Ukrainas kara 852. diena. Jaunākā informācija [papildināts 20:12]

© Scanpix

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 24. jūnijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

20:12. Krievijas Ārlietu ministrija izsaukusi ASV vēstnieci Linnu Treisiju saistībā ar raķetes triecienu Krimā pagājušās nedēļas nogalē, izraisot satraukumu par Vašingtonas lomu šajā incidentā, ziņo "European Pravda".

Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka ir izdevusi demaršu Amerikas vēstniekam "saistībā ar pēdējo nāvējošo noziegumu, ko pastrādājis Vašingtonas sponsorētais un bruņotis Kijivas režīms".

Ministrija paziņoja, ka ASV "izvērš hibrīdkaru pret Krieviju un faktiski ir kļuvušas par konflikta pusi, piegādājot Ukrainas bruņotajiem spēkiem modernus ieročus, jo īpaši ATACMS raķetes ar kasešu kaujas galviņām", piebilstot, ka tiks veikti "atbildes pasākumi".

19:08. Nogalināto skaits pirmdienas raķešu triecienā Pokrovskai pieaudzies līdz pieciem cilvēkiem, bet 41 guvis ievainojumus, pavēstījis Doneckas apgabala administrācijas vadītājs Vadims Filaškins.

Starp ievainotajiem ir četri bērni - deviņus, 11, 12 un 13 gadus veci.

Krievi uz pilsētu izšāvuši divas ballistiskās raķetes "Iskander-M", kas trāpījušas kādā civilās infrastruktūras objektā, kā arī sagrāvušas vienu privātmāju, bet 16 citām nodarīti postījumi.

18:10. Francijas galēji labējās Nacionālās apvienības (EN) līderis Žordans Bardela pirmdien paziņojis, ka uzvaras gadījumā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās saglabās "modrību" pret jebkādiem draudiem no Krievijas puses, taču franču karavīrus uz Ukrainu nesūtīs.

Izklāstos savu programmu, Bardela norādīja, ka atbalsta turpmāka "loģistiska atbalsta un aizsardzības materiālu" sniegšanu Ukrainai, taču iebilst pret Francijas karavīru nosūtīšanu, kā arī pret tālas darbības raķešu nodošanu ukraiņiem.

Viņš piebilda, ka tās ir "ļoti nepārprotamas sarkanās līnijas".

"Tas radītu priekšnoteikumus Francijas iesaistei un eskalācijai, saduroties ar kodollielvaru," žurnālistiem norādīja 28 gadus vecais partijas līderis.

17:00. Krievijas raķešu triecienā Pokrovskai pirmdien nogalināti vismaz četri cilvēki, bet 34 guvuši ievainojumus, pavēstījis Doneckas apgabala administrācijas vadītājs Vadims Filaškins.

Starp ievainotajiem ir divi 12 un 13 gadus veci pusaudži.

Krievi uz pilsētu izšāvuši divas ballistiskās raķetes "Iskander-M", kas sagrāvušas vairākas ēkas.

15:50. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien apstiprinājuši 1,4 miljardus lielas militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai, ko pirmo reizi paredzēts finansēt no iesaldēto Krievijas līdzekļu nestās peļņas, aģentūrai DPA pavēstījuši diplomāti.

ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pirms ministru sanāksmes norādīja, ka Ukrainai šie līdzekļi jāsaņem ātri un ka ES jāizvairās no jebkādas šī lēmuma bloķēšanas.

Šie līdzekļi Kijivai ir ļoti savlaicīgi, jo Ungārija joprojām iebilst pret tā dēvēto Eiropas Miera instrumentu (EPF), kas paredz vairāk nekā sešus miljardus eiro Ukrainas atbalstam.

14:48. Pēc ukraiņu raķešu trieciena Krievijas okupētajā Sevastopolē izsludināts ārkārtējais stāvoklis.

Kā ziņots, notriektas raķetes atlūzas svētdien krievu okupētajā Krimā Sevastopoles pludmalē nogalināja četrus cilvēkus, bet 151 guva ievainojumus. No viņiem 79 joprojām atrodas slimnīcā.

Ārkārtējais stāvoklis ierobežo zināmas konstitucionālās brīvības, tajā skaitā pārvietošanās brīvību.

13:42. Krievijas triecienā Doņeckas apgabala Toreckai gājis bojā viens cilvēks, bet vēl viens guvis ievainojumus, paziņojis apgabala militārās pārvaldes vadītājs.

Pilsēta tika pakļauta uzbrukumam ap pulksten 10:00. Krievi veica triecienu pa dzīvojamo ēku, kā rezultātā gāja bojā kāda 63 gadus veca sieviete, bet 64 gadus vecs vīrietis tika ievainots.

12:04. Eiropadomē, kas 27.jūnijā un 28.jūnijā notiks Briselē, Beļģijā, paredzētas diskusijas par Ukrainas progresu Eiropas Savienības (ES) pievienošanās procesā, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

Tāpat Ukrainas un Krievijas sadaļā gaidāmas diskusijas par Ukrainai nepieciešamo atbalstu, īpaši militāro, kā arī spiediena attiecībā pret Krieviju uzturēšanu un palielināšanu. Savukārt Tuvo Austrumu sadaļā paredzamas diskusijas par aktuālo situāciju Izraēlā un palestīniešu teritorijās, kā arī reģionā kopumā.

11:19. Eiropas Savienība (ES) izstrādājusi juridisku risinājumu, lai apietu Ungārijas veto ieroču iegādei Ukrainai, izmantojot ieņēmumus no iesaldētajiem Krievijas aktīviem, pirmdien publicētā intervijā laikrakstam "Financial Times" pavēstījis ES augstākais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.

Viņš izteicies, ka tas varētu arī pavērt ceļu G7, lai no šiem līdzekļiem Kijivai piešķirtu 50 miljardu dolāru lielu aizdevumu.

Tā kā Ungārija ir atturējusies no sākotnējās vienošanās par iesaldēto Krievijas aktīvu peļņas ieturēšanu, tai "nevajadzētu būt iesaistītai lēmumā par šīs naudas izmantošanu," norādījis Borels.

10:15. 24. jūnija rītā krievi veikuši triecienu Odesas pilsētai, iznīcinot civilo infrastruktūru un izraisot upurus, savā "Telegram" kanālā paziņojis Odesas apgabala Militārās pārvaldes vadītājs Olehs Kipers.

"Krievijas uzbrukuma rezultātā cieta civilā infrastruktūra Odesā. Jau zināms, ka cilvēki guvuši ievainojumus un saņēmuši medicīnisko palīdzību, un viņu skaits tiek precizēts," paziņoja Kipers

Vietējie mediji ziņoja, ka trieciena vietā pacēlās milzīgs melnu dūmu stabs.

09:01. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 535 660 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1300 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8031 tanku, 15 413 bruņutransportierus, 14 246 lielgabalus un mīnmetējus, 1108 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 863 zenītartilērijas iekārtas, 359 lidmašīnas, 326 helikopterus, 11 382 bezpilota lidaparātus, 2323 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 19 304 automobiļus un autocisternas, kā arī 2397 specializētās tehnikas vienības.

07:50. Eiropadomē, kas 27.jūnijā un 28.jūnijā notiks Briselē, Beļģijā, paredzētas diskusijas par Ukrainas progresu Eiropas Savienības (ES) pievienošanās procesā, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

Tāpat Ukrainas un Krievijas sadaļā gaidāmas diskusijas par Ukrainai nepieciešamo atbalstu, īpaši militāro, kā arī spiediena attiecībā pret Krieviju uzturēšanu un palielināšanu. Savukārt Tuvo Austrumu sadaļā paredzamas diskusijas par aktuālo situāciju Izraēlā un palestīniešu teritorijās, kā arī reģionā kopumā.

00:10 Pirms ASV atļāva Ukrainas bruņotajiem spēkiem izmantot Rietumu ieročus, lai dotu triecienu Krievijas teritorijai, vairāk nekā 90 tūkstoši Krievijas karavīru gatavojās jaunai ofensīvai uz robežas.

Kā ziņo Associated Press, Ukrainai kopš maija beigām ir iespēja uzbrukt Krievijas karaspēkam un pretgaisa aizsardzības sistēmām 20 kilometrus no robežas Harkovas apgabalā. Ukrainas apkalpes ziņoja, ka HIMARS raķešu sistēmas palaistas tikai dažas stundas pēc atļaujas saņemšanas.

Pasaulē

Sākot ar nākamo gadu, aviosabiedrībām būs jāizmanto noteikts daudzums ilgtspējīgas degvielas (sustainable aviation fuel jeb SAF). Apvienotajā Karalistē reģistrētā zemo cenu avio kompānija "Wizz Air", lai samazinātu izmaksas, attīsta SAF ražošanu no cilvēku ekskrementiem, vēsta Polijas medijs "wnp.pl". Izrādās, ka arī mūsu aviokompānija "airBaltic" jau gadu izmanto ilgtspējīgu aviācijas degvielu, bet tikai tādu SAF, kurā izmantoti ES direktīvās atzītie izejmateriāli.

Svarīgākais