Latvijas banku sektorā triju līdz četru mēnešu laikā ārvalstu noguldījumu īpatsvars varētu sarukt līdz 20%, ceturtdien Eiropas Parlamentā (EP) Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēteris Putniņš.
"Dati liecina, ka triju līdz četru mēnešu laikā mēs sasniegsim 20% līmeni, kas ir zemākais līmenis ārvalstu noguldījumiem 20 gadu laikā. Ārvalstu noguldījumu īpatsvara samazinājums turpināsies, reaģējot uz nepieciešamību Latvijas banku sektoram uzlabot reputāciju," sacīja FKTK vadītājs, piebilstot, ka atbilstoši valdības uzstādījumam nerezidentu sektora apmēru paredzēts samazināt līdz 5% no kopējā noguldījumu apmēra.
Viņš arī atzīmēja, ka ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars augstāko punktu sasniedza 2015.gadā - gandrīz 55% no kopējiem Latvijas banku piesaistītajiem noguldījumiem. "Tas, ka Latvijas bankās ir ļoti daudz nerezidentu klientu, vienmēr ir radījis izaicinājumu uzraudzībā. Tāpēc FKTK ir prasījusi bankām palielināt kapitāla un likviditātes prasību izpildi. Šobrīd Latvijas bankām ir nepieciešams pārskatīt arī savas stratēģijas un biznesa modeļus, ja tie vairs nav dzīvotspējīgi," teica Putniņš.
Tāpat Putniņš norādīja, ka "ABLV Bank" uzraudzība no FKTK puses pēdējo gadu laikā bija ļoti stingra, tostarp 2016.gadā bankai tika piemērots līdz šim Latvijas banku sektorā lielākais naudas sods, kā arī tai bija uzdots samazināt tās atkarību no čaulas kompānijām. Vienlaikus bankas investīciju apmērs iekšējās kontroles sistēmu uzlabošanā bija paredzēts 20 miljonu eiro apmērā.
"Daļa no apsūdzībām, kas tika paustas "FinCEN" [ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas] dokumentos saistībā ar "ABLV Bank" bija zināmas FKTK. Lielākā daļa no dokumentā minētajām problēmām jau tika pārbaudītas FKTK ikdienas darbā. Mans vērtējums situācijai būtu tāds - šeit runa ir par pagātni. Pagātne nospēlēja negatīvo lomu "ABLV Bank" gadījumā," teica Putniņš.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka "ABLV Bank" problēmas radās pēc "FinCEN" februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā. "FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
ASV finanšu ministra vietniece terorisma un finanšu izlūkošanas jautājumos Sigala Mandelkere iepriekš atzīmēja, ka "ABLV Bank" ir padarījusi naudas atmazgāšanu par bankas uzņēmējdarbības pamatu. "Turklāt "ABLV Bank" ir veikusi pārskaitījumus korumpētām, politiski ietekmīgām personām un novirzījusi miljardiem dolāru publiskā korupcijā un aktīvu izvešanā ar fasādes kompānijas kontiem," viņa sacīja.
Savukārt "ABLV Bank" advokāti atbildes vēstulē aicinājuši "FinCEN" atsaukt tās priekšlikumu, norādot, ka "FinCEN" pret "ABLV Bank" izvirzījis "pārspīlētas apsūdzības", par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. "FinCEN" nav arī ņēmis vērā "ABLV Bank" paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā.
Maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 26.februārī nolēma sākt bankas pašlikvidāciju. Martā banka iesniedza FKTK apstiprināšanai "ABLV Bank" pašlikvidācijas plānu.