Kāpēc bērns melo?

© Publicitātes foto

Bērniem augot un attīstoties, viņi bieži pārbauda robežas un eksperimentē ar savu neatkarības izjūtu. Izplatīta uzvedība, ar kuru vecāki šo eksperimentu rezultātā var saskarties, ir melošana. Lai gan tas ir kaitinoši un parasti izsauc milzu satraukumu, ir svarīgi saprast, ka melošana ir normāla bērna attīstības sastāvdaļa.

No attīstības psiholoģijas viedokļa vecākiem par bērna pirmajiem meliem vajadzētu priecāties. Tas var izklausīties absurdi un nepareizi, jo katrs vecāks vēlas, lai viņa bērns izaug par godīgu pieaugušo. Godīgums viennozīmīgi ir svarīga vērtība. Par ko gan te priecāties, jūs jautāsiet.

Mēs, kā pieaugušie, saprotam, ka citiem var būt atšķirīgas domas, viedokļi, vēlmes utt. Mazi bērni to nesaprot. Viņi uztver pasauli burtiski un ir pārliecināti, ka to, ko zina viņi, zina arī visi pārējie. Izpratne, ka citiem cilvēkiem var būt atšķirīgas domas, sāk veidoties ap piecu gadu vecumu. Līdz ar šo izpratni rodas arī spēja manipulēt ar informāciju. Mazāki bērni arī mēdz melot, bet tas vairāk saistīts ar nespēju atšķirt fantāziju no realitātes, nekā apzinātu melošanu.

Lai arī melošana ir viens no bērna mentālās un sociālās attīstības stūrakmeņiem, tas nebūt nenozīmē, ka tā ir jāignorē, tas norāda uz jūsu bērna veselīgu attīstību, bet, protams, ka šis ir arī brīdis, kad to pārrunāt ar bērnu un skaidrot viņam, ka melot nav labi. Vēl svarīgāk būtu izprast, kāpēc jūsu bērns melo.

Iemesli bērna melošanai var būt visdažādākie. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc bērns melo, ir vēlme izvairīties no soda. Noteiktā vecumā bērni sāk saprast, ka ir rīcība vai uzvedība, kas nav pieņemama un baidās saņemt sodu un saskarties ar sekām. Te arī bieži parādās pirmie meli.

Publicitātes foto

Bērni mēdz melot, lai aizsargātu sevi vai citus. Piemēram, bērns var samelot, lai pasargātu draugu no nepatikšanām.

Melošanas iemesls var būt arī vēlme atstāt uz citiem iespaidu. Savu sasniegumu pārspīlēšana vai greznu stāstu izgudrošana vairāk raksturīga jaunākiem bērniem, kuri vēl nav nostiprinājuši sevis izjūtu un šādā veidā cenšas iegūt vienaudžu un pieaugušo atzinību.

Melošana var būt arī saistīta ar bērna vēlmi eksperimentēt un pārbaudīt robežas. Robežu pārbaudīšana ir neatņemama bērna augšanas un attīstības sastāvdaļa. Šādā veidā viņš nostiprina savu autonomiju. Un var gadīties, ka šos eksperimentus pavada arī melošana. Melošana var būt viens no veidiem, kā bērns pārbauda, kas ir pieņemami, bet kas - nē, un kā apkārtējie uz to reaģē.

Publicitātes foto

Tāpat svarīgi paturēt prātā, ka bērni bieži vien iemācās melot, atdarinot pieaugušos. Bērni mācās no pieaugušo darbiem un rīcības. Tāpēc gudri stāstīt par godīguma svarīgumu, bet pašam regulāri melot, bērna gadījumā nebūs nekādas jēgas. Ja bērns redz, ka vecāki vai citi pieaugušie melo, viņam tas var signalizēt, ka melošana noteiktās situācijās ir pieņemama vai pat nepieciešama. Šādu uzvedības modeli īpaši var paspilgtināt tas, ja bērns redz, ka pieaugušais melo, lai aizsargātu viņu vai izvairītos no konflikta.

Bērns var melot, lai pievērstu sev uzmanību.

Ko darīt?

Publicitātes foto

Vispirms būtu svarīgi radīt bērnam drošu, atbalstošu vidi, kur melošana nav nepieciešama. Ja bērns melo, jo baidās no soda, iespējams, jūsu disciplinēšanas taktikas ir pārlieku striktas un ir vērts tās pārskatīt. Robežām ir jābūt, tās dod bērnam drošības sajūtu, bet tām nevajadzētu būt nedz pārlieku bargām, kad bērns vienkārši sāk baidīties no vecākiem un kādā brīdī ir spiests melot, lai nosargātu savu brīvību, nedz pārlieku vaļīgām, kad bērns var sākt melot, jo viņam tieši pietrūkst vecāku uzmanības un saprotamas robežas. Vecākiem gluži kā cirka māksliniekiem jāspēj nožonglēt pa šo - ne par maz, ne par daudz - brīvības virvi.

Bargāki sodi nebūs risinājums. Bieži vecākiem šķiet, ka vajag uzlikt bērnam bargāku sodu un tas viņu atturēs no melošanas - atņemt telefonu uz mēnesi, aizliegt satikties ar draugiem uz visu vasaru utt. Pētījumi rāda, ka ir tieši pretēji - bargāki sodi nemazina bērna melošanu, gluži pretēji, tie padara bērnu par labāku un izveicīgāku melotāju. Tas gan nenozīmē, ka melošanu nevajag sodīt, taču sodam jābūt samērīgam. Barga soda vietā, lieciet akcentu uz sekām un problēmu risināšanas prasmēm.

Novērtējiet bērna godīgumu, slavējiet viņu par to, ka viņš pastāstījis patiesību situācijā, kur tas priekš viņa ir grūti. Šādi jūs pastiprināsiet vēlamo uzvedību un parādīsiet, ka bērns var jums uzticēties un, ka godīgums ir vērtība, kas ir daudz svarīgāka par sīkām blēņām.

Publicitātes foto

Izkopiet godīgumu arī savā uzvedībā. Ja esat pieļāvis kļūdu vai izdarījis kaut ko, kā nevajadzētu (kas ir pilnīgi normāli un saprotami vecāku dzīvē) - atzīstiet to un atvainojaties. Atcerieties - bērns mācās no jūsu uzvedības un rīcības.

Palīdziet bērnam izprast melu sekas. Bērni ne vienmēr līdz galam saprot, kādu ietekmi viņu melošana atstāj uz citiem. Pārrunājiet to ar savu bērnu. Šādā veidā jūs palīdzēsiet bērnam attīstīt empātiju pret citiem un izvērtēt savu rīcību turpmāk.

Nosakiet skaidrus noteikumus un prasības. Bērni mēdz melot, ja nav pārliecināti, kas tieši no viņiem tiek sagaidīts. Jo lielāka skaidrība un saprotamāki noteikumi, jo labākas un godīgākas būs jūsu attiecības ar bērnu.

Bērnu melošana, protams, nav nekas patīkams. Bet būsim godīgi - melojam mēs visi. Pieaugušie pat ir izgudrojuši īpašu apzīmējumu saviem meliem, lai mazinātu negatīvo piegaršu - baltie meli. Un patiesi, tā saucamie baltie meli var paglābt mūs no daudzām neveiklām un neērtām situācijām un noteiktās situācijās atvieglo mūsu dzīvi.

Bieži bērna melošana ir tikai aisberga pati augšiņa un zem sevis slēpj daudz nopietnākas problēmas. Tāpēc, jo tuvākas, atbalstošākas, mīlošākas un atklātākas attiecības jums būs ar bērnu, jo vieglāk viņam būs jums uzticēties un būt patiesam.

Dzīvesstils

“Pētījumi liecina, ka indivīdiem, kuri ievēro bezglutēnu diētu, organismā bieži ir zems noteiktu vitamīnu līmenis, jo bezglutēnu miltu maisījumos un konditorejas izstrādājumos ir mazāk šķiedrvielu, dzelzs, B vitamīnu, cinka, magnija un kalcija nekā glutēnu saturošajos pārtikas produktos,” raksta extension.usu.edu.