Nākamā gada valsts budžets ir ļoti cieši saistīts ar valdības deklarācijā noteiktajām prioritātēm, tādējādi lielākais finansējuma pieaugums ir tieši jomās, kas ir noteiktas kā prioritārās, - izglītība, veselības aprūpe, kā arī iekšējā un ārējā drošība, uzsvēra Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc budžeta likumprojekta pieņemšanas Ministru kabinetā.
Kā aģentūru LETA informēja Valsts kancelejas pārstāve Lita Juberte-Krūmiņa, izglītības sistēmā tiek īstenota pedagogu algu reforma, tam papildus atvēlot vairāk nekā 30 miljonus eiro. Veselības aprūpei tiek novirzīti papildu 66 miljoni eiro, īpašu uzmanību pievēršot rindu mazināšanai, tādējādi padarot veselības aprūpes pakalpojumus pieejamākus iedzīvotājiem. Savukārt papildu 26 miljoni eiro atvēlēti policistu algu reformas pabeigšanai. Latvija turpina arī pildīt starptautiskās saistības, lielākus līdzekļus atvēlot aizsardzībai.
"Svarīgi, lai, pieņemot un realizējot jaunu valsts budžetu, papildu finanšu līdzekļi tiktu novirzīti dažām valstij un sabiedrībai nozīmīgām prioritātēm, īstenojot nozīmīgas reformas, nevis sadalot salīdzinoši nelielas naudas summas vairākām jaunās politikas iniciatīvām, taču realitātē nereti pat nepietuvojoties nopietnas reformas veikšanai," sacīja Kučinskis.
Pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas rezultātā līdz 680 eiro tiek paaugstināta zemākā mēneša darba algas likme pedagogiem. Šim mērķim tiks novirzīts finansējums 47,2 miljonu eiro apmērā.
Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanai paredzēts papildu finansējums 34,3 miljonu eiro apmērā. Rindu mazināšanai uz ambulatorajiem un stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem no 2017.gada ir paredzēts papildu finansējums ik gadu 10 miljoni eiro. Tas ļaus valsts apmaksāto ambulatoro apmeklējumu īpatsvaram sasniegt 77,5%. Speciālistu pieejamība palielināsies par 401 tūkstoti pacientu, pieejamība dienas stacionārā pieaugs par 26,9 tūkstošiem pacientu, savukārt endoprotezēšanā pieejamība pieaugs vēl 1365 pacientiem.
Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības un Zemessardzes kapacitātes paaugstināšanai aizsardzības budžets palielināsies līdz 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2017.gadā un līdz 2% no IKP 2018.gadā, investīcijām plānojot ne mazāk kā 20%, bet personāla izdevumiem - ne vairāk kā 50% no budžeta.
Tādējādi tiek sekmēta Latvijas atvērtās ekonomikas drošības nostiprināšana un apdraudējumu novēršana, resursu optimāla sadale starp drošības un attīstības prioritātēm. Šim mērķim 2017.gadā novirzīts finansējums 449 miljonu eiro apmērā.
Savukārt valsts iekšējās drošības kapacitātes stiprināšanai tiks ieviesta jauna darba samaksas sistēma Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Tādējādi tiek paaugstināta darbinieku motivācija, kā arī sekmēta sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu uzlabošana. Šim mērķim ir atbalstīts papildu finansējums 52,2 miljonu eiro apmērā.
Valdība apņēmusies arī turpmākos gadus strādāt, stingri ievērojot Valdības rīcības plānu un tajā ietvertās prioritātes.
Jau vēstīts, ka valdība šodien atbalstīja 2017.gada valsts budžeta projektu, kurā plānotie ieņēmumi ir 8,066 miljardi eiro, savukārt izdevumi - 8,367 miljardi eiro.
Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 664 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 681 miljonu eiro lielāki nekā šogad.
Budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātā tika rasti papildu 60 miljoni eiro, kurus novirzīt kopējām iniciatīvām un nozaru prioritārajiem pasākumiem. Budžeta izdevumu pārskatīšana turpmāk būs regulāra prakse, uzsver Finanšu ministrija (FM).