Latvijas Bankas publicētie maksājumu bilances dati liecina, ka tekošā konta pārpalikums veidoja 64.8 milj. latu, kas ceturkšņa sākumā ir mazāks. Tirdzniecības bilance uzrādīja nelielus mīnusus, jo samanījās eksports sezonalitātes dēļ. Domājams, ka turpmāk tas, eksportam atkopjoties, atgriezīsies pozitīvā teritorijā.
Arī ienākumu konta pārpalikums bija relatīvi neliels. Tomēr turpmākos mēnešos tam būtu jāpalielinās atkal uz kādu brīdi, īpaši tad, kad ārvalstu tiešo investīciju uzņēmumi veiks galīgo iepriekšējā gada rezultātu apkopojumu.
Janvārī tekošā konta pārpalikuma nozīmīgu daļu veidoja kārtējo pārvedumu konts, kurā, tāpat kā kapitāla kontā, dominē Latvijas saņemtā nauda no ES budžeta. Līdz ar to ES fondu apguve būs nozīmīgs faktors Latvijas maksājumu bilancē. Kopumā šogad tekošā konta pārpalikumam ir jābūt ar lielu pārpalikumu, lai pamazām varētu dzēst kopējo valsts ārējo parādu, kurš gada beigās ir sasniedzis 155% no IKP.