Ceturtdaļa iedzīvotāju jeb 24% paredz, ka 2011.gadā Latvijas ekonomika nevis uzlabosies, kā to prognozē ekonomisti un arī valdības pārstāvji, bet tieši otrādi - vēl vairāk pasliktināsies.
Tas noskaidrots jaunākajā "DnB Nord Latvijas barometra" pētījumā.
Vēl 44% iedzīvotāju uzskata, ka nākamajā gadā ekonomikā nekas būtiski nemainīsies, bet 20% sagaida uzlabojumus, bet ne tik lielus, lai varētu apgalvot, ka krīze ir beigusies.
Tikai 4% respondentu domā, ka ekonomiskā krīze 2011.gadā būs noslēgusies un ekonomiskā situācija strauji uzlabosies.
Lūgti novērtēt savu materiālo stāvokli, respondenti vairumā gadījumu (50%) norādījuši, ka viņu ģimenes materiālais stāvoklis 2010.gada laikā nav būtiski mainījies, bet 5% norāda, ka tas pat uzlabojies. Tiesa, 43% aptaujāto norādījuši, ka viņu materiālā situācija pēdējā gada laikā kļuvusi sliktāka.
Nedaudz mazāk nekā puse respondentu - 42% - domā, ka arī nākamajā gadā viņiem būs aptuveni tikpat naudas cik šogad, bet 9% sagaida, ka naudas kļūs vairāk. Nepilna ceturtā daļa aptaujāto (24%) gan atzīst, ka, viņuprāt, 2011.gadā naudas kļūs vēl mazāk, tomēr šis rādītājs ir būtiski uzlabojies, salīdzinot ar atbildēm uz 2008. un 2009.gada beigās uzdotu identisku jautājumu - toreiz attiecīgi 41% un 58% "DnB Nord Latvijas barometra" respondentu atbildēja, ka viņiem naudas kļūs arvien mazāk. Šogad savukārt pieaudzis to atbilžu īpatsvars, kuriem grūti prognozēt iespējamās materiālā stāvokļa izmaiņas - 25% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 12% un 10%.
Izvērtējot savu situāciju darba tirgū, aptuveni divām trešdaļām iedzīvotāju situācija pēdējā gada laikā nav mainījusies, tostarp 30% strādā to pašu darbu un saņem tādu pašu algu kā gada sākumā, 9% joprojām ir bez darba, 1% nodarbojas ar uzņēmējdarbību, taču to darījuši arī gada sākumā, nevis pēdējā gada laikā iekļāvušies uzņēmējdarbības vidē.
Tomēr 22% aptaujāto norādījuši, ka 2010.gada laikā zaudējuši darbu vai arī viņu darba alga ir samazināta. Tai pašā laikā 5% ir ieguvuši jaunu darbu vai saņēmuši algas pielikumu, bet tikpat - gada laikā paspējuši gan zaudēt iepriekšējo darbu, gan atrast jaunu.
Būtiski, ka gada laikā ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri darba tirgus iespējamās svārstības vērtē ļoti kritiski, - ja pagājušā gada beigās 40% aptaujāto uzskatīja, ka tuvākā pusgada laikā viņiem ir lielas izredzes zaudēt darbu, šī gada beigās tā domā tikai 25%. Turklāt no 14% līdz 22% šai periodā palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri domā, ka tāda iespēja vispār nepastāv vai arī ir niecīga.
Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā - laika posmā no šā gada 6.novembra līdz 16.novembrim. Veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti 1004 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
"DnB Nord Latvijas barometrs" tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.