Pašreizējā izaugsme vēl nav vērtējama kā stabila un pastāv vairāki iekšējās un ārējās vides riski, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas turpmāko ekonomisko izaugsmi, 2011.gada valsts budžeta dokumentos norādījusi Finanšu ministrija (FM).
Tiek uzsvērts, ka makroekonomisko rādītāju uzlabošanās kopš 2010.gada pirmajiem mēnešiem liecina par zemākā punkta pārvarēšanu Latvijas ekonomikā un tautsaimniecības pakāpenisku pozitīvu izaugsmi. Tomēr pašreizējā izaugsme vēl nav vērtējama kā stabila, un pastāv vairāki iekšējās un ārējās vides riski, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas turpmāko ekonomisko izaugsmi.
Finanšu ministrijas 2010.gada novembrī izstrādātais makroekonomiskās attīstības scenārijs paredz, ka 2010.gadā IKP salīdzināmajās cenās samazināsies par 0,4%. Tiek prognozēts, ka 2011.gadā Latvijas tautsaimniecība pieaugs par 3,3%, 2012.gadā - par 4%, bet 2013.gadā - par 3,9%. Latvijas ekonomikas izaugsme šajā periodā būs tuvu tās potenciālajam līmenim.
Ņemot vērā, ka deflācija un darba izmaksu kritums ievērojami uzlabo Latvijas konkurētspēju, uz eksportu vērsto nozaru attīstība, īstenojoties pakāpeniskām izmaiņām tautsaimniecības struktūrā, vidējā termiņā būs galvenais Latvijas ekonomiskās izaugsmes virzītājspēks, norāda ministrija.
Tiek prognozēts, ka iekšējais patēriņš saglabāsies zemā līmenī, ko noteiks augstais bezdarba un zemais algu līmenis, kā arī augstais mājsaimniecību parāda līmenis. Līdz ar to nozīmīgi ir ārējās vides riski, kuri ir saistāmi ar gaidāmajiem konsolidācijas pasākumiem ES dalībvalstīs, kas var negatīvi ietekmēt Latvijas preču un pakalpojumu eksportu.
Pozitīvās prognozes par makroekonomiskās attīstības tendencēm turpmākajos gados nenoliedzami sniedz arī optimistiskus signālus par sagaidāmo fiskālo efektu, proti, valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu, ekonomikas izaugsmes rezultātā. Tomēr svarīgi apzināties, ka, realizējoties makroekonomiskās attīstības scenārija pozitīvajiem riskiem, nav garantēts tūlītējs vai apmēros ekonomikas izaugsmei līdzvērtīgs valsts budžeta ieņēmumu pieaugums, norāda FM.
Šāda prognozētā un nenoliedzami pozitīvā ietekme noteikti jāpastiprina, realizējot stingru fiskālo politiku, tās veidošanā izmantojot pretciklisku pieeju ar sistēmiskiem risinājumiem vidējā, kā arī ilgākā termiņā.
Lai atgūtu finanšu tirgu un investoru uzticību Latvijas kredītspējai un ilgtspējai, tiktu palielināts Latvijas kredītreitings, tāpat arī, lai ierobežotu valsts nepieciešamību aizņemties, kā arī stiprinātu pārliecību par Latviju kā drošu un prognozējamu vidi uzņēmējdarbībai un investīcijām, kas ir būtisks priekšnosacījums ekonomikas attīstības nodrošināšanai, 2011.-2013.gadam fiskālās politikas virziens būs fiskālās konsolidācijas veikšana pārmērīga budžeta deficīta samazināšanai.
Fiskālās politikas mērķis 2011.-2013.gadam ir turpināt īstenot apņemšanos 2011.gada budžetu sagatavot ar deficītu, kas nepārsniedz 6% no iekšzemes kopprodukta, savukārt 2012.gadā un 2013.gadā - ar deficītu, kas mazāks par 3% no IKP.
Turpmākie pasākumi budžeta deficīta samazināšanai ir nepieciešami, lai novērstu pārmērīga budžeta deficīta esamību, kas savukārt nodrošinātu iespējas realizēt pretciklisku fiskālo politiku turpmākajos gados. Realizējot šo mērķi, tikts izpildīts arī Māstrihtas deficīta kritērijs un palielinātas Latvijas iespējas ar 2014.gada 1.janvāri ieviest eiro, kas ir Latvijas ekonomikas stabilizēšanas un izaugsmes atjaunošanas programmas izejas stratēģija, uzsver FM.
LETA jau ziņoja, ka šodien Ministru kabinets ārkārtas sēdē apstiprināja 2011.gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvaru 2011.-2013.gadam.
Apstiprinātos dokumentus jau rīt, 7.decembrī, finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība") plkst.11 iesniegs Saeimā.