Teātris

21. maijā Valmieras drāmas teātra LMT Mansarda zālē pirmizrādi piedzīvos aktiera Krišjāņa Salmiņa (44) veidots jauniestudējums Kāpēc es nogalināju sievu. Tas tapis pēc 19. gadsimta krievu klasiķa un domātāja Ļeva Tolstoja stāsta Kreicera sonāte motīviem, un šis darbs ir aktiera debija režijā.

«Vēl un vēlreiz uzdodu sev jautājumu – kāpēc cilvēki nāk uz smagām izrādēm?» vaicā aktieris Jānis Āmanis. Viņa atbilde ir: «Cilvēkam ir nepieciešamība just līdzi. Kāpēc skatās ziepju operas? Tāpēc, ka vajag ar kādu emocionāli satuvināties.» Piektdien, 13. maijā, Latvijas Nacionālajā teātrī amerikāņu dramaturga Nobela prēmijas laureāta Jūdžina O’Nīla lugas Mīla zem gobām jauniestudējuma pirmizrāde, tajā Jānis Āmanis atveido Ebinu – jaunu vīrieti, kurš iekāro sava tēva jauno sievu.

«Mazākais, ko teātris var piedāvāt skatītājam, ir izklaide, bet, protams, teātrim jāliek domāt. Man pašam teātrī pietrūkst pārsteiguma, un to arī gribu savās izrādēs sagādāt – ar materiālu, ar formu,» uzskata režisors Mārcis Lācis, kurš ar iestudējumu Rīga. Urbānie mīti debitē Jaunajā Rīgas teātrī.

«Bērni jau paši nepērk biļetes uz teātri – to, ko viņiem skatīties, izvēlas vecāki. Tāpēc, manuprāt, izrādes saturam jābūt tieši tik labam un kvalitatīvam, lai vecāki gribētu savam bērnam to dot, lai viņiem būtu sajūta, ka bērns no tā kaut ko iegūs,» uzskata režisors Ģirts Šolis.

«Manā ģimenē un draugu lokā maijs ir blīvs ar dažādām svinēšanām, ir ko turēt. Arī mūsu teātrī daudziem ir dzimšanas dienas – īsts maija bērnu birums,» smaidot saka šīs dienas gaviļniece, Rīgas Krievu teātra mārketinga nodaļas vadītāja un aktrise Inga Aizbalte (52). Šajā dienā lielai svinēšanai viņa negatavojas, tomēr tiem, kas viņu atcerēsies, centīsies sarūpēt kādu īpašu cienastu.

30. aprīlī uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves piedzīvojām pasaules operteātru skatuves iekarojušās Marinas Rebekas viesizrādi – šoreiz Rīgas debiju Mimī lomā Pučīni operā Bohēma.

Idejas brīvdienām

«Savā īpašumā stādīšu kokus – tā ir lakoniska atbilde par to, ko darīšu savā dzimšanas dienā, jo šogad man tā gribas,» kodolīgs ir šīs dienas gaviļnieks, Dailes teātra aktieris Lauris Dzelzītis (38). «Un tas ne par ko neliecina. Nevajag meklēt nekādus zemūdens akmeņus. Kā lai zina, varbūt nākamgad man būs uznācis kāds svinēšanas trakums? Vajag pieņemt lietas tādas, kādas tās ir.»

«Gribas izbaudīt darīšanas procesu un pieņemt ikvienu jauno piedāvājumu, mesties tajā iekšā, jo nav vērts tērēt laiku, lai pārdomātu un apsvērtu, pārdzīvotu un dusmotos. Elementāri ir jābauda dzīve,» uzskata Dailes teātra aktieris Gints Andžāns.

«Man patīk savā dzimšanas dienā strādāt, ļoti patīk, bet diemžēl šoreiz man šī diena ir brīva,» saka M. Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise Jekaterina Frolova. Svētdien, 1. maijā, kad pareizticīgie svinēs Lieldienas, viņa svinēs arī savu dzimšanas dienu.

Liepājas teātra jauniestudējumā Mīlestības neprāts režisors Dž. Dž. Džilindžers runā par mīlestību apmēram tā, kā auto eksperts kritiski novērtē kāda sapņu auto, ko šis cilvēks kāro iegūt savā īpašumā. Glīts modelis ir viena lieta, bet pamatīga rūsa, liels nobraukums un kaudze slēpto defektu – pavisam cita.

Lai arī vēl šā gada sākumā bija cerība, ka Jaunais Rīgas teātris (JRT) uz pagaidu mājvietu Tabakas fabrikā varētu pārcelties vasaras izskaņā, tomēr tagad kļuvis zināms, ka pārcelšanās atlikta līdz ziemai.

«Ja Anna Eižvertiņa man noticēja jau pirmajā kursā, tad trešajā arī Pēteris Krilovs apstiprināja, ka, uzņemot mani aktieros, nav nošāvuši garām,» saka jaunā aktrise Lelde Dreimane. Viņa ir Bonija Pārkere režisora Mārtiņa Eihes Dailes teātra Kamerzālē iestudētajā angļu dramaturga Ādama Peka lugā Bonija un Klaids. Pirmizrāde – 1. maijā.

«Tas brīdis, kad izrāde ir beigusies, ir ļoti īss. Tik mazs un trausls. Man vislabāk patīk nevis aplausu brīdis, bet klusuma brīdis līdz tiem pēc izrādes beigām. Klusums ir brīnišķīgs. Vairākkārt tāds, pusminūti ilgs, ir piedzīvots pēc izrādes Antigone,» saka Nacionālā teātra aktrise Sanita Pušpure.

Nupat Rīgā viesizrādēs nu jau kārtējo reizi bija Jevgeņija Vahtangova Maskavas Akadēmiskais teātris ar izrādi Uzsmaidi mums, Dievs!, ko veidojis teātra mākslinieciskais vadītājs Rims Tumins. Arī lietuviešu režisora vārds bija faktors, kas raisīja pastiprinātu interesi par šo teātri, kas pērn Krievijā atzīts par vienu no visapmeklētākajiem.

Idejas brīvdienām

25. un 26. aprīlī uz Rīgas Dailes teātra skatuves notiks Antona Čehova vārdā nosauktā Maskavas Dailes teātra pirmizrāde leģendārā režisora Konstantīna Bogomolova iestudējumam “Juveliera jubileja”, ar ko tiek atzīmēta Oļega Tabakova astoņdesmitā dzimšanas diena.

Latvijas Nacionālās operas svaigākais Jaunās zāles piedāvājums mazajiem skatītājiem – iestudējums Mazā burvju flauta pēc Volfganga Amadeja Mocarta operas Burvju flauta motīviem – ir atmiņā paliekošs piedzīvojums.

«Šis ir smags, bet ļoti dziedinošs stāsts,» tā par Nacionālā teātra jaunāko iestudējumu – Henrika Ibsena lugu Mežapīle – saka jaunā kostīmu māksliniece Evija Pintāne. Ar šo darbu viņa turpina savu veiksmīgo sadarbību ar šobrīd vienu no labākajiem režisoriem Latvijā Elmāru Seņkovu.

«Varbūt man ar to kāju tā notika tāpēc, lai es bišķiņ apstātos, padomātu un novērtētu to, kas man ir. Jo – nekas traģisks jau man nav noticis, varēja būt trakāk. Man atkal viss ir labi un būs ļoti labi!» saka tautā mīlētais Dailes teātra aktieris Jānis Paukštello. Klusajā sestdienā pārkāpis savas dzīves 65 gadu slieksni, viņš to tagad, aprīlī, atzīmēs ar četriem koncertiem – Priekuļu kultūras namā (22. aprīlī), Jūrmalas kultūras centrā (23. aprīlī), Ogres kultūras centrā (29. aprīlī) un Valmieras kultūras centrā (30. aprīlī).

«Manuprāt, neesmu ne tik slavens, ne populārs, lai mana dzimšanas diena tiktu svinēta tiešajā ēterā,» smaidot saka Valmieras Drāmas teātra (VDT) aktieris un Latvijas Profesionālo aktieru apvienības vadītājs Januss Johansons. Viņu šodien sirsnīgi suminām 60. dzīves jubilejā!

Nacionālajam teātrim ir vismaz divas stabilas tradīcijas. Sezonu tas noslēdz ar Skroderdienām Silmačos, bet pavasarī uz Teātra dienu top tradicionālā Žurka. Šogad Žurkas gājiens jau sācies, un izrāde saucas Žurkas ex Libris. Bet sākums tam visam bija 90. gados, kad Žurkas Kornēlijas lomā iejutās Svetlana Bless, bet Circenis Cirča bija Jānis Skanis, režisors Edmunds Freibergs. Šoreiz mākslinieki atcerējās veco Žurku.