Bērna piedzimšana bieži vien tiek attēlota kā tīra prieka un laimes periods, tomēr daudzām jaunajām māmiņām pēcdzemdību periods var būt sarežģīts un emocionāli smags ceļojums. Zem jaunas dzīvības ienākšanas eiforijas virskārtas periodiski var slēpties smaga nodaļa mātes dzīvē, kas ir pelnījusi vislielāko uzmanību un līdzjūtību.
Šo nodaļu sauc par pēcdzemdību depresiju - tā ir klusa cīņa, ar ko saskaras dažas jaunas māmiņas. Ir svarīgi izgaismot šo delikāto problēmu, lai var veicināt empātiju un uzsvērt to, ka māmiņām, kuras pārdzīvo šo sarežģīto ceļojumu, ir nepieciešams atbalsts. Statistiski runājot, pēcdzemdību depresija, pasaulē ir izplatīta apmēram 10-15% sieviešu, kas pavisam nav mazs skaitlis (https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC9711915/).
Lielākajai daļai jauno māmiņu pirmās dienas pēc bērna piedzimšanas ir emocionāli amerikāņu kalniņi.
Aizraujošus laimes un prieka mirkļus pēkšņi pārtrauc depresijas simptomi, tostarp raudāšana, trauksme, dusmas un skumjas.
Šo dēvē par pēdzemdību skumjām jeb baby blues, kas parasti sasniedz maksimumu pirmajās divās līdz piecās dienās pēc dzemdībām, un lielākajai daļai sieviešu tie izzūd tikpat ātri, cik ātri parādās.
Tikai dažreiz tie nepazūd. Dažām sievietēm depresijas simptomi turpinās arī pēc pirmajām divām nedēļām vai attīstās vairākus mēnešus pēc bērna piedzimšanas un to sauc par pēcdzemdību depresiju.
Lai nav jālasa teorētiska lekcija, centīšos paskaidrot to cilvēcīgi. Pēcdzemdību depresija ir sarežģīts emocionāls piedzīvojums, kuram cauri iet dažas jaunās māmiņas pēc dzemdībām.
Tas ir kā smags un pelēks lietus mākonis, kas pilnībā nosedz to laiku, kam vajadzētu būt vienam no priecīgākajiem jaunās māmiņas dzīvē. Šis lielais skumju mākonis parasti izpaužas pirmā gada laikā pēc bērna dzimšanas, reizēm arī dažas nedēļas vai mēnešus pēc bērna dzimšanas.
Pēc savas būtības pēcdzemdību depresija ir emociju karuselis, kas raksturojas ar tādu pastāvīgu nomāktību, trauksmi un pilnīgu šo simptomu pārņemtību. Un šis karuselis atņem to laimes sajūtu, ko mātes ir būtu pelnījušas just un tā vietā iedod klāstu ar nepatīkamiem simptomiem un sajūtām.
Piemēram,
Ir svarīgi atcerēties, ka šo simptomu izjūta nepadara cilvēku par sliktu māti un palīdzības meklēšana ir spēka un mīlestības izpausme gan mātei, gan bērnam.
Un būtiski ir saprast, ka pēcdzemdību depresija nav personiska kļūda vai vājums. Tas nav kaut kas tāds, no kā var vienkārši izkļūt ārā. Tā ir medicīniska kondīcija, ko ietekmē dažādi faktori, sākot ar spēcīgām hormonālām pārmaiņām sievietes organismā un beidzot ar viņas ģenētisko noslieci un milzīgo pavadošo stresu, kas pavada sievieti kļūstot par vecāku.
Labā ziņa ir tāda, ka pēcdzemdību depresija ir ārstējama, un atveseļošanās no tās nav ilūzija, bet iespējams process. Ar veselības aprūpes speciālistu pareizu atbalstu, ģimenes, draugu puses un atbilstošu profesionāļu ārstēšanu jaunās māmiņas var izkļūt ārā no šī smagā lietus mākoņa un piedzīvot iespēju dzīvot labāku dzīvi, kādu ir pelnījušas.
Pēcdzemdību depresijai nav viens konkrēts cēlonis, tā ir vairāku faktoru izveidota un es gribētu uzskaitīt fiziskās un emocionālās izmaiņas, kas veicina pēcdzemdību depresiju.
Garīgā veselība
Ja jaunajai māmiņai ir depresija pirms grūtniecības vai grūtniecības laikā. Kā arī ģimenes vēsturē kāds slimo/slimoja ar psihiskām saslimšanām.
Hormonālas izmaiņas
Saistībā ar straujo estrogēna un progesterona līmeņa samazināšanos pēc dzemdībām, kā arī citi hormoni, kurus ražo vairogdziedzeris, var strauji samazināties un likt jaunajai māmiņai justies nogurušai, mazkustīgai un nomāktai.
Miega trūkums
Kļūt par vecāku ir prasīgs darbs, tas atņem daudz miega un, ja regulāri iztrūkst miega režīms, esat pārgurusi, tad jums var būt grūtības tikt galā pat ar nelielām ikdienas problēmām, kur nu vēl parūpēties par bērnu un sevi, kas var pastiprināt nomāktība, vainas un bezcerības sajūtu.
Trauksme
Rūpēties par jaundzimušo ir ļoti prasīgs darbs un ir normāli, ka ir diezgan liels trauksmes līmenis, jo esat noraizējies par savām spējām aprūpēt jaundzimušo. Kā arī, ja ir pārdzīvots ārkārtīgi stresains notikums, piemēram darba zaudējums vai veselības krīze. Un noteikti nevajadzētu aizmirst par to, vai pašai māmiņai ir dalītas jūtas par grūtniecību, jo tas var ietekmēt būtiski psihoemocionālo stāvokli.
Pašvērtējums
Paralēli tam, ka pasaulē ir laista jauna dzīvība, kas ir jauno vecāku atbildība, cilvēkam ir jāsadzīvo arī ar sevi. Jūs varat justies mazāk pievilcīga, cīnīties ar savu identitātes izjūtu kā vecāks vai justies, ka esat zaudējis kontroli pār savu dzīvi, jo aprūpēt bērnu ir diezgan liela un biedējoša atbildība. Jebkura no šīm problēmām var veicināt pēcdzemdību depresiju.
Sociālais atbalsts
Pavisam vienkāršs sociālā atbalsta trūkums var veicināt pēcdzemdību depresiju un noturēt to ilgāk, jo neļauj jaunajai māmiņai nostāties uz kājām un pilnvērtīgi pildīt vecāku funkcijas. Piemēram, dzīvošana vienatnē, laulības konflikti, ierobežots sociālais atbalsts.
Grūtniecību skaits un bērna veselība
Jo vairāk jums ir bērnu, jo lielāka iespējamība, ka vēlāk grūtniecības laikā būs depresija, kā arī dvīņu vai trīnīšu piedzimšana. Un gadījumā, ja dzimst bērns ar īpašām vajadzībām vai veselības problēmām, ir būtisks riska faktors pēcdzemdību depresijas attīstībai.
Par to jādomā arī pirms grūtniecības uzsākšanas. Ja ir minētās depresijas pazīmes un tiklīdz uzzinājāt, ka esat grūtniece, vai ja plānojat grūtniecību, tad ir būtiski laikus vērsties pie sava ģimenes ārsta vai tieši pie kāda psihiskās veselības aprūpes speciālista (psihiatrs, psihoterapeits, psihologs u.tml).
Savukārt grūtniecības laikā jūsu ārsts var novērot, vai jums nav depresijas simptomi, ko jūs varat pārvarēt, izmantojot atbalsta grupas, psihiskās veselības aprūpes speciālistu konsultācijas vai citas terapijas. Un jūsu ārsts var izrakstīt medikamentus arī grūtniecības laikā.
Pēcdzemdību depresija ietekmē sievietes, viņas zīdaiņa un visas ģimenes veselību, tāpēc ir ļoti svarīgi pārbaudīt pēcdzemdību depresijas risku. Lielākā daļa dzemdību speciālistu pašlaik pēcdzemdību apskates laikā izmanto kādu skrīninga rīku.
Skrīnings ir ļoti svarīgs, jo pētījumi liecina, ka daudzas sievietes ar pēcdzemdību depresiju, kaunas par saviem simptomiem un baidās no sociālās stigmas, kas saistīta ar šo diagnozi.
Un pēc dzemdībām ir būtiski regulāri novēroties pie ārstējošā ārsta, ģimenes ārsta un uzturēt atgriezenisko saiti un sekot līdzi izmaiņām un sajūtām, kas ir jūsu dzīvē, lai laikus rīkotos.
Pēcdzemdību depresija jaunajām māmiņām var būt biedējošs ceļojums, taču tuvinieku klātbūtne var būt būtisks mierinājuma un atveseļošanās avots. Ko varētu praktiski iesākt?
Ieklausīties
Vienkāršs, bet pamatīgs veids, kā palīdzēt, ir būt iejūtīgam klausītājam. Mudiniet savu mīļoto dalīties savās domās un sajūtās, nenosodot viņu.
Praktiska palīdzība
Piedāvājiet praktisku palīdzību mājas darbos, bērnu aprūpē vai ēdiena gatavošanā. Šāds atbalsts var atvieglot viņu ikdienas pienākumus.
Izpratne par stāvokli
Izglītojieties par pēcdzemdību depresiju, lai sniegtu labāku atbalstu un cīnītos pret stigmatizāciju.
Atbalstiet izvēli vērsties pēc palīdzības
Atbalstiet viņus ārstēšanās meklēšanā pie veselības aprūpes speciālistiem vai terapeitiem.
Esiet pacietīgi un nenosodiet
Atveseļošanās ne vienmēr ir lineāra, tas pārsvarā būs karuselis. Esiet pacietīgi un izvairieties no kritisku spriedumu izteikšanas.
Droša telpa
Nodrošiniet drošu, nekritisku vidi, kur otrs cilvēks var paust savas emocijas.
Veiciniet pašaprūpi
Uzmanīgi mudiniet uz pašaprūpi un pārtraukumiem, jo atkopšanās periods ir maratons, nevis sprints.
Sazinieties ar atbalsta grupām
Palīdziet viņām atrast un sazināties ar pēcdzemdību depresijas atbalsta grupām, lai dalītos pieredzē un mācītos.
Šīs vienkāršas un praktiskas lietas ir milzīgs atbalsts ikvienam cilvēkam, kurš cīnās ar pēcdzemdību depresiju. Praktiska palīdzība, uzklausīšana, izglītošanas un atbalsts var būt svarīga daļa, lai atkoptos.
Pēcdzemdību depresija ir ārstējama un agrīna iejaukšanās var ievērojami uzlabot mātes pašsajūtu un viņas spēju rūpēties par bērnu. Pamatprioritāte ir nodrošināt laikus un efektīvu psihiskās veselības traucējumu atpazīšanu grūtniecības vai pēcdzemdības periodā. Tādēļ ir svarīgi atklāti komunicēt ar savu ārstējošo ginekologu, ģimenes ārstu un veidot sadarbības tīklu, kas palīdzēs atbalstīt jauno ģimeni.
Jebkuru psihoemocionālu grūtību gadījumā obligāti jāvēršas pie sava ginekologa, ģimenes ārsta vai jebkura psihiskās veselības aprūpes speciālista (psihiatrs, psihoterapeits, psihologs). Jūs varat būt atbalsts jaunajai māmiņai, bet primāri ir jāmeklē ārsta palīdzība.
Kā arī liela nozīme ir atbalsta grupām, kur jaunās māmiņas var iesaistīties, un tas sniedz kopības un sapratnes sajūtu. Dalīšanās savā pieredzē var bieži vien sniegt lielu nozīmi pārvarot savas grūtības.
Protams, kā pamata lietas ir dzīvesveida izmaiņas, piemēram, pašaprūpes veicināšana, pietiekamas atpūtas nodrošināšana un regulāras fiziskās aktivitātes var palīdzēt mazināt simptomus. Un neaizmirst par sociālo atbalstu, jo mātes atveseļošanos var būtiski ietekmēt draugu un ģimenes tīkla izveide, lai sniegtu praktisku un emocionālu atbalstu.
Nobeigumā gribētos pateikt to, ka, ja šķiet, ka kādam varētu būt nepieciešams atbalsts, ir vienmēr labāk pajautāt nekā nejautāt, jo depresijai patīk slēpties - arī šķietami priecīga un vesela sieviete var no tās ciest.
Jaroslavs Priedeslaipa
