Ekonomists: Kreditēšanā beidzies ilgstošais pēckrīzes stagnācijas periods

Šogad Latvijā kreditēšanā ir beidzies ilgstošais pēckrīzes stagnācijas periods, Latvijas Bankas (LB) uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Viņš norāda, ka iekšzemes kredītu atlikums novembrī palielinājās par 0,4%, nefinanšu uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem augot par 0,6%, bet finanšu iestādēm izsniegtajiem aizdevumiem palielinoties par 1,3%. Vienlaikus mājsaimniecībām izsniegto mājokļa kredītu atlikums novembrī saglabājās gandrīz nemainīgs, bet patēriņa kredīti mēneša laikā pieauga par 0,7%.

Savukārt salīdzinājumā ar 2015.gada novembra beigām iekšzemes kredītu atlikums pieaudzis par 2,3%, kas ir augstākais gada pieauguma rādītājs kopš 2009.gada aprīļa, tostarp nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu apmērs gada laikā audzis par 0,7%, bet mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums samazinājies par 2%.

Purviņš arī informē, ka no jauna izsniegto kredītu apmērs, neskaitot pārskatītos kredītus, 2016.gada 11 mēnešos audzis par 38,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tajā skaitā mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apmērs palielinājies par 34,1%.

Savukārt banku piesaistīto iekšzemes noguldījumu apmērs novembrī palielinājies par 0,6%, to gada kāpuma tempam veidojot 8,1%. Tostarp nefinanšu uzņēmumu noguldījumu apmērs palielinājies par 1,4% (gada pieauguma temps 9%), bet mājsaimniecību noguldījumi auguši par 1,5% (gada pieauguma temps - 7,4%).

"Aizvadītais gads iezīmējies ar būtisku pavērsienu banku un to klientu attiecībās - kreditēšanā beidzies ilgstošais pēckrīzes stagnācijas periods un, no jauna izsniegto kredītu gada kāpumam pārsniedzot 30% robežu, kredītportfeļa kāpums jau atsācies uzņēmumu un nākamajā gadā, visticamāk, atsāksies arī mājsaimniecību sektorā. Tomēr saglabājas virkne problēmu un risku, kas gaidāmo kreditēšanas izaugsmi var būtiski bremzēt, mazinot arī Eirosistēmas atbalstošās monetārās politikas ietekmi. Problēmas galvenokārt ir strukturāla rakstura, tostarp nestabila un ekonomikas attīstību neveicinoša nodokļu un tieslietu sistēma; vienlaikus būtiski nemazinās arī riski ārējā vidē, iespaidojot uzņēmēju vēlmi aizņemties un investēt," sacīja Purviņš.

Latvijas Bankas dati liecina, ka 2016.gada novembra beigās Latvijas banku kopējā iekšzemes kredītportfeļa apmērs bija 12,741 miljards eiro, savukārt iekšzemes noguldījumu atlikums bija 10,8 miljardi eiro.