Aminata Diarra. Teātris kā sapņa piepildījums

TEPAT LABI! Lai gan Aminatai Diarrai ir dažādu tautu asinis un ar savām angļu valodas prasmēm viņa tādējādi varētu iedzīvoties jebkurā pasaules malā, savu nākotni viņa saista tikai un vienīgi ar šejieni: «Esmu tāāāāda Latvijas patriote, es vienkārši dievinu šeit dzīvot! Kad aizbraucu kādā ceļojumā, varu izturēt tikai kādas pāris dienas un gribas atpakaļ uz mājām. Es nevaru sevi iedomāties nekur citur, kā tikai šeit. Te ir burvīga daba, te ir mana ģimene, te ir manas atmiņas. Iespējams, esmu pārāk mierīga – man nekur negribas skraidīt apkārt, man tepat ir ļoti labi!» © F64

Iztikt bez seriāliem vai ziepju operām nevar neviena tauta – arī latvieši. Šīs vasaras sezonā pēc seriāliem skumstošos TV3 mierina ar Viņas melo labāk ceturto sezonu, kurā parādījušies daudzi jauni tēli, tostarp Edīte jaunās aktrises Aminatas Diarras atveidojumā.

Loma reālajā dzīvē netraucē

Nevienā seriālā nevar iztikt bez intrigantiem, un Viņas melo labāk jaunajā sezonā šī loma kritusi Edītei, kuru tēlo jaunā aktrise ar savdabīgo vārdu Aminata Diarra. «Man ir ļoti interesanti! Šīs sērijas filmējām jau pagājušajā gadā, taču tas nenotika secīgā kārtībā, līdz ar to nācās ātri saprast, kas tas par tēlu. Pilnībā saprast to, kāda ir Edīte, sāku tikai kādā no priekšpēdējām sērijām, tikai tad man pavērās visa bilde kopumā,» stāsta Aminata. «Viņa ir intrigante, mēdz citus šantažēt, taču ar viņu nav garlaicīgi, jo Edīte mēdz visu laiku kaut ko izdomāt. Tas man viņā patīk. Viņa ir arī ļoti hiperaktīva un ātra - šķiet, es dzīvē esmu daudz mierīgāka, es nevarētu tā visu laiku skraidīt un izdomāt dažādas lietas. Arī par intrigām - reālajā dzīvē es cenšos no tām izvairīties.» Aminata tieši vēlējusies nospēlēt kaut ko pretēju sev, un tas arī izdevies - vismaz draugi sakot, ka seriālā viņu redzot pavisam citādāku. Vai kaut kas no Edītes netīšām nepielīp? «Pielīp!» smejas Aminata. «Kad ar kādu sarunājos, dažkārt parādās žesti vai izteiksmes no seriāla. Pati to nejūtu, taču apkārtējie saka, ka esot piefiksējuši mani tā darām.»

Edītes tēls dzīvot netraucē - uz ielas Aminata uzmanības apliecinājumus neizjūt. «Reiz kādas 12-13 gadu vecas meitenes ar telefoniem rokā skrēja pakaļ, lai nofilmētu. Ir daži raustījuši mammas aiz rokas un teikuši - mamm, mamm, tā taču Edīte no Viņas melo labāk! Protams, ir cilvēki, kuri atpazīst mani kā aktrisi, taču manā gadījumā, ja nepiesauc konkrēti Edīti, nav zināms, kādu iemeslu dēļ skatās - izskata dēļ vai tāpēc, ka redzējuši televizorā. Uz mani arī agrāk skatījušies, esmu pie tā tik ļoti pieradusi, ka to vairs pat nepamanu. Daudzi draugi vaicājuši - nu, kā tu vari izturēt, ka uz tevi visu laiku skatās?! Tiešām skatās? Kurā brīdī?!» smejas dzīvespriecīgā meitene. Šis «skatīšanās sindroms» īpaši vērojams mazpilsētās, rīdzinieki pie tūristiem ar citādu ādas krāsu jau pieraduši.

Tēvs no Mali, mamma - poliete

Aminatas izcelsme ir ļoti interesanta. Viņa jau daudzus gadus ir rīdziniece, taču piedzimusi Daugavpilī, kur kādreiz mitinājās aktrises vecvecāki - mamma bija devusies ciemos, bet meita pieteikusies divas nedēļas agrāk par plānoto. «Daugavpilī gāju bērnudārzā, turklāt krievu plūsmas, jo latviešu bērnudārzā nebija vietu - tiku tajā tikai pēdējā gadā. Taču es par to priecājos, jo tagad vismaz zinu arī krievu valodu,» klāsta Aminata. Vectēvs pa mammas līniju ir pa pusei polis, pa pusei - lietuvietis, savukārt vecmāmiņa - pa pusei poliete, pa pusei - latviete. Aminatas tēvs ir no Mali. «Padomju laikā bija sadarbība ar Āfrikas valstīm, un labākie studenti varēja braukt uz šejieni mācīties. Viņš studēja Rīgas Aviācijas institūtā, šeit iepazinās ar manu mammu, nodzīvoja Rīgā kādus piecus gadus,» stāsta aktrise. Jāpiebilst, ka Aminatas tēvs ir ļoti augsti kvalificēts IT speciālists, kurš pašlaik Mali ir informātikas centra vadītājs. Lai gan viņa tēva dzimtenē pagaidām nav bijusi, abi telefoniski uztur sakarus.

Latvijā populārākā šāda vārda īpašniece šobrīd nenoliedzami ir dziedātāja Aminata Savadogo. «Es viņu netīšām esmu uz ielas krustojumā satikusi trīs reizes un vienmēr nodomājusi - re, varbūt dzīvē ceļi kaut kad krustosies!» prāto aktrise. Aminatas vārda nozīme esot «uzticamā», «debesis» un vēl tas ir kā «āmen» baznīcā. «Manai Āfrikas vecmāmiņai arī vārds ir Aminata.» Starp citu, pasaules sociālajos tīklos meiteņu ar šādu vārdu un uzvārdu ir simtiem, kas arī nav brīnums - Diarra tulkojumā nozīmē «lauva». «Āfrikā cilvēku ar šādiem vārdiem ir tikpat daudz kā pie mums Annas vai Jāņi Bērziņi!» smejas aktrise.

Diplomēts tulks, kas būs aktrise

Lai gan Aminatas mamma ir radošas jomas pārstāve - rokdarbniece, kas pabeigusi Lietišķās mākslas vidusskolu -, viņa nav vēlējusies, lai meita dotos skoloties par aktrisi, bet, kopš iestāšanās, ir meitas lielākā atbalstītāja. «Viņa gribēja, lai izvēlos kādu nopietnāku profesiju. Aizsūtīja mani mācīties par angļu valodas tulku uz Ekonomikas un kultūras augstskolas svešvalodu nodaļu, taču jau pirmajā dienā sapratu, ka man tas nepatīk un neko tādu darīt negribu. Man ir spīts, ka viss jāizdara līdz galam, tāpēc skolu pabeidzu. Taču otrajā kursā, mācoties tulkos, nejauši nokļuvu Dailes teātrī, izrādē Ābels un Olga pie Mihaila Gruzdova - uzreiz sapratu, ka man ir jādara to, ko es gribu, un jāpiepilda savs sapnis par aktrises karjeru!» apņēmīgi saka Aminata. Pie pazīstamā režisora viņa nokļuvusi diezgan īpatnējā veidā. «Mana draudzene mācījās aktieros, viņai vajadzēja izveidot atrādīšanai dažas etīdes, un vienā no tām viņa mani paaicināja izpalīdzēt. Atceros, ka ne uz vienu pat neskatījos, ka tikai ātrāk, ātrāk izdarīt un tikt prom, jo biju ļoti satraukusies! Pēc kāda laika viņa man piezvanīja un teica, ka Mihails Gruzdovs veidojot izrādi un vēlētos tajā redzēt arī mani. Tā nu es tur nokļuvu!»

Pašlaik topošā aktrise akadēmijā pabeigusi jau trešo kursu, nu atlikuši diplomdarbi jeb izrādes. Mēģinājumi sākas jau šonedēļ, jo 8. augustā ir pirmā diplomdarba izrāde Latvijas Nacionālajā teātrī. Pēc akadēmijas pabeigšanas Aminata būtu priecīga par darba piedāvājumu no jebkura teātra, tomēr sirdij tuvāks ir Dailes teātris. «Uzskatu, ka mums patiešām ir ļoti labi teātri, būtu prieks spēlēt jebkurā no tiem, taču pirmā pieredze bija Dailes teātrī, arī pirmās izrādes, kuras esmu redzējusi, bija tieši tur.» Darba režīms ar izrādēm katru dienu Aminatu nebaida: «Akadēmija pieradina strādāt no rīta līdz vakaram. Nemaz neaizdomājies, vai vēlies to vai nē, bet vienkārši ej, dari, piedalies un baudi procesu. Es esmu ļoti pateicīga liktenim, ka mana kursa vadītāja ir Māra Ķimele, jo viņa ir viena no izcilākajiem režisoriem un pedagogiem. Viņa mums ir iemācījusi, ka darbam ir jāpatīk, ja tā nav, tad tā jau ir sevis spīdzināšana, un tad ir jāiet prom.»

Uz lomu Silmačos necer

Aminatai patīk gan teātris, gan filmēšanās. «Tās ir divas pavisam dažādas lietas - spēlēt kameras priekšā vai dzīvajā procesā teātrī. Taču nākotnē es sevi vairāk redzu teātrī, jo man patīk mēģinājumu process, es to patiešām izbaudu! Lai gan ceļš līdz tēla atrašanai nav vienkāršs, rezultāts sagādā lielu gandarījumu,» priecājas aktrise. Sapņu lomas viņai nav. «Jaunai aktrisei ir svarīgi pamēģināt dažādas lomas, negribu sevi ievietot konkrētos rāmjos, svarīga ir attīstība,» norāda Aminata. Viņa apzinās, ka ne visām lomām piemērota. «Skroderdienās Silmačos droši vien nespēlēšu, arī Laimdota nebūšu!» smejas meitene. «Lai gan - kas zina?! Varbūt kādam režisoram būs pavisam citādāks skatījums uz tradicionālajām izrādēm.»

Par brīvā laika pavadīšanas veidiem Aminatai nav daudz stāstāmā: «Kopš esmu iestājusies akadēmijā, man brīvā laika praktiski nav. Taču iepriekš esmu ļoti daudz dejojusi dažādos kolektīvos, tostarp arī pie Agra Daņiļēviča, man patīk dejot! Vēl - es nodarbojos ar rokdarbiem. Izšuju gleznas un spilvenus. Es zinu, ka tas dīvaini izklausās, bet - es šādā veidā arī nomierinos, jo te nepieciešama koncentrēšanās,» stāsta aktrise. «Bērnībā mamma bieži ar to strādāja, es tikai prasīju, lai izšuj kaut ko vēl, bet viņa atteica. Un tad es iedomājos - kāpēc gan man tas jāprasa, ja es pati to varu izdarīt?!» atminas Aminata, kura gan nav speciāli skolojusies šajā arodā. Viņas darbi top ilgākā laika periodā, tie ir izmēros apjomīgi, tāpēc parasti tiek paturēti pašas izšūšanas meistares īpašumā. Tad varbūt jāsarīko kāda izstāde? «Vai ne?!» dzirkstoši smejas Aminata. «Varētu gan!».

Aminata Diarra

• Dzimusi 1990. gada 23. janvārī Daugavpilī

• Izglītība:

Kārļa Videnieka Rīgas 77. vidusskola, bakalaura grāds Ekonomikas un kultūras augstskolā tulka-tulkotāja specialitātē, pašlaik mācās Latvijas Kultūras akadēmijā dramatiskā teātra aktieru specialitātē

• Lomas:

izrādes Ābels un Olga (Andžela), Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties (Vabulīte), Divi kapteiņi (Amerikāņu meitene) un Pēterpils pilsētas žīdi (Arīna), šobrīd Latvijas Nacionālajā teātrī top izrāde Sapnis vasaras naktī (Titānija).

Seriālā Viņas melo labāk - Edīte.



Izklaide

Pēc grupas “bet bet” koncerta Liepājas koncertzālē “Lielais Dzintars” prezentēta Guntara Rača pirmā prozas grāmata – autobiogrāfiskais atmiņu stāsts “Trakais”. Pasākumu apmeklēja vairāki grāmatas varoņi, tostarp “Līvu” līderis Ainars Virga, kā arī vēl viens jaunības laika draugs Ivo Fomins.

Svarīgākais