Cik droši var būt pircēji? Pārtikas uzraugi pārbauda vietējo ogu autentiskumu

Vēsā laika dēļ pašmāju zemeņu sezona šogad iesākusies gausāk, un tas daudzos pircējos radījis jautājumu – vai līdzās poļu un grieķu zemenēm redzamās ogas tiešām ir ievāktas Latvijā? Lai izpētītu, vai tirgotāji nemānās ar norādēm par zemeņu izcelsmi, un noskaidrotu, kā atpazīt vietējās ogas, kopā ar pārtikas kvalitātes uzraugiem Centrāltirgū devās 360TV Ziņas.

Lai kliedētu bažas par negodprātīgu zemeņu izcelsmes norādīšanu, 360TV Ziņas devās līdzi Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) veiktajām pārbaudēm Rīgas Centrāltirgū. Reida laikā inspektore Karina Rūse lūdz tirgotājus uzrādīt dokumentus, kas apliecina produkta izcelsmi, kā arī informāciju par tirgotāju, kam jāsakrīt ar tirdzniecības vietā norādīto. Ja tirgotājs ir pārpircējs, jābūt arī čekam vai kvītij, kas apliecina darījumu. Tāpat tiek vērtēts, vai pavaddokumentos norādītais produkcijas daudzums sakrīt ar stendā redzamo, reizēm lūdzot ogas pārsvērt.

PVD valsts pārtikas inspektore Karina Rūse norāda: "Šobrīd pa 2025. gadu ir saņemtas 25 sūdzības par augļu, dārzeņu kvalitāti, no kurām astoņas ir apstiprinājušās, ka tiešām bija ar bojāšanās pazīmēm produkti. Viens iesniegums bija par tomātu un gurķu izcelsmes valsts maldinošu norādi, kas arī apstiprinājās. Zemenēm viss bija kārtībā."

Apskatot vairākus tirgotājus, secināts, ka visiem ar dokumentiem viss bija kārtībā, kas nozīmē - norādēm par zemeņu izcelsmi var ticēt. PVD obligātās pārbaudes veic reizi gadā, taču inspektori dodas pārbaudēs arī ikreiz, kad tiek saņemtas pircēju sūdzības.

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārtikas virziena prodekāne Liene Ozola norāda, ka iemesls neticībai, ka ogas augušas Latvijā, meklējams arvien pieaugošajā šķirņu daudzveidībā. "Ir ļoti daudz dažādas šķirnes ar zemenēm. Ir izveidojušās, selekcionētas, ir dažādi hibrīdi, kas padara viņas piemērotākas ilgstošākai transportēšanai, līdz ar to viņas ir daudz noturīgākas un vizuāli arī izskatās gandrīz tādas pašas, ko mēs parasti esam redzējuši importētajām ogām."

Speciāliste izceļ arī kritērijus, pēc kā pircēja acīm varētu secināt - zemenes ir ievestas vai vietējās. Importētās ogas labā un ilgstošāk stāv, jo transporta laikā tiek atdzesētas pazemās temperatūrās (ap pieciem grādiem). Līdz ar to visi bojāšanās faktori ir apstājušies un mikroorganismi nevēlas tajās attīstīties. Vietējām ogām ātrāk parādās pelējums, tas ir pilnīgi normāli. Tām bieži ir arī vairāk smilšu un kauslapiņas

Dārzkopības eksperte Mārīte Gailīte uzsver: "Latvijā audzētas zemenes ir svaigākas par importa ogām, parasti tās ir saldākas un satur mazāk augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu. Tas ir gan tāpēc, ka Latvijā ir mazāk kaitēkļu nekā dienvidu valstīs, gan tāpēc, ka mūsu audzētājiem vienkārši nav pieejami līdzekļi, kurus drīkst lietot citviet."

Viņa arī atzīmē, ka atliekvielu ziņā Grieķijas un Polijas ogas ir līdzvērtīgas. Tomēr PVD stingri seko līdzi pārtikas drošībai un tiek ņemti paraugi arī uz atliekvielu pārbaudi, tāpēc nav jābaidās, ka var nopirkt kaut ko nedrošu.

Diētas ārste Lolita Neimane noliedz, ka importa zemenes varētu būt kaitīgākas par pašmāju, un nedomā, ka ievestajās ogās varētu būt mazāk vitamīnu vai mikroelementu. Viņa uzsver, ka lielākā atšķirība ir tas, ka mēs vienkārši sildām savu ekonomiku, izvēloties vietējo produktu:" Bet, ja paskatāmies uz zemeni kā tādu - ja tā tiek audzēta tur, kur ir siltāks klimats, tad nekāda vaina šādai zemenei nevar būt."