Valdība šodien nodod Saeimai 2012. gada valsts budžeta projektu, kas balstās uz dīvainu pieņēmumu, ka sarūkošais iedzīvotāju skaits samaksās valstij vismaz par 100 miljoniem latu vairāk nekā šogad.
Budžeta likums pacieš visu – pacieš visdažādākos skaitļus un interpretācijas. Vakar valdība sniedza tādu 2012. gada budžeta anotāciju, ka «salīdzinājumā ar 2011. gada plānu (ar grozījumiem) likumprojektā paredzēts ieņēmumu palielinājums 255,1 miljona latu apmērā jeb 6% un izdevumu samazinājums 113,5 miljonu latu apmērā jeb 2,4%». 255 + 113 = 368 jeb trīsreiz tik daudz, cik – 120 miljonus kopā – pavisam nesen solīja valdība. Tajā gadījumā valdība lielījās ar katru latu, ko tā tomēr neietaupīs, par spīti savu kreditoru prasībām. Šajā gadījumā valdības vēstījums laikam būtu vairāk domāts kreditoriem, ka viņu prasības ir ne vien izpildītas, bet pārpildītas pat neticamā apjomā. Vēl viena iespēja būtu tāda, ka valdība tieši tagad strauji audzē savus 2011. gada izdevumus, – rada bāzi, pret kuru 2012. gada izdevumi šķitīs samazināti. Krājbankas krahs komplektā ar airBaltic problēmām dod lielisku ieganstu izdevumu palielināšanai, bet, no otras puses, tie ir arī brīdinājumi par patiešām neparedzētu izdevumu parādīšanos nākamajā gadā. Tālākais budžeta konsolidācijas pasākumu saraksts izveidots, vadoties pēc Finanšu ministrijas atskaitēm par valdības 8. un 15. novembra sēžu lēmumiem.
Divos paņēmienos tika sasniegta konsolidācijas summa 121,9 + 29,9 = 151 miljons latu jeb viduspunkts starp valdības solītajiem 120 un kreditoru prasītajiem 180 miljoniem. Kreditori paliek pie sava, ka 151 miljons īstenībā ir tikai 120 miljoni, jo neatzīst tādus konsolidācijas pasākumus kā karakuģu pirkšanas un Nacionālās bibliotēkas būvēšanas izdevumu pārlikšana no 2012. uz 2013. gadu. Ja skaita par pasākumu to, ka ceļus nevis labo, bet nelabo (nebūvē, netīra no sniega), tad taupības pasākumu summa svārstās ap 50 miljoniem, bet 100 miljoni ir nodokļu, nodevu u.c. maksājumu pieauguma summa.
Kreditori ir pieļāvuši budžeta projektā daudz būtiskākas fikcijas nekā neatceltu izdevumu pārnešana uz nākamajiem budžeta gadiem. Skandalozākais piemērs tam ir ierēdņu atalgojuma celšanas nosaukšana par vienu no taupības pasākumiem. Proti, visiem ierēdņiem nākamgad tiek solīts īpašs atvaļinājuma pabalsts, kas tika maksāts treknajos gados, bet ne pagājušogad un šogad. Nākamgad tas tiks ne vien atkal ieviests, bet arī samazināta uz pusi attiecībā pret solītajiem pavisam 16 miljoniem. Ja to sauc par taupību, tad valdība varēja ierēdņiem apsolīt arī papildus 160 vai 666 miljonus un tad ietaupīt attiecīgi 160 – 8 un pat 666 – 8 = 558 miljonus. Šis triks nav nekas jauns. Simtu miljonu un galu galā miljardu ietaupījums 2009.–2011. gadā nav ietaupījums pret 2008. gada izdevumiem, bet pret 2007.–2008. gada solījumiem pāris turpmāko gadu laikā desmitkāršot ja ne kura katra ierēdņa algu, tad daudzu iestāžu kopējos izdevumus. Vispār neesošu izdevumu nosaukšana par ietaupījumu šogad tiek attiecināta uz iemaksām 2. pensiju līmenī, nākamgad – uz kompensācijām mežu īpašniekiem.
Valdība cer visus savus grāmatvedības trikus nosegt ar papildieņēmumiem uz nodokļu, nodevu u.c. maksājumu likmju celšanas un naudas masas pieauguma rēķina. Valda Dombrovska valdība ir tikpat atkarīga no patēriņa un ražotāju cenu celšanās, kāda bija Aigara Kalvīša valdība. Nevis ar bažām, bet ar cerībām V. Dombrovskis gaida sliktas ziņas no Eiropas, jo tad Eiropas Centrālā banka laidīs apgrozībā papildu miljardus miljardu eiro, kuru kursa kritums maskēs eiro piesaistītā lata kursa kritumu un naudas masas pieaugumu.
Grūti iebilst pret valdības lēmumu celt nodokļus 2012. gadā – nu jau ceturto gadu pēc kārtas – tieši tāpēc, ka iedzīvotāji trīs iepriekšējos gadus ir spējuši samaksāt aizvien augstākus nodokļus, aizvien dārgāk iepirkties veikalos un ar savu naudu aizvietot valsts finansējuma sarukumu medicīnai un sabiedriskajam transportam. Kāpēc lai viņi to nedarītu arī ceturtajā, piektajā un sestajā gadā? It kā skaidrs, ka bezgalīgi šo pieaugumu turpināt nevar, bet kad īsti vadzis lūzīs? «Palūkosimies uz reālajiem ienākumiem nākamā gada 1. ceturksnī un tad spriedīsim, kā dzīvot gadu tālāk,» vakar ļoti reālistiski teica finanšu ministrs Andris Vilks.
