Katrā 21. gadsimta sākuma amerikāņu filmā par skolas dzīvi (tādas, kā Mean girls, Teenage dirtbag u.c., tādas filmas vairs neuzņem politkorektuma un pārprastās demokrātijas dēļ Amerikā, bet tas nemaina situācijas atbilstību un nopietnību), galvenajam varonim ir kāds ienaidnieks, kas izturas nicinoši - vai tā ir skolas populārākā meitene vai futbola komandas kapteinis, vai kāds izlutināts bagātais. Parasti filmas beigās tas beidzas ar ienaidnieka gudru un taktisku apspēlēšanu un galu galā uzvarēšanu.
Dzīvē joprojām ir komandas kapteiņi un populāras meitenes, taču viņu ļaunā uzvedība nav tikai grāmatu izsviešana no rokām vai bērnišķīgu iesauku radīšana. Īstajā dzīvē mobingotāji nebaidās pārkārpt robežu un kāda nevainīga upura skolas dzīvi padarīt par neiedomājami nežēlīgu kaujaslauku. Ne vienmēr galvenais varonis saldi atriebjas, labais neuzvar ļauno, un vecāki nepamana mobinga zīmes, kamēr jau ir par vēlu.
Sākumā tas var būt klusi un šķietami nevainīgi - terorizētājs izturas nejauki, dusmīgi pret savu upuri. Varbūt pasprūk kāda nepatīkama piezīme, visbiežāk par upura ārējo izskatu. Laika gaitā piezīmes kļūst regulāras un vārdi - asāki. Parādās fiziskās vardarbības pazīmes, piemēram, grūstīšanās, apmētāšana ar gružiem vai ābolu serdēm, neliela iekaustīšana. Tas viss vēl pēc laika tikai pastiprinās - ja upuris neaizstāvas, tad iekaustīšana var kļūt par piekaušanu, komentāri kļūst detalizētāki, skarbāki, tieši mērķēti upura pašcieņas iznīcināšanai. Tiek arī izmantotas jau daudz personīgākas lietas, kā ģimenes stāvoklis, seni notikumi, pat privātas sarakstes vai kaut kur var uzpeldēt bildes, tās var kaut kur arī atrast. Internetā viss ir ļoti viegli pieejams, it īpaši, ja mobingotājam ir savs iesaistīto draugu pulks, kas ir ar prieku gatavi izpalīdzēt ar upura noniecināšanu.
Mobings var aiziet līdz pat tam, ka iejaucas policija, kad upurim patiešām pastāv draudi dzīvībai un veselībai.
Ļoti bieži to pamanīt ir grūti, it īpaši, ja pašā ģimenē nav viss kārtībā. Ja vecāki strīdas, vai vecākie brāļi vai māsas rada problēmas vai tieši pretēji - ģimenē ir mazāki bērni, kuriem vecāki velta lielāku uzmanību, tad upuris cenšas neizrādīt un turpina mājās dzīvot ierasto dzīvi - uzliek masku “ar mani viss ir kārtībā.” Pat, ja ģimenē viss ir labi, tomēr bērns jau izjutis pirmos pāridarījumus skolā, arī tad visticamāk šos signālu vecāki neuztvers. Tik ar laiku var parādīties pirmās pazīmes - pasliktināties sekmes, zūd interese par hobijiem, nevēlēšanās kopā pavadīt laiku ar ģimeni. Tie ir signāli, ka kaut kas citādāks notiek jaunā cilvēka dzīvē. Ja mobigošana sakrīt ar bērna pubertāti, vecāki bieži vien to noraksta uz hormonu vai pieaugšanas rēķina.
Pirmais solis ir uzsākt sarunu ar bērnu. Tomēr, ja bērns klusē vai saka, ka viss ir labi, apjautāties klases audzinātājam. Pat ja audzinātāji savas aizņemtības dēļ teiks, ka neko citādu nav pamanījuši, viņi būs saņēmusi signālu, un, iespējams, pievērsīs uzmanību tam, kas notiek klases iekšienē. Būtībā visa pamatā ir saruna. Un, jo vairāk un biežāk tās notiks, jo lielāka varbūtība, ka mobings tiks pamanīts un risināts. Tomēr jārēķinās ar bērna bailēm no sava pāridarītāja un, lai savu situāciju nepadarītu vēl sarežģītāku, upuris nenodos ienaidnieku.
Vienmēr ir svarīgi, lai bērns sajust atbalstu. Tas var palīdzēt izturēt mobingu vai ar to saistītās pārmaiņas - runāšana ar skolotājiem, drošības nodrošināšana vai pat skolu maiņa, ja nepieciešams.
Galvenais ir nevainot ne bērnu, ne sevi - šādas situācijas dzīvē bieži notiek, un ne obligāti skolā. Situācijas analīze ir vērtīga, jo tā ļauj izzināt cēloņa sakni, un, ja situācija ir izgājusi no rāmjiem, noteikti jāvēršas pie profesionālas palīdzības, kamēr nav par vēlu.
Paldies jauniešiem, kas dalījās ar savu pieredzi un ieteikumiem. Jūs, kas savā skolas dzīvē esat saskarušies ar mobingu un vajāšanu no vienaudžu puses. Paldies viņiem par uzticēšanos! Un sirsnīgs paldies Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Kognitīvi biheiviorālās terapijas psihoterapijas speciālistei Gitai Birzniecei. Speciāliste saka: “Tēma ir ļoti aktuāla mūsu kultūrvidē un izdevies uzrunāt būtiskākos mobinga kā problēmas punktus - kā tas izpaužas, kāpēc par to nerunā cietušais, ko pamanīt pieaugušajiem un ko darīt. Saruna ir instruments, kas palīdz, tā pat labas attiecības ar savu pusaudzi - pētījumi rāda, ka gadījumos, kur vecākam ir emocionāli siltas attiecības ar pusaudzi, jaunietis runā par savām grūtībām un tad situācijas tipiski risinās raiti, un problēma tiek novērsta.”
Tātad veids, kā pasargāt jauniešus no mobinga ir arī veidot un uzturēt ar viņiem labas attiecības (gan skolotājiem, gan vecākiem). Parasti stāsti par to, kā notiek mobings - kas un ko dara - palīdz saprast, kā šī problēma izpaužas, un palīdz lasītājam/klausītājam emocionāli izjust problēmu līdzpārdzīvojumā (konsekventa un ilgstoša draugu noskaņošana pret vienu konkrētu jaunieti, negatīvi komentāri, izsmiešana, ignorēšana un fiziskā aizskaršana).
