Sociālo budžetu sola samazinās "maksimāli maz"

 

Jau piektdien varētu būt zināms, kādi budžeta konsolidācijas apmēri gaidīs sociālo budžetu; esot panākta vienošanās, ka uz labklājības jomu attieksies maksimāli mazākais izdevumu griezums. Tomēr vairākās jomās ir vērojams akūts līdzekļu deficīts, piemēram, tehniskajiem palīglīdzekļiem, par ko Neatkarīgā rakstījusi vairākkārt.

Finanšu ministrijā sāktas sarunas par nākamā gada budžetu, taču pagaidām konkrēti skaitļi attiecībā uz sociālo budžetu nav rādīti. Konkrētāk tas būs zināms piektdien, Neatkarīgajai atzina jaunā labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība). Kopējais nākamā gada budžeta izdevumu samazinājums varētu pārsniegt 100 miljonus latu.

Labklājības ministres pirmais darbs būs iepazīšanās ar jaunākajām politikas iniciatīvām, proti, pie kādiem jautājumiem sociālajā jomā ministrijā strādāts, lai izvērtētu to pamatotību un turpmāko virzību. Līdz šim I. Viņķele, kas bija Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre, aktīvi darbojās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, parādot zināmā mērā sevi kā opozicionāri, kura gandrīz vienīgā aizstāvēja valdības un premjera partijas idejas stabila budžeta noturēšanā, nepieļaujot liekus izdevumus arī sociālajā budžetā. Tieši

I. Viņķele bija tā, kas sacīja, ka pensiju indeksācija šogad nav iespējama, nobremzējot ieceri sasaukt parlamenta sēdi par pensijām. Tomēr tika nobremzēts ne tikai strīdīgais indeksācijas jautājums, bet arī citas iniciatīvas, piemēram, iespēja nākamgad pensionēties priekšlaikus vai pensijas piešķiršana cilvēkiem, kuri strādājuši kaitīgos darbos. Līdz ar indeksāciju nogrima arī šie svarīgie jautājumi.

Saskaņā ar jaunās valdības deklarāciju prioritāte būs demogrāfiskās situācijas uzlabošana. Valdība sola radīt atbalsta veidus otrā, trešā un katra nākamā bērna piedzimšanai ģimenē, tostarp fiskālus stimulus. Nav pārsteidzoši, ka šāda ideja parādījusies valdības deklarācijā, taču pērn, kad Saeimā un arī valdībā tika diskutēts par ideju palielināt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu par apgādājamiem, kas dotu tiešu labumu strādājošiem vecākiem ar bērniem, pašreizējā premjera vadītā valdība to noraidīja. Tā vietā tika pagarināts laiks, uz kuru tiek ierobežoti vecāku pabalsti un citi.

Valdības deklarācijā arī teikts, ka valdība apņemas garantēt sociālās drošības sistēmas ilgtspēju, turpinot pārskatīt valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumus. Tas ietver pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, kā arī sociālās apdrošināšanas budžeta atslogošanu no tam neraksturīgiem izdevumiem. Par to, ka sociālās apdrošināšanas budžets jāatslogo no pensiju piemaksām (ap 140 miljoni latu gadā) un vecāku pabalstiem, sākts runāt jau 2009. gadā, tomēr valdība līdz pat nesenai pagātnei vairījās par šo jautājumu lemt. Veidojot šā gada budžetu, tika pieņemts lēmums atslogot sociālo budžetu no pensiju piemaksām 2014. gadā, un tas jau būs gads, kad notiks kārtējās Saeimas vēlēšanas.

 

Abonē