālajā operā pirmizrāde baleta viencēlienu iestudējumam "Trīs tikšanās."

«Izrādās, ka arī cilvēki pensijas gados spēj mīlēt. Mūsdienās tas izklausās nepierasti, bet – jā, tas var notikt arī vecuma galā,» smaida Nacionālā teātra aktrise Dace Bonāte. Viņai piektdien pirmizrāde – pēc vairāk nekā 100 Latgolas.lv izrādēm režisors Valdis Lūriņš Nacionālajā teātrī iestudējis latgaliešu dramaturģes Danskovītes tautas komēdijas otro sēriju Latgola.lv2. Teātrī tas nenotiek bieži, bet Latgola ruļļavoj!

Maskavā dzimušais režisors Konstantīns Bogomolovs dzimtenē iemantojis skandālista slavu un ir viens no redzamākajiem Putina režīma opozicionāriem teātra aprindās.

Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvojis Pētera Krilova jauniestudējums – Marijas Bērziņas monoizrāde Mollija saka: jā.* Runa ir par Džeimsa Džoisa Ulisa Molliju – Leopolda Blūma sievu. Izrādes pamatā ir Dzintara Soduma latviskotā romāna 18. nodaļa.

12. un 13. martā Latvijas Nacionālā opera sagaidīja kārtējo latviešu oriģināloperas pirmizrādi – Viestura Meikšāna iestudēto Kristapa Pētersona operu-lekciju Mihails un Mihails spēlē šahu.

Varšavas Nacionālajā teātrī 25. janvārī pirmizrādi piedzīvoja Krievijas režisora Konstantīna Bogomolova iestudētais Ledus – Vladimira Sorokina triloģijas (Ledus, Bro ceļš un 23 000) pirmās daļas skatuves versija. Pēc Stavangeras. Pulp people Liepājas teātrī un Mans tēvs – Agamemnons Viļņas Mazajā teātrī tas ir nākamais režisora darbs ārpus Krievijas.

Ģirts Ēcis debijai Valmieras Drāmas teātrī izvēlējies franču autora Rolāna Topora (1938–1997) lugu Ziema zem galda. Mazajā zālē tapusī «pasaka pieaugušajiem» ir izrāde, kādai vajadzētu būt katra teātra repertuārā, – pozitīvs prieka avots, kas garantē kvalitatīvu un saturīgu izklaidi.