«Man šobrīd pirmajā vietā ir meitiņa, kurai nesen apritēja trīs mēneši un nupat bija pirmā vārdadiena, tāpēc visa mana uzmanība tiek veltīta mazajai Odrijai, es ar prieku palieku otrajā plānā, arī manas vajadzības un pat dzimšanas diena tiek pakārtota viņai,» saka Liepājas teātra aktrise Agnese Jēkabsone. Šodien, savā 29. dzimšanas dienā, visticamāk, viņa pati uzmeistaros kūku un būs kopā ar saviem vistuvākajiem cilvēkiem.
Jaunā māmiņa izbaudot šo laiku, ko var veltīt tikai mazajai atvasei, sev, vīram, saviem un vīra vecākiem. Jo arī vīram, Liepājas teātra aktierim Edgaram Ozoliņam, šobrīd ir atvaļinājums, tāpēc var izbaudīt gan laiku, esot visi trīs kopā, gan regulāri apciemojot viņas vecākus Saldū un vīra vecākus netālu no Liepājas. «Ir taču jāsarod, jo mūsu vecāki būs tie, kas palīdzēs auklēt Odriju, kad tas būs nepieciešams,» nosaka māmiņa. «Es tiešām jūtos superīgi. Šī ir foršākā loma, kāda man jebkad ir bijusi. Ir forši apzināties, ka šī ir mūžīga loma, to nekad nenoņems no repertuāra,» saka aktrise. Agnese Jēkabsone nekad neesot bijusi liela svinētāja, tādu tradīciju vispār neesot ģimenē, turklāt ballēties visvairāk gribējies pusaudža gados, tagad patīkot lielāks rāmums, bet, ja sagriboties satikt kādu draudzeni vai citu tuvu cilvēku, sarīkot mazus svētkus, viņa to arī darot. «Nav taču jāgaida formāls iemesls, lai ēstu kūkas. Svētkus katrs pats var radīt,» nosaka Agnese. Abi ar vīru parasti vasarās daudz ceļojuši, bet šī ir pirmā vasara, ko abi pavadīs tepat, Kurzemē.
Kad vēl viņa gaidījusi Odriju, bet vairs nav spēlējusi izrādes, esot pietrūcis teātra, bijusi mazliet dīvaina sajūta, ka viņas spēlētajās lomās «ielec» kolēģes, bet nu gan domas par teātri vispār neesot, jo «šobrīd patiešām neatliek laika domāt par teātri, pat ne mazs brītiņš...» Iespējams, kad atsāksies sezona, kad vīrs no darba nesīs mājās jaunumus par teātrī notiekošo, varētu sākt pietrūkt skatuves, bet uz rudens pusi Agnese pati atgriezīsies teātrī. «Spēlēšu vecajās izrādēs, noteikti Pūt, vējiņi! un arī sev mīļo Edīti Piafu. Jauna loma jaunā iestudējumā man būs tikai nākamā gada pavasarī, kad Odrijai būs jau gadiņš. Teātrī biju nostrādājusi piecus gadus, tiešām ļoti intensīvus un grūtus, varētu pat teikt - es dzīvoju teātrī, tāpēc arī neraušos ātri atpakaļ. Nenoliegšu - zināmā mērā bija jau iestājusies rutīna, tāpēc straujš pagrieziens dzīvē ir tieši tas, kas man bija vajadzīgs. Un gads kopā ar savu bērnu ir laiks, ko esmu nopelnījusi, un ne tikai es - jebkura jaunā māmiņa,» uzskata Agnese Jēkabsone. «Es gribu izbaudīt to, kā aug mans bērns. Gan es vēl paspēšu teātrī kaut ko labu izdarīt.».
