Kopš 1. jūlija spēkā ir Latvijas valsts piedāvājums ārzemniekiem apmaiņā pret ieguldījumiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā, kas lielā mērā atvieglo nokļūšanu daudzās Eiropas valstīs.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Andrejs Rjabcevs informēja Neatkarīgo, ka pārvalde saņēmusi 13 un apmierinājusi trīs iesniegumus par uzturēšanās atļauju piešķiršanu 11 cilvēkiem – iesniedzējiem un viņu ģimenes locekļiem. Tas neliecina, ka uz Latviju traucas iebraucēju pūļi, bet neliecina arī to, ka Latvijas piedāvājums neizraisa nekādu atsaucību. Piedāvājums attiecas uz tiem, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi.
Politiskā cīņa
Ar 29. augustu ir datēts iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (Jaunais laiks) vērtējums, ka "Imigrācijas likuma izmaiņas nav sniegušas cerēto ekonomisko labumu", jo tad PMLP bija saņēmusi tikai astoņus uzturēšanās atļauju pieprasījumus, turklāt galvenokārt no ārzemniekiem, kuri jau tāpat uzturas Latvijā, bet ar citu pamatojumu. "Trijos nekustamā īpašuma iegādes gadījumos dzīvoklis pārdots ģimenes lokā, kur tēvs pārdod dēlam, vīrs – sievai. Līdz ar to valsts finansiāli iegūst tikai valsts nodevas veidā, nevis solīto milzīgo investīciju veidā," skaidroja ministre. Arī viņai sava taisnība vismaz priekšvēlēšanu cīņu kontekstā, jo noteikti nepiepildīsies aģentūras LETA fiksētais Aināra Šlesera (LPP/LC) 13. marta solījums partijas jauniešu organizācijas pasākumā: "Ja Saeima akceptēs grozījumus Imigrācijas likumā, nekustamo īpašumu nozarē jau šogad varētu notikt aptuveni 1000 darījumu". Līdz ar to A. Šlesera partijiskie konkurenti krāj pierādījumus, ka A. Šlesera solījumiem vispār nevar ticēt. Viņa preses pārstāvim Edgaram Vaikulim tagad nākas norādīt uz nekustamā īpašuma darījumu sarežģītību, bet nevar būt, ka A. Šlesers par to nezināja jau pavasarī.
Kapitāla kustība
Varbūt tikai tagad sabiedrība sāk saprast, ka cilvēku kārdināšana ar iespējām (dārgi!) pārdot nekustamos īpašumus kalpoja galvenokārt par aizsegu, lai pavērtu pavisam citu ceļu uzturēšanās atļauju saņemšanai. Protams, likuma grozījumu dokumentu paketē šis ceļš tika korekti iezīmēts, bet diez vai pat visi deputāti saprata, par ko viņi īsti balsoja. Proti, ka uzturēšanās atļauju var prasīt, ja uz pieciem gadiem ieguldīti vismaz 200 000 latu kādas Latvijā atvērtas bankas subordinētajā pamatkapitālā. Šāds ieguldījums neuzliek bankām nekādus pienākumus tālāk ieguldīt šo naudu Latvijā, nevis Zanzibārā. Protams, ka veiksmīgi ieguldījumi ārzemēs palielina banku peļņu un varbūt pat rada šeit vienu otru jaunu darba vietu, no kuras bankas darbinieks Latvijā veic operācijas ar Zanzibāras vērtspapīriem. Tieši šādu iespēju, nevis palīdzību mājokļu pirkšanā, Latvijā sola Rietumu bankas reklāmas. Bankas viceprezidents
Vadims Aleksejevs Neatkarīgajai pavēstīja, ka pašlaik bankas subordinētais kapitāls saistībā ar Imigrācijas likuma grozījumiem audzis par četriem miljoniem eiro. Tas atbilst 15 ieguldītāju piesaistīšanai. V. Aleksejevs atgādināja, ka naudas sagādāšana un lēmums pārcelties uz dzīvi Latvijā prasa laiku. Par šādu variantu tikai Rietumu bankā interesējušies vairāk nekā 1000 cilvēku, bet reāli līdz gada beigām ir iespējami aptuveni 100 ieguldījumu. To daudzumu lielā mērā noteiks tas, cik daudzi no tagadējiem pieteikumiem uz uzturēšanās atļaujām tiks apmierināti.
Garantijas netiek dotas!
"Garantijas netiek dotas nevienam. PMLP vienmēr ir uzsvērusi, ka nekustamā īpašuma iegāde vai investīcijas uzņēmējdarbībā vai banku subordinētajā kapitālā var būt tikai iemesls, nevis absolūta garantija uzturēšanās atļauju iegūšanai," Neatkarīgajai uzsvēra A. Rjabcevs. Tas gan nenozīmē, ka uzturēšanās atļauju došana vai nedošana būtu atkarīga no PMLP darbinieku simpātijām vai tikai no PMLP darbiniekiem. "Ja personai ir liegums iebraukt Latvijā vai ja ir mazākās aizdomas no drošības iestāžu puses (piemēram, saistība ar teroristiskajām organizācijām u. c.), tad neviena īpašuma iegādāšanās nevarēs būt par pietiekamu iemeslu, lai dabūtu Latvijas uzturēšanās atļauju," turpināja A. Rjabcevs.
Izrādās, ka uzturēšanās atļauju var uzskatīt drīzāk par pienākumu nekā tiesībām patiešām uzturēties Latvijā. Vismaz reizi gadā noteiktā datumā atļaujas saņēmējam jāierodas PMLP nodaļā atļauju pārreģistrēt un pierādīt, ka nekustamais īpašums joprojām pieder viņam un visi nodokļi par to nomaksāti. Ja to neizdara, tad PMLP atļauju anulē.
Uzturēšanās atļauja nemaina ārzemnieka valstisko piederību. Ja uzturēšanās atļauja izsniegta nepilngadīgam atļaujas saņēmēja ģimenes loceklim, tad pēc pilngadības sasniegšanas jaunietis drīkst palikt Latvijā tikai, ja atrod tam pats savu iemeslu no Imigrācijas likumā uzskaitītajiem variantiem. Vismaz dažu nodokļu nomaksa nedod uzturēšanās atļauju saņēmējiem tiesības uz bezmaksas medicīnisko palīdzību, cik nu no tādas Latvijā atlicis. Lai cilvēki saņemtu uzturēšanās atļauju, viņiem jāuzrāda arī veselības apdrošināšanas polise.
Atļauju guvēju perspektīvas
Ļoti cītīgi Latvijā jādzīvo tam, kurš iecerējis termiņuzturēšanās atļauju pēc pieciem gadiem pārvērst pastāvīgās uzturēšanās atļaujā. Tad viņam būs jāpierāda, ka piecu gadu laikā nav bijis prom no Latvijas kopsummā vairāk nekā vienu gadu. Vēl piecus gadus vēlāk pastāvīgās uzturēšanās atļauju varētu nomainīt ar Latvijas pilsoņa statusu, ja cilvēku tas interesēs un viņš būs ar mieru iziet naturalizācijas procedūras.
Uzturēšanās atļaujas iegūšanas mērķis varētu būt nevis Latvijas pilsonība, bet ceļojumi pa citām Šengenas zonas valstīm. "Taču tur viņš drīkst uzturēties tikai tāpat kā ar vīzu – līdz 90 dienām pusgadā," atgādina A. Rjabcevs.
Vienkāršākā gadījumā uzturēšanās atļaujas iegūšanas mērķis būtu iespēja vai nu uzturēties visu laiku Latvijā, vai ierasties šeit jebkurā brīdī bez vīzas iegūšanas, kas bieži ir diezgan laikietilpīgs process. Latvijā ir daudz uzņēmumu, kur kāds no valdes locekļiem ir ārzemnieks un dzīvo visu laiku savā valstī, bet ir noformējis sev uzturēšanās atļauju un regulāri brauc pārraudzīt savu uzņēmējdarbību, uz sanāksmēm u.c. Tagad atbraucēju loku varētu papildināt ar uzņēmuma īpašniekiem, kuri privātā kapitālsabiedrībā ieguldījuši ne mazāk kā 25 000 latu vai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībā ne mazāk kā 20 000 latu. Nekustamo īpašumu pirkšanas gadījumā jāšķiras no vismaz 100 000 latu Rīgā un vismaz 50 000 latu ārpus Rīgas.
Visu nepieciešamo procedūru noformēšanu vainago speciāla ielīme pasē (līdzīgi kā vīza), kur norādīti dati par personu, fotogrāfija, kā arī laiks, līdz kuram atļauja izsniegta.