Mīlēšanās grūtniecības laikā ir atļauta un vēlama, protams, ja tev nav veselības problēmu, kas saistītas ar grūtniecības norisi. Primāri sievietei - grūtniecei šajā laikā jājūtas labi, un tas jādara tikai ar tavu vēlmi un piekrišanu.
Pētījumos rakstīts, ka 29% sieviešu izjūt pastiprinātu vēlmi pēc intīmās tuvības, bet 25% sieviešu nevēlas to. Ja ir kaut mazākās aizdomas par to, ka mīlēšanās var kaitēt grūtniecībai, obligāti konsultējies ar ārstu vai vecmāti.
Katra grūtniecība ir unikāla un katrai ir savi kāpumi un kritumi. Ir iziets savs ceļš, kā šis bērniņš ir pieteicies. Ir sievietes, kam grūtniecība iestājas ar pirmo reizi, citai neplānojot un citai tās ir vairākas procedūras, dārgas zāles vairāku mēnešu un gadu garumā, un diemžēl ir arī sievietes, kas piedzīvojušas vilšanos, zaudējumus un sāpes. Manuprāt, visi aspekti ir vērā ņemami, lai vispār runātu par seksuālo dzīvi un vēlmi pēc tās. Kā jau iepriekšējos rakstos esmu minējusi, nav jāsalīdzina sevi ar draudzenēm vai skaistajām “’instagram mammām”, jo mēs nekad nezinām, kas aiz tā visa stāv.
Sievietes ķermenis iet cauri fiziskiem un psihoemocionāliem pārbaudījumiem. Pirmajā trimestrī bieži tās ir hormonu svārstības, toksikoze, miegainība, nogurums, bailes, vai viss izdosies utt., kas traucē justies pilnvērtīgi labi. Otrais trimestris tādā ziņā ir pateicīgāks, jo ar situācija jau ir aprasts un nepatīkamie simptomi atkāpjas, taču, formas gan sāk mainīties. Un trešajā trimestrī formas jau ir ļoti izteiktas, palielinās vēders, krūtis, kādai parādās uz ādas strijas, palielinās dzimumorgāni (piebriest lielās un mazās kaunuma lūpas).
Esmu dzirdējusi, ka sievietes saka, man tur lejā viss ir piepampis un vai tā paliks uz visu mūžu. Varu mierināt un teikt, ka nē, tas nepaliks uz visu mūžu, pēc dzemdībām tas pakāpeniski samazinās, jo spiediens uz iegurni samazinās un asinsrite atjaunojās kā ierasta.
Te es teiktu, ka ir ļoti svarīga saikne, kāda ir pašai ar savu ķermeni un kā tu to pieņem. Vai primāri esi sevi uztvērusi kā mammu, vai kā sievieti, seksuālu būtni. Jāatceras arī tas, ka bērni tiek ieņemti mīlējoties. Manuprāt, galvenais ir sevi nenokompleksēt un pieņemt šajā gaidību laikā. Protams, šeit milzīga loma ir partnerim, cik ļoti viņš izrāda patiku pret tavu unikālo ķermeni, kurš spēj iznēsāt jūsu kopīgo mazuli.
Ja kāds topošais vai esošais tētis šo lasa, varu galvot, ka komplimentu nekad nav par daudz.
Gaidību laikā, lai būtu labāka saderība ir daudz jārunā un jāuzklausa vienam otru. Dažreiz ir tā, ka, ja pirms tam mīlējoties ir kas paticis, tagad tas var šķist pavisam nepatīkami un nepieņemami. Tāpēc ir svarīgi ziņot par to partnerim. Nevajag iegrūst sevi pieredzē, kas ķermenim nav laba un var atstāt sekas. Vajag būt empātiskai pašai pret sevi. Es pat ieteiktu, pamēģināt pašai pašapmierināties un saprast, kas un kā labāk patīk. Kuri punkti ir palikuši jūtīgāki un baudpilnāki.
Mīlējoties ir ļoti svarīgi būt klātesošai un relaksētai, tāpēc ir jāpadomā par apkērtējo vidi, un jānovērš faktori, kas var traucēt. Tā kā grūtniecības laikā vēdera izeja ir diezgan neparedzama, noteikti iesaku apmeklēt labierīcības pirms tam, jo, ja kaut nedaudz vajadzēs “atbrīvoties “ no liekā, tas traucēs un relaksēties neizdosies.
Gribu atgādināt, ka mīlēšanās nav tikai dzimumakts, kad notiek penetrācija. Uz to jāskatās plašāk. Ļoti svarīga ir emocionālā priekšspēle… Tie ir skūpsti, pieskārieni, masāžas, pēdu glaudīšana utt., cik katram plaša ir iztēle. Neaizmirstam arī, ka orālais sekss ir brīnišķīgs apmierināšanas veids abiem partneriem, kas var ievest augstās baudas virsotnēs. Vides maiņa lieliski izved no ierastās rutīnas, kamēr mazulis nav piedzimis, izmantojam šo iespēju, kad paši sev esam direktori. Protams, tiem, kuriem mājās jau ir mantinieki, ar tiem ir jārēķinās, bet ieteiktu tomēr "samenedžēt" laiku, lai līdz dzemdībām pāris reizes paspētu izrauties no rutīnas.
Mīlēšanās laikā aktīvāk izdalās tādi hormoni kā oksitocīns un endorfīni, ko dēvējam par laimes hormoniem, tie savukārt veicina relaksāciju, prieku, paceļ pašapziņu, kā arī veicina tuvību ar partneri. Bet, lai mēs šo baudas virsotni sasniegtu, ir jājūtas ērti, un šeit es runāju no sievietes aspekta. Ja būs kādi traucējoši apstākļi, vai tas tiks darīts tāpēc, ka partneris grib, nekas labs nesanāks, par nākotni vispār nerunājot. Esmu kategoriski pret to, ja sieviete savas sajūtas noliek malā un upurē sevi vīrieša dēļ.
Piedodiet, mīļie vīrieši, bet sieviete un turklāt vēl grūtniece ir Karaliene, kura jānēsā uz rokām. Mēs sievietes daudz domājam un analizējam, to piefiksējiet.
Ja reiz pieskaramies vīriešu tēmai, tad esmu dzirdējusi jautājumu: ”Vai es ar savu locekli nevaru nodarīt pāri gaidāmajam mazulim?” . Atbilde ir: “Noteikti nē!”. Anatomiski ir maksts atvere, tad ir dzemdes kakls, augļapvalki, augļūdeņi un tikai tad tajos ‘’peld’’ bērns. Pēdējās nedēļās galviņa ir ciešāk piespiesta pie apvalkiem, bet arī tad nav iespējams aizskart mazuli.
Runājot par pozām…. Pacientes jautā: “Vai ir tādas pozas, ko nedrīkst?“ Teorētiski nav, katram mēnesim, trimestrim ir atbilstošas pozas. Kamēr vēders un dzemde vēl neaug, tikmēr var gulēt uz muguras (piemēram, misionāru pozā), bet, palielinoties aprisēm, paši sapratīsiet, kad tas vairs nav ērti un sievietei būs grūti elpot. Šī poza ir tā, kas partnerus satuvina, nodrošina acu kontaktu un kamēr vēl var, ķermeņi var pilnībā saskarties. Ieteiktu piemeklēt pozas, kur sieviete pati var kontrolēt ritmu un intensitāti, nenodarot sev pāri. Trešajā trimestrī ērtas pozas ir, izmantojot gultas malu.
Pētījumi liecina, ka patiesībā nav nekādas atšķirības, vai ar seksu nodarbojās visu grūtniecības laiku, vai arī to nedara nemaz.
Ir jāieklausās savā ķermenī un vēlmēs, ķermenis pats visu pateiks priekšā!
Mīlēšanās, kaisle un bauda var vairot pašapziņu. Un pašpārliecināta sieviete līdz ar to var veidot empātiskākas attiecības ar savu partneri. Baudam un domājam par sevi un savu labsajūtu.
Mīlestībā, vecmāte Sabīne
Sabīne Briede
