Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisārs Ginters Etingers atbalstījis ideju par Lietuvas un Polijas gāzesvada būvi.
Runādams enerģētikas infrastruktūras projektiem veltītā konferencē Madridē, viņš uzsvēris, ka tā dēvētās ES trešās enerģētikas paketes prasību īstenošana un rūpes par infrastruktūru atjaunošanu "pielīdzināmas jaunam Eiropas biznesa plānam", un kā piemēru minējis Lietuvas un Polijas gāzesvadu. "Tas ir ekonomiski dārgs, taču nepieciešams no Eiropas solidaritātes, konkurences, kopēja tirgus veidošanas un piegāžu drošības viedokļa," izteicies komisārs.
Tiekoties ar Lietuvas enerģētikas ministru Arvīdu Sekmoku, viņš norādījis, ka gan nacionālie, gan reģionālie enerģētikas projekti dod stimulu augt visai Eiropai. Tāpēc arī pašai Eiropai ir jābūt solidārai un jāatbalsta stratēģiski projekti, piebildis komisārs.
Polijas prezidents Lehs Kačiņskis aprīļa sākumā, pāris dienas pirms savas nāves, tikās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un vienojās kopīgi vērsties pie Eiropas Komisijas un ES Padomes, lūdzot atbalstu kopīga gāzesvada celtniecībai. Kā tobrīd norādīja Grībauskaite, šāds gāzesvads starp Lietuvu un Poliju savienotu šobrīd enerģētiski izolētās Baltijas valstis ar Polijas gāzesvadu sistēmu, veidojot reģionālu dabasgāzes tirgu. Tas nodrošinātu alternatīvas gāzes piegādes iespēju Lietuvai un visam reģionam un radītu nosacījumus dabasgāzes cenu samazināšanai.
Kā skaidrojis Lietuvas Enerģētikas ministrijas Stratēģiskās plānošanas un ES lietu nodaļas vadītājs Žīgimants Vaičūns, jautājums par šāda gāzesvada nepieciešamību izvirzīts jau sen, bet atšķirībā no abu valstu energotilta līdz šim to nevarēja saukt pat par projektu. Taču tagad sakarā ar jauniem apstākļiem - perspektīvām Polijā iegūt slānekļa gāzi, iespējamo Latvijas dabasgāzes glabātavas izmantošanu, Lietuvas ieinteresētību izmantot Polijā topošo Svinoujsces sašķidrinātās dabasgāzes termināli - šis projekts faktiski iegūst lielāku ekonomisko pamatojumu.
Divpusējās tikšanās laikā Madridē Etingers un Sekmoks apsprieda jautājumus, kas saistīti ar Baltijas valstu integrāciju Eiropas energosistēmā. Tika runāts arī par Baltijas valstu starpsavienojumu projektu attīstību.
"Komisārs īpaši interesējās par jaunās Visaginas atomelektrostacijas (AES) projektu un vaicāja, kādi atbalsta instrumenti vajadzīgi jaunajai spēkstacijai, lai šis svarīgais reģionālais projekts virzītos uz priekšu pēc iespējas raitāk," stāstījis Lietuvas enerģētikas ministrs. Iepriekšējā dienā Sekmoks norādīja, ka arī potenciālie AES investori cer uz finanšu instrumentiem, kas šajā projektā tiktu izmantoti "kopā ar Lietuvas un reģionālo partneru ieguldījumu".