LTRK neizpratnē par 2017.gada valsts budžeta izdevumu pieaugumu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir neizpratnē par 2017.gada valsts budžeta izdevumu pieaugumu, aģentūru LETA informēja LTRK.

LTRK padome šodien pieņēmusi lēmumu aicināt uz tikšanos Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un koalīcijas pārstāvjus, lai pārrunātu nākamā gada budžeta veidošanu, kā arī 9.augustā noslēgtās vienošanās izpildes gaitu.

LTRK norāda, ka patlaban izveidojusies situācija, ka neatrisināts ir saglabājies jautājums par mazā biznesa regulējumu un solidaritātes nodokli. Tāpat uzņēmējus satrauc vairāki nākamā gada budžeta pakā ietvertie priekšlikumi, kas mazina biznesa konkurētspēju, jo, lai arī pamata nodokļi netiek skarti, vairāki priekšlikumi liecina par papildu izmaksām dažādās jomās.

LTRK padomes locekļi arī pauda neizpratni par to, kāpēc netiek pārskatīti valsts kopējie izdevumi, bet liktas cerības uz papilu ieņēmumiem, lai gan Latvijas ekonomikas izaugsme paredzama neliela un uzskatāma par stagnējošu. "Mūs uztrauc samērā vieglprātīgā attieksme, plānojot budžetu, jo ir skaidrs, ka uzņēmēji jau tagad ar grūtībām spēj nomaksāt nodokļus, eksports samazinās un investīcijas neieplūst. LTRK uzskata, ka daudz atbildīgāk jāpārskata izdevumu sadaļa, atsakoties no visa liekā," sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Iedzīvotāju skaits samazinās, bet valsts apetīte tikai pieaug. Loģisks ir jautājums - kas to spēs apmierināt? Zinot, ka bizness ir tas, kas, maksājot nodokļus, piepilda budžetu, vēlamies no ministriem dzirdēt skaidru viedokli par to, kā tiek pildīta 9.augusta vienošanās," uzsvēra Endziņš.

LTRK padomes locekļi arī norādīja, ka nav skaidrs, kāpēc valsts budžeta izdevumu pieaugums tiek plānots tik liels, kā arī no kurienes līdzekļi radīsies, ņemot vērā to, ka Latvijas konkurētspēja reģionā jau ir būtiski apdraudēta.

Uzņēmēji norāda, ka vienošanās, kas tika parakstīta starp dažādām nevalstiskām organizācijām un Ministru prezidentu 9.augustā paredz, ka līdz 2020.gadam iekšzemes kopprodukts (IKP) jāpalielina līdz 17 000 eiro uz vienu iedzīvotāju, nodokļu iekasējamībai jāpieaug līdz 32% no IKP. Tāpat nekavējoties jāveic būtiskas reformas valsts pārvaldē, vadoties pēc meritokrātijas labākās prakses, tostarp nosakot konkurētspējīgu atalgojumu augstākā līmeņa vadītājiem, rīcības brīvību attiecībā uz savas iestādes personāla lielumu un atalgojumu noteiktā budžeta ietvaros, efektīvu sasniedzamo rezultatīvo rādītāju kopumu un atbildību par izpildi.

Vienošanās paredz pirmās reformas kā pilotprojektu veikt Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Papildus izmaiņām, kas jāievieš visā valsts pārvaldē, jāveic uzlabojumi VID, lai iestāde kalpotu sabiedrības vajadzībām, īpaši rūpējoties par uzņēmējdarbības kā galvenā valsts budžeta avota veicināšanu Latvijā. LTRK ieskatā, ir būtiski celt VID personāla kompetenci, nodrošināt konkurētspējīgu un motivējošu personāla atalgojumu, uzlabot iestādes tēlu un būt modernai, prestižai darbavietai. VID jābūt atbildīgam par lēmumu pieņemšanu. Dokumentā par iestādes pamatmērķi norādīta sadarbība un serviss, tādējādi veicinot brīvprātīgu vēlmi maksāt nodokļus, vienlaikus cīnoties ar ēnu ekonomiku un asi vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem.

Partneri vienojās, ka līdz 2017.gada 1.aprīlim tiek izstrādāta, izdiskutēta un valdībā apstiprināta nodokļu politikas stratēģija 2017.-2021.gadam, ko izstrādājot tiek ņemts vērā, ka būtiski jāuzlabo nodokļu iekasējamība, jāpadara uzņēmējiem un valstij lētāka un vienkāršāka nodokļu samaksāšanas un iekasēšanas kārtība, motivēt pašvaldības veicināt biznesa attīstību savā teritorijā, nodrošināt investoriem pievilcīgu un konkurētspējīgu nodokļu režīmu. Dokumentā arī norādīts, ka jānodrošina apstiprinātās nodokļu stratēģijas ievērošana vismaz līdz 2020.gadam un ekonomikas grūtību gadījumā nodokļi netiek celti, bet tiek mazināti izdevumi.

Parakstītāji vienojās, ka 2017.gada valsts budžeta paketē virzāmi ar partnerorganizācijām izdiskutētie priekšlikumi, tostarp iniciatīvas par taksometru industrijas nodokļu regulējumu, reversā PVN režīma paplašināšanu, atvieglojumi par darbinieku ēdināšanu darba nodokļiem uzņēmumiem, kuriem ir koplīgumi, solidaritātes nodokļa pārskatīšanu un jaunu iesācējuzņēmumu nodokļu regulējumu.

Kā ziņots, nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 8,066 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 8,367 miljardi eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.

Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.