Pētījums: Latvijā tikai 1% patērētāju pilnībā uzticas finanšu nozarei
Latvijā tikai 1% respondentu norādījuši, ka pilnībā uzticas finanšu nozarei, kamēr Lietuvā un Igaunijā finanšu sektoram pilnībā uzticas nedaudz vairāk - 4% respondentu. To atklāj pētījumu kompānijas "GfK Custom Research Baltic" un biznesa portāla "Nozare.lv" jaunākais pētījums par finanšu nozari Baltijā.
Likumsakarīgi, ka nosakot vidējo uzticēšanās rādītāju finanšu nozarei, viszemākais uzticības līmenis Baltijas valstīs ir Latvijā, kur šis rādītājs ir vien 3.9 punkti no 7. Igaunijā tas ir nedaudz augstāks - 4.3 punkti. Visvairāk finanšu nozarei savā valstī uzticas Lietuvas iedzīvotāji, vidējam uzticības rādītājam sasniedzot 4.5 punktus.
Pētījums arī atklāj, ka atsevišķu finanšu sektoru vērtējums visās Baltijas valstīs ir krietni augstāks kā vidējais uzticības vērtējums finanšu nozarei kopumā.
Lai arī Latvijā pēdējā desmitgadē banku sektors piedzīvojis ne mazums satricinājumu, kas varētu iedragāt patērētāju uzticamību, pētījums atklāj, ka novērtējot tieši banku sektora darbu Latvijā, patērētāju domas būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu iedzīvotājiem, kur situācija finanšu jomā ir nesalīdzināmi rāmāka. Arī " Latvijas Bankas" darbs tiek vērtēts kā labs, Latvijā iegūstot 4.3 punktus no 7 (izcils), valsts banka Lietuvā ieguvusi - 4.6, un valsts banka Igaunijā - 4.9 punktus. Tomēr Latvijā vissliktāk novērtēta tieši uzraugošās institūcijas - "Finanšu un Kapitāla tirgus komisijas" darbība, kas ieguvusi vien 3.5 punktus no 7.
Savukārt ātro jeb patēriņa kredītu kompāniju darbs Baltijā novērtēts krietni zemāk, jo īpaši Igaunijā, kur vidējais šo pakalpojumu sniedzēju novērtējums nepārsniedz 2.3 punktus, Lietuvā - 3.2, Latvijā tas ir visaugstākais - 3.8. Pētījums atklāj korelāciju starp pakalpojuma lietojumu un darba izvērtējumu, proti, Latvijā, salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, ātro kredītu pakalpojumus respondenti izmanto visbiežāk - 22% respondentu norādījuši, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kaut reizi ir izmantojuši šādus pakalpojumus, kamēr Igaunijā vien 5%, vienlīdz vērtējot arī pakalpojuma sniedzēju sliktāk. Lietuvā ātros kredītus pēdējo 12 mēnešu laikā izmantojuši 18% aptaujāto.
Kā skaidro "GfK" klientu servisa vadītāja Māra Tauriņa: "Arī "GfK" veiktais patērētāju uzticēšanās ekonomikai indekss uzrāda, ka šobrīd vērojama rudenim un ziemai raksturīga tendence, kad iedzīvotāji nedaudz pesimistiskāk vērtē gan savas ģimenes, gan valsts ekonomisko situāciju, tomēr kopumā patērētāji uzticību Latvijas ekonomiskajai situācijai ir atjaunojuši. Tā ir pozitīva tendence, ka cilvēki šobrīd ir gatavi tērēt nedaudz vairāk un būt ātro kredītu kompāniju un banku klienti, jo viņi tic, ka varēs atdot, iegādāties lietas un dzīvot labāk, kas sasaucas arī ar oficiālajiem ekonomiskajiem rādītājiem."
Kā atklāj iepriekšējie "GfK" pētījumi, patērētāji bankām kā dzīvības un nelaimes gadījumu apdrošināšanas sniedzējam uzticas vairāk kā finanšu nozarei kopumā, bet tajā pat laikā nedaudz mazāk kā banku sektoram.
Pētījums arī atklāj, ka par spīti tam, ka uzticība finanšu nozarei nav augsta, 39% Latvijā, 42% Lietuvā un 33% respondentu Igaunijā norādījuši, ka banka kā darba vieta viņiem joprojām šķiet saistoša un respondenti, jo īpaši jaunieši, labprāt vēlētos strādāt bankā, ja vien būtu tāda iespēja.