Ir daži iemesli, kāpēc hobijiem vajadzētu kļūt par prioritāti, it īpaši, ja vēlas uzlabot savu garīgo veselību.
Jūs nekad nebūsiet viens, ja būs hobijs neatkarīgi no tā, vai trūkst laika, enerģijas vai intereses. Iespējams, ka kopš bērnības, kad noteikti bija kāds hobijs, pēdējos gados iecienītākā darbība ir aizgājusi otrajā plānā, pavisam pazudusi vai arī nav atrasts tas, kas patīk.
Ja ir kāds hobijs un tu centies tam veltīt pietiekami daudz laika, tad vienkārši atceries par šīs nodarbes svarīgumu, jo šajā pasaulē, kur ir tik daudz darāmā un tik maz laika, dažreiz ir vajadzīgs iemesls, lai prioritātes ietu pareizajā virzienā.
Ir dažādi priekšstati par to, kas ir hobijs. Piemēram, kāds labprāt kārto pastmarkas albumā, cits dodas skriet. Hobiju sarakstā var būt daudzas lietas, sākot no putnu vērošanas līdz tamborēšanai un vecu automašīnu restaurācijai. Labā ziņa ir tā, ka iemesli, kāpēc hobiji ir tik svarīgi, ir mazāk saistīti ar konkrēto darbību, bet vairāk ar to, ka darbošanās vispār notiek.
Darot kaut ko prieka pēc, smadzenēs sāk darboties atalgojuma sistēma. Kad darāt kaut ko, kas patīk, izdalās ķīmiskas vielas, kas liek justies labi.
Bez tūlītēja gandarījuma vaļasprieki palīdz arī tikt galā ar stresu, pat ja jūt, ka pēc nogurdinošas darba dienas nav laika vai enerģijas atpūsties. Ir atklāta saistība starp ilgām darba stundām, depresiju un labklājību.
Darbam vairāk nekā 40 stundas nedēļā ir vērojama negatīva ietekme uz garīgo veselību, bet tieši vaļasprieki palīdz mazināt šīs nelabvēlīgās sekas.
Nav jāveic pētījumi, lai saprastu to, ka visiem ir vajadzīgs laiks atpūtai. Neatkarīgi no tā, ko dara brīvajā laikā, hobijs ir pozitīvs faktors un tam ir daudz pozitīvu “blakusefektu”.
Cilvēkiem, kuriem ir hobiji — aktivitātes, kas tiek veiktas prieka pēc, ir augstāks veselības, laimes līmeni un apmierinātība ar dzīvi. No otras puses, cilvēki, kuriem ir depresijas pazīmes, retāk iesaistās hobijos, vēsta žurnāls Nature Medicine.
2023. gadā žurnālā Lancet Psychiatry publicētajā pētījumā tika mēģināts noteikt, ka vaļasprieki pozitīvi ietekmē veselību un labklājību, un autori ierosināja vairāk nekā 600(!) hobiju veidus, sākot no spēlēm līdz brīvprātīgajam darbam. Hobiju veidus sadalīja četrās kategorijās. Atkarībā no konkrētā brīvā laika pavadīšanas veida var rasties psiholoģiska, bioloģiska, sociāla un/vai uzvedības ietekme.
Psiholoģiskās priekšrocības. Psiholoģiskie ieguvumi ietver labu garastāvokli, kā arī noturības un pašsajūtas pieaugumu.
Bioloģiskie ieguvumi var izpausties kā uzlabota fiziskā sagatavotība (piemēram, nodarbojoties ar sportu un vingrojumiem), kā arī uzlabojas imūnsistēma un samazinās sāpes.
Sociālais atbalsts. Noteiktiem vaļaspriekiem ir dažādi sociālie ieguvumi - cīņa ar vientulību un labāku komunikācijas prasmju attīstīšana.
Uzvedības priekšrocības var novest pie labiem ieradumiem un rutīnas. Padomājiet par hobijiem, kas vienlaikus izrauj ārpus telpām, attīsta uzmanību vai liek ievērot grafiku.
Ja nav hobija, nevajag uztraukties vai stresot. Tas nozīmē, ka ir iespēja izmēģināt kaut ko jaunu. Lai gan jebkurš hobijs var būt izdevīgs, puse no burvības ir tā baudīšana.
Un, neskatoties uz visiem pozitīvajiem hobija aspektiem, atcerieties, ka tam nav jābūt obligāti "noderīgam", lai tas būtu kā vērts. Pārāk bieži pārliecinām sevi, ka ir jābūt produktīviem un par prioritāti jānosaka tādas svarīgas lietas kā naudas pelnīšana, prasmju uzlabošana, virzība uz priekšu, jākāpj pa karjeras kāpnēm utt.
Un tad pārvēršam savus vaļaspriekus par veidu, kā sasniegt mērķi, izdarām spiedienu uz sevi un zaudējam visu pozitīvo šajā procesā. Mēs visi esam pelnījuši kādu hobiju, kas mums patīk.
