Parasti, iedomājoties par trauksmi un tās simptomiem, jebkurš cilvēks iedomājas, ka tas izpaužas ar skrienošu sirdi, svīšanu, elpas trūkumu, milzu stresu, taču patiesībā trauksme var izpausties dažādos veidos, kas var likties nesaistīti ar klasiskām iedomām.
Zemāk minēšu jums mazāk pazīstamus veidus, kā trauksme var izpausties ķermenī.
Visiem ir pazīstama uztraukuma sajūta, kad pirms eksāmena vēders savilkts kā dūre vai jūtīgāks un strādā labāk kā parasti, taču, ja tas notiek bez objektīva iemesla kā eksāmens, publiska uzstāšanās, u.tm, tad visbiežāk tā ir hroniska trauksme. Smadzenēm ir tieša iedarbība uz gremošanas sistēmu. Tāpēc biežas vēdera sāpes, caurejas u.tml ir saistītas ar trauksmi.
Trauksme ļoti bieži manifestējas uz ādas, jo tas ir viens no jūtīgākajiem un lielākajiem orgāniem cilvēkam. Stress mobilizē organisma reakciju uz ārkārtas situāciju un jūsu ķermeņa hormoni brīdina organisma maņas, lai tās būtu gatavas stresam, liekot ķermenim reaģēt ar pastiprinātu nervu galu jūtīgumu un tiek izdalīts histamīns, kas liek ādai rīkoties tā it kā būtu alerģiska reakcija - izraisot niezi un izsitumus.
Stress izraisa pastiprinātu svīšanu ķermenim pat tad, kad jūs neesat iesaistīts fiziskā aktivitātē, tādēļ, ka tā ir ķermeņa regulācijas medode, lai atvēsinātu ķermeņa iekšējo temperatūru, kas ir palielināta stresa situācijas.
Daudziem pazīstamā sajūta, ka kaklā ir kamols, kam reizēm pievienojas grūtības norīt. Tas var bieži vien novest pie uztraukuma, ka kaut kas nav labi ar veselību un likt mums katastrofizēt iespējamos iemeslus, taču šī sajūta ir tādēļ, ka trauksme izraisa sasprindzinājumu kakla un īpaši rīkles muskuļos un tas izpaužas ar šo sajūtu.
Stress, īpaši ilgstošs stress, izraisa žokļu muskuļu saspringumu, kas var radīt sāpes žokļa rajonā un locītavu traucējumus. Otra lieta ir zobu rīvēšana jeb bruksisms, kas var bojāt zobus un pārsvarā notiek naktī, kamēr mēs guļam.
Tinnīts jeb džinkstoņa ausīs. Domāju, ka lielai daļai ir šis simptoms pazīstams. Pie augstas spriedzes apstākļiem vai pēc ilgas, garas, mokoši stresainas dienas ir sajūta, ka ausīs džinkst un dūc. Šis simptoms protams nav tikai no trauksmes, tas var būt saistīts ar daudz citām kondīcijam, bet bieži vien trauksmi pavada džinkstoņa ausīs.
Trauksme nav primārais matu izkrišanas avots, bet tas ir viens no iemesliem, kas var to veicināt. Matu izkrišana ir diezgan nomācošs simptoms. Galvenā problēma starp trauksmi un matu izkrišanu ir stress. Trauksme var radīt ilgstošu un pastāvīgu stresu. Stress var izraisīt daudzus apstākļus, kas izraisa matu izkrišanu.
Tie ir šādi:
Alopecia Areata - pēkšņs lielu matu izkrišana galvas ādas apvidos vai pakāpeniska matu izkrišana, kas laika gaitā pastiprinās.
Telogen Effluvium - tas ir stāvoklis, kad izkrīt vairāk matu nekā parasti.
Trihotillomānija - tas ir stresa un trauksmes izraisīts ieraduma stāvoklis, kad cilvēks izrauj matus - dažkārt to pat neapzinoties.
Kā arī ņemot vērā, ka daudziem cilvēkiem ar trauksmi ir uztura trūkums un vitamīnu trūkums, jo trauksmes periodos ir grūtības ēst vai cilvēki mēdz vispār neēst, tad tas var radīt problēmas ar ataugošiem matiem, kad dabiski izkrīt katru dienu.
Svarīgi saprast, ka trauksme var izpausties dažādos un neparedzamos veidos. Tas, ka jūs nejūtat trauksmi tās klasiskajās izpausmēs, nenozīmē, ka tās nav.
Tādēļ šo simptomu apzināšanās un atpazīšana var palīdzēt jums atpazīt trauksmes ietekmi uz jūsu ķermeni un veselību.
Būtiski saprast, ka, ja jums ir noturīgas vai nopietnas trauksmes pazīmes, tad nepieciešams meklēt profesionālu palīdzību un atbalstu, lai risinātu šīs problēmas.
Jaroslavs Priedeslaipa
