Pretrunīgā un nekonsekventā prokuratūras rīcība ar aizdomās turamu personu īpašumiem, dažus no tiem arestējot, turpretī citus nearestējot, rada aizdomas, ka šīs darbības netiek veiktas, ievērojot valsts intereses.
Visspilgtākais piemērs tam ir prokuratūras rīcība ar SIA LSF Holdings meitas kompānijām.
Kā liecina Lursoft datu bāze, LSF Holdings daļēji vai pilnībā pieder akcijas un kapitāla daļas deviņās kompānijās. Septiņās no tām prokuratūra arestējusi kapitāla daļas tā sauktās Lemberga krimināllietas ietvaros. Lursoft datu bāzē var atrast ierakstus, ka arests uzlikts pat no šīm daļām izrietošajām "patiesā labuma guvēja tiesībām" LSF Holdings mazmeitas kompānijās.
Turpretī pārējās divas LSF Holdings meitas firmas atstātas bez aresta. Izrādās, ka viena no šīm divām – Ventspils Grain Terminal, kuru kontrolē t. s. Lemberga oponenti – bija sagatavota pārdošanai, jo par to nopietnu interesi izrādīja gan Kazahstānas, gan Krievijas kompānijas. Visreālākais pircējs bija Krievijas dzelzceļam piederošs uzņēmums RusAgroTrans. Ņemot vērā, ka arests Ventspils Grain Terminal akcijām nav uzlikts, šāds darījums būtu bijis iespējams, tomēr tāds vismaz pagaidām nav noticis vairāku ar šo kompāniju saistītu civilstrīdu dēļ. Zīmīgs ir arī fakts, ka nearestētais Ventspils Grain Terminal ir vienīgais no LSF Holdings uzņēmumiem, kura padomē darbojas pats miljonārs Oļegs Stepanovs. Arī pārējie šīs uzņēmējsabiedrības vadītāji ir O. Stepanova līdzgaitnieki.
Šāda atšķirīga prokuratūras attieksme pret īpašumiem, vienus arestējot, bet citus atstājot bez aresta, ļauj izteikt ļoti nepatīkamus secinājumus, ka prokuratūras darbības mērķis nav panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Publiski jau izskanējuši viedokļi, ka prokuroriem "kāds no malas ar pirkstu ir rādījis, kurām akcijām jāuzliek arests, kurām ne", ka prokuratūra patiesībā kalpo Lemberga oponentu interesēm un ka prokuratūras rīkošanās ar īpašumiem izskatās kā prēmiju fonda veidošana tiem cilvēkiem, kuri sniedz "vajadzīgās" liecības.
Savukārt situācija ar Ventspils Grain Terminal ļauj uzdot pat jautājumu, vai tikai prokuratūra faktiski nav rīkojusies Krievijas interesēs, kuras uzņēmējiem ir noturīga interese par Latvijas ostu termināliem. Jāatgādina, ka Lemberga oponenti ne vienreiz vien publiski ir pauduši vēlmi pārdot Krievijas uzņēmējiem vairākus ļoti nopietnus aktīvus Latvijas tranzītbiznesa aktīvus (Ventspils nafta, Ventbunkers u. tml.).
Prokuratūra līdz šim atteikusies skaidrot, kāpēc vieniem īpašumiem arests uzlikts, bet citiem – ne. Prokurors Andis Mežsargs ar preses pārstāvja Andreja Vaska starpniecību paziņoja, ka nevar sniegt šādu informāciju, jo turpinās izmeklēšana. Savukārt uz ģenerālprokuroram Jānim Maizītim uzdoto jautājumu, kāpēc prokurori dažos gadījumos arestē nevis visu, bet tikai daļu mantas, Neatkarīgā saņēma vispārīgu atbildi, ka to regulē Kriminālprocesa likuma 361. pants.
Tomēr uz jautājumu, pēc kādiem principiem prokurori izvēlas, kādus aizdomās turamās personas īpašumus arestēt, bet kādus nearestēt, Neatkarīgā saņēma nedaudz izvērstāku atbildi ar norādi – "ja par noziedzīgo nodarījumu paredzēts sods – mantas konfiskācija, tad arestu uzliek visai mantai". Ņemot vērā, ka par tiem Krimināllikuma pantiem, kas figurē t. s. Lemberga lietas apsūdzībā, paredzēta mantas konfiskācija, var izteikt pieņēmumu, ka, nearestējot visus īpašumus, prokurori varētu būt pārkāpuši likumu.
Jāatgādina, ka šis nav vienīgais gadījums, kad prokuratūra bez aresta atstājusi tos īpašumus, kurus iekārojuši Lemberga oponenti.
Neatkarīgā jau rakstīja – izmantojot to, ka prokuratūra nearestēja bezvēsts prombūtnē esošajam uzņēmējam Laimonim Junkeram piederošās Ventrans Rīga kapitāla daļas, Lemberga oponenti tās pievāca, lai it kā segtu parādu 31 000 latu apmērā. Būtiski ir tas, ka pat kapitāla daļu nominālvērtība bija gandrīz 600 000 latu jeb 19 reizes lielāka nekā parāda summa. Par šo darījumu Valsts policijai ir iesniegts lūgums ierosināt kriminālprocesu sakarā ar liela apmēra mantas piesavināšanos.
Tāpat, izmantojot prokuratūras bezdarbību vai pat labvēlību, bija mēģinājums pārdot Lemberga oponentu firmai Latvijas kuģniecības akcijas aptuveni 55 miljonu latu vērtībā, par kurām savulaik Ģenerālprokuratūra oficiāli paziņoja, ka tās pastarpināti piederot Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Neskatoties uz skaļajiem publiskajiem paziņojumiem, arī šajā gadījumā prokuratūra Latvijas kuģniecības akcijām arestu tomēr neuzlika, arestējot daudz ko citu, tostarp pilnīgi nesaprotamu "mantu" (tiesības un pienākumus). Šis akciju pārdošanas darījums Lemberga oponentu firmai pagaidām tomēr nav izdevies, jo akcijas arestētas kriminālprocesa ietvaros, kurā aizdomās par naudas izkrāpšanu no Latvijas kuģniecības tiek turēti paši Lemberga oponenti.