Lietuvas premjere nepieņem ārlietu un satiksmes ministru atkāpšanos

 Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte otrdien paziņojusi, ka nepieņem ārlietu ministra Gabrieļus Landsberģa un satiksmes ministra Marjus Skuoža atkāpšanos, norādīdama, ka viņas valdība turpinās darbu līdzšinējā sastāvā, neraugoties uz problēmām saistībā ar Baltkrievijas kālija mēslojuma ražotāja "Belarusjkaļij" tranzītkravu vešanu caur Lietuvu pēc šim uzņēmumam noteikto ASV sankciju stāšanās spēkā.

"Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas saasināšanos, kā arī izaicinājumus saistībā ar Covid-19 un migrāciju, būtu bezatbildīgi riskēt ar nenoteiktību, ko radītu pat mēģinājums izveidot jaunu valdošo vairākumu vai būtiski mainīt valdības sastāvu," valdības paziņojumā citēts premjeres teiktais. "Tāpēc valdība, ņemot vērā koalīciju veidojošo partiju frakciju uzticēšanos, turpinās darbu tādā pašā sastāvā, sadarbojoties ar citām institūcijām, kā to paredz Lietuvas Republikas konstitūcija."

Jau ziņots, ka "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu netika pārtraukts, kad 8.decembrī stājās spēkā šim Baltkrievijas valsts uzņēmumam noteiktās ASV sankcijas. Noskaidrojies, ka "Belarusjkaļij" novembrī veicis priekšapmaksu Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Lietuvos geležinkeliai" un ar šo summu pietiek, lai tas turpinātu "Belarusjkaļij" kravu pārvadāšanu decembrī, janvārī un februārī.

Kā izteicies "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Mants Bartuška, par līguma laušanu uzņēmumam varētu draudēt simtiem miljonu eiro liels sods.

Valdība iepriekš paziņoja, ka meklē veidus, kā valsts dzelzceļa kompānijai lauzt līgumu par "Belarusjkaļij" produkcijas transportēšanu, vienlaikus uzsverot, ka ASV sankcijas tieši neizliedz mēslojuma tranzīta kravu plūsmu caur Lietuvu.

Uzņemoties atbildību par to, ka "Belarusjkaļij" kravu tranzīts caur Lietuvu nav pārtraukts, Lietuvas ārlietu ministrs Landsberģis un satiksmes ministrs Skuodis iesniedza atlūgumus.

Iepriekšējā vakarā Šimonīte pieļāva iespēju, ka šai situācijā varētu atkāpties pat visa viņas valdība, bet vienlaikus norādīja, ka to noteiks pirmām kārtām viņas pašas "vērtējums attiecībā uz savām iespējām nodrošināt valsts ilglaicīgās intereses".

"Ļoti nopietni un no visas sirds izvērtēju arī savu personīgo atbildību, ko labi apzinos, taču šobrīd Seimā nav saskatāms reāls alternatīvs vairākums, kas varētu uzņemties vadību un iniciatīvu un piedāvāt Lietuvai savu programmu,” tagad norādījusi premjere.

Viņa piebildusi, ka novērtējusi arī abu ministru gatavību uzņemties atbildību, taču nevar to pieņemt.

"Ne vien tāpēc, ka ministrijām, kā izrādās, nācies darboties nepilnīgas informācijas apstākļos, bet arī tāpēc, ka vēl jānosprauž ceļš, kā ar vismazāko risku atteikties no kravām, un [ministru] atkāpšanās nepalīdzētu to paveikt. Tāpēc neiesniegšu prezidentam ministru atlūgumus un šovakar pārliecināju viņus tos atsaukt," skaidrojusi Šimonīte.

Valdības vadītāja paudusi pārliecību, ka, vēlākais, līdz janvāra beigām tiks piedāvāti visi pašreizējās situācijas risinājumi, kas garantētu nacionālās drošības interešu ievērošanu un minimizētu finanšu riskus, kas saistīti ar "Belarusjkaļij" kravu tranzīta pārtraukšanu.

"Vienlaikus tiktu izteikti priekšlikumi Eiropas Savienības (ES) līmenī un mēģināts panākt tālāku nozaru sankciju paplašināšanu Baltkrievijas režīmam, maksimāli to sinhronizējot ar ASV sankcijām," viņa norādījusi, tai pašā laikā izsakot nožēlu, ka nav izdevies nosargāt Lietuvas reputāciju, laikus apturot tranzītu.

Otrdienas vakarā arī tika paziņots, ka "Lietuvos geležinkeliai" vadītājs Mants Bartuška atkāpsies no amata pēc pārejas perioda, kura laikā viņam kopā ar komandu būs jāizstrādā "ļoti skaidrs, pārskatāms un efektīvs rīcības plāns turpmākai situācijas risināšanai".

Kā skaidroja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ķēstutis Šļužs, "Lietuvos geležinkeliai" vadītāji koncentrējušies uz finanšu risku minimizēšanu līguma nepildīšanas iespējamo seku dēļ, taču tas radījis uzņēmumam reputācijas riskus.

Pēc viņa teiktā, valde secinājusi, ka reputācijas riski uzņēmumam radušies saistībā ar neatbilstību starp politisko gribu apturēt "Belarusjkaļij" tranzītu un juridiskajiem instrumentiem, kas to nodrošinātu.

«Skaidrības, nepārprotamības, caurskatāmības ziņā, bez šaubām, labākais instruments būtu ES sankcijas atkarībā no tā, kā tās tiek formulētas. Ja tādi lēmumi būtu ES līmenī, plaisas starp politisko gribu un juridiskajiem instrumentiem nebūtu, un tāds risinājums vislabāk atbilstu uzņēmuma interesēm,” viņš piebilda.