Kā klausieties, lai iemācītos dzirdēt

© Foto: depositphotos.com

Katru dienu mums ir jārunā un jāieklausās, ko mums saka. Sazinoties ar citiem cilvēkiem, mums ir jāsaņem informācija un jāveido savstarpēja sapratne.

Taču praksē visbiežāk atklājas, ka no visa, ko stāsta kolēģi, priekšnieki, ģimene un draugi, labākajā gadījumā atceramies pusi. Un apkārtējie ignorē mūsu vārdus. Kā un kāpēc jāiemācās dzirdēt?

Uzreiz var redzēt cilvēkus, kuri neprot klausīties

Foto: depositphotos.com

Atrodoties lekcijā vai prezentācijā vai pat vienkārši draugu kompānijā, kurā kāds ir “solo”, viņi izliekas prombūtnē, izklaidīgi skatās pa logu, pēta jaunas tālruņa funkcijas vai zīmē svētku logotipus piezīmju grāmatiņā. Un pats galvenais, viņi nekad neskatās, kas šobrīd runā.

Cilvēks, kurš neprot klausīties, ne tikai izskatās rupjš, bet arī nesaņem nepieciešamo informāciju. Pētījumā, ko veica psiholoģe, Ph.D. Eilīna Vuda un viņas kolēģi atklāja, ka studenti, kuriem lekciju laikā izdevās mainīt Facebook statusus vai rakstīt ziņas Twitter, ieguva ievērojami sliktākus rezultātus nekā viņu vienaudži, kuri klausījās pasniedzēju un viņu uzmanību nenovērsa svešas darbības.

Prasme klausīties noderēs ne tikai augstskolas lekcijās. Attiecības ar kolēģiem, ģimeni un priekšniekiem uzlabosies tikai tad, ja parādīsit, ka dzirdat un saprotat viņus.

Pārbaudi sevi

Foto: pixabay.com

Kā zināt, vai esat labs klausītājs vai varbūt tā ir prasme, kas jāattīsta? Mēs iesakām veikt vienkāršu testu. Atbildiet uz jautājumu "jā" vai "nē".

  • Vai esat jutīgs pret citu cilvēku vārdiem?
  • Vai jūs zināt, ko citi domā, bet nesaka?
  • Vai jūs saprotat sarunu biedra jūtas?
  • Vai pievēršat uzmanību cilvēku pozām un žestiem?
  • Vai jūs laiku pa laikam darāt sarunu biedram zināmu, ka atceraties viņa vārdus?
  • Vai sarunas laikā izrādāt savu piekrišanu vai nepiekrišanu?
  • Vai jūs varat izsekot cilvēka domu gājienam?
  • Vai jūs laiku pa laikam sakāt lietas, kas ļauj zināt, ka klausāties?
  • Vai jūs mēģināt pārliecināt sarunu biedru, ka jūs interesē viņa domas?
  • Vai jūs uzdodat precizējošus jautājumus, lai labāk saprastu cilvēku?
  • Vai jūs ar žestiem parādāt, ka dzirdat, kas tiek teikts?

Tagad apskatiet, uz cik jautājumiem jūs atbildējāt apstiprinoši. Ja to ir vairāk nekā septiņi, varat uzskatīt sevi par labu klausītāju, taču neaizmirstiet, ka nekad nav par vēlu pilnveidoties.

Dzirdiet labāk

Foto: pixabay.com

Terminu “aktīva empātiskā klausīšanās” pirmo reizi ieviesa amerikāņu psihologi Kristofers Džiharts un Greiems Bodijs. Sākumā paņēmiens, kas ļāva cilvēkam aktīvi demonstrēt savu interesi par sarunu, bija paredzēts pārdošanas vadītājiem: fakts ir tāds, ka spēja aktīvi klausīties nozīmē, ka varat iejusties cita cilvēka ādā.

Uzņēmīgs cilvēks, kurš spēj iejusties cita ādā, noteikti raisīs simpātijas - un, likumsakarīgi, vēlēsies no viņa kaut ko iegādāties. Mūsdienās aktīvu empātisko klausīšanos parasti izmanto psihologi un psihoterapeiti - cilvēki, kuriem vienkārši ir jāizrāda izpratne.

Noņemiet šķērsļus

Foto: pixabay.com

Mēs dažreiz pat negribot komunikācijas procesā ievietojam unikālus blokus, kas traucē savstarpējai sapratnei. Ir vairāki šādi bloki.

  • Jautājums “kāpēc” - tas liek sarunu biedram attaisnoties un sevi aizstāvēt.
  • Bezjēdzīgi uzmundrinājuma vārdi, kas izteikti pašā sarunas sākumā, piemēram, “Neuztraucieties, viss būs labi.”
  • Nelūgts padoms — "Es domāju, ka jums ir jāmeklē juridiska palīdzība."
  • Iztaujāšana un mēģinājums no personas iegūt informāciju, ar kuru viņš labprātāk nedalītos.
  • Parādot žēlumu - "Ak, nabadzīte, es zinu, cik grūti jums ir."
  • Apzīmējumi — "Nekādā gadījumā nedariet to", "Jums tas jādara."
  • Pārtraukums, kas skaidri parāda, ka personai vienkārši nerūp sarunu biedrs.

Galvenais uzmanība

Foto: pixabay.com

Šeit ir 7 veidi, kā aktīvi klausīties. Nevajag visu apgūt, lai būtu pazīstams kā saprotošs cilvēks, ar kuru vienmēr ir patīkami komunicēt.

  • Pārfrāzēt frāzes. Ik pa laikam pārstāsti savam sarunu biedram viņa teikto saviem vārdiem: “Ja pareizi saprotu, tu...”.
  • Izdariet secinājumus. Savā galvā apkopojiet dzirdēto, lai iegūtu rezultātu: "Acīmredzot problēma ir tajā, ka..."
  • Iedrošiniet savu sarunu biedru. Īsi starpsaucieni vai vārdi palīdzēs parādīt, ka sarunas laikā neesi aizmidzis: “Par ko tu runā?”, “Es redzu”, “Tiešām?”, “Interesanti...”.
  • Atspoguļojiet viņa emocijas. Atkārtojiet pēc sarunu biedra, bet ne viņa frāzi, bet gan jūtas: "Šķiet, ka tas jums ir ļoti svarīgi."
  • Atbildi natūrā. Dalieties pieredzē līdzīgā situācijā ar sarunu biedru, izsakiet savu viedokli un ieklausieties viņa teiktajā.
  • Ievērojiet savu emocionālo stāvokli. Lai sāktu dialogu, jūs varat parādīt, ka saprotat, kādā emocionālā stāvoklī atrodas persona: “Tu šodien esi sajūsmā”, “Tu izskaties bēdīgs”.
  • Paskaties uz savu sarunu biedru. Lai jūs abi justos ērti, skatieties ārpusē acis, bet uz deguna tilta cilvēkam, kurš ir tev priekšā. Bet klejojošs skatiens parādīs, ka esat vai nu dīvaina meitene, vai vienkārši neinteresē saruna.

Dzīvesstils

“Vai esat kādreiz apstājies, lai padomātu par to, cik daudz lēmumu par pārtiku un ēšanu mēs pieņemam katru dienu? Katru dienu tiekam pārpludināti ar ārējiem ēšanas signāliem vai vides izraisītājiem, kas var ietekmēt to, ko ēdam un cik daudz ēdam,” raksta extension.usu.edu.

Svarīgākais