Nacionālo resursu institūta direktors Sergejs Ancupovs nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā eksperts norāda - valdība ļauj nozagt 220 miljonus no valsts budžeta.
Sergejs Ancupovs argumentē: "Šī summa ir tikpat liela, cik Latvijas valsts budžetā gadā kopā ir atvēlēts aizsardzībai, ārlietām un kultūrai. Pat neskatoties uz to, ka informācija par šo gadījumu ir publicēta presē, klusē visi - (bez)atbildīgie nozaru ministri, finanšu ministrs Einārs Repše, premjers Valdis Dombrovskis, politiķi, kas sevi sauc par cīnītājiem pret valsts izzagšanu. Latvijas intereses kārtējo reizi tiek rupji ignorētas - šoreiz iepērkot vilcienus. Valsts izzagšanas shēmas ir dažādas, un šajā gadījumā ir izraudzīta sekojoša "tehnoloģija". Valsts plāno iepirkt 35 vilcienus. Ja tos ražo Latvijā, tad katrs izmaksā ap 4,8 miljoniem latu. Ekspluatācijas, apkopes, rezerves daļu un remontu izmaksu attiecība pret vilcienu cenu ir apmēram 3:1. Kopsumma iepirkumam ir apmēram 168 miljoni (pirmajā posmā - ap 100 miljoniem), bet ekspluatācijas, remonta u.c. izmaksas tiek rēķinātas ap 504 miljoniem latu. Visa projekta kopsumma ir 672 miljonu latu. Nodokļi, kas ienāktu Latvijas budžetā, pēc Mašīnbūves asociācijas ekspertu novērtējuma, veido vairāk, ka 30 procentus no kopsummas, ap 220 miljoniem latu. Vai Latvijai vajag šo naudu savā budžetā - vai arī mēs "konsolidēsim" valsts budžetu par šo summu?"
Kuru ceļu izvēlējās Latvijas valdība? Kā parasti - savai valstij kaitīgo. Kā Latvijas nacionālo interešu nodevēji (kā citādi šos cilvēkus var saukt?) "noshēmoja", lai šī nauda Latvijas budžetā nekad nenonāktu? Pavisam elementāri. Tā vietā, lai konkursa noteikumos stingri noteikt tiešām nepieciešamas lietas, piemēram, uzņēmuma pieredzi vilcienu izgatavošanā Latvijas tipa dzelzceļa infrastruktūrai, šie noteikumi tika izstrādāti viena noteikta ārvalstu pretendenta uzvaras nodrošināšanai. Vismaz tā lēš nozares eksperti, izpētot dokumentus. Čukstus tiek minēts iespējamā uzvarētāja vārds - Stadler. Latvijas dzelzceļa tipa un tā stāvokļa pārzināšana tiešām ir svarīgs priekšnoteikums, jo Eiropas dzelzceļa infrastruktūras standarti ir pavisam citi. Toties mūsu valsts (nozagšanas) ierēdņi paredz tādus formulējumus konkursa noteikumos, kuri neatbilst Latvijas dzelzceļa infrastruktūras iespējām (piemēram - ieskrējiens, maksimālais ātrums). Eksperti rūgti pajoko, ka trūkst tikai vēl viens noteikums - uzvarētāja vārdam jāsākas ar burtu "S". Savukārt Latvijas vagonu būvētājiem tiek vispār liegta iespēja pat pieteikties konkursam!
Protams, Rīgas vagonu būvētāji, kuri vēl pirms Pirmā pasaules kara būvēja Pulmana vagonus, starpkaru laikā Forda markas automašīnas, bet pēc kara padarīja savu uzņēmumu par lielāko vilcienu ražotāju Eiropā, krīzē piedzīvo ne savus labākos laikus. Te būtu loģiski izpildīt Ekonomikas ministrijas dokumentos teikto: sniegt atbalstu mašīnbūvei - zinātniski ietilpīgai un augstas pievienotās vērtības eksporta (tradicionāli, ja nemaldos, ap 70 procentiem) nozarei Latvijā. Bet valsts (iznīcināšanas) vadītājiem ir Latvijā obligāti jāiznīdē jebkura produktīva, augsti tehnoloģiska ražošana ar augstu pievienotu vērtību un augstu eksporta potenciālu! Kāpēc šo nozari Eiropas Komisija sauc par "ekonomikas serdeni"? Tāpēc, ka viens strādājošais mašīnbūvē ap sevi "ģenerē" ne mazāk kā 5-8 darbavietas saistītajās nozarēs. Latvijā tādejādi rastos ap 8500 darba vietu. Precīzāk sakot - nerastos. Konkursa noteikumi nepieļauj ne Latvijas uzņēmējiem piedalīties konkursā, ne radīt darbavietas Latvijas strādājošiem. Tas nozīmē, ka 220 miljoni latu nodokļu naudas neienāks Latvijas budžetā un ka viss pasūtījuma finansējums aizplūdīs ārpus Latvijas! Bet valdība tikai "konsolidēs un konsolidēs". Es atkārtošos: šī summa ir tik pat liela, cik Latvijas budžetā kopā gadā ir paredzēts aizsardzībai, ārlietām un kultūrai gadā. Laist šādu naudu ārā no Latvijas ekonomikas ir noziegums pret Latvijas valsti, pret savu tautu. Skaidrs, ka tas ir izdevīgi ārvalstniekiem un dažiem vietējiem kangariem, kas "uzvārās", pārdodot Latvijas valsts intereses. Protams, reiz sitīs arī viņu stunda - Siemens vadību jau apcietināja un notiesāja tieši par kukuļošanu Austrumeiropas tirgū.
Šāds projekts - iepirkums kopumā ar servisu, remontiem, rezerves detaļām u.t.t., - izveidos Latvijai negatīvo eksporta importa bilanci viena miljarda eiro līmenī, palielinās tekoša konta deficītu par šo summu. Vai nebūtu labāk, ka kāds no tiem vadītājiem, kas šādā veidā rīkojas ar valsti, būtu pats pakļuvis zem vilciena , ja uzdrošinās pieņemt tādus lēmumus? Par kādu ekonomikas atveseļošanu vai eksporta aizvietošanu te vairs var būt runa? Valsti uzsēdina uz kārtējas importa atkarības "adatas" desmitiem gadu garumā.