Liela daļa cilvēku, dzirdot par kokvilnu, automātiski domā par dabīgu materiālu. Bet kokvilna gadu gaitā ir izpelnījusies netīrākās kultūras titulu, jo tajā tiek plaši izmantoti pesticīdi.
Parastā jeb neorganiskā kokvilna katru gadu tiek apsmidzināta ar pesticīdiem 3,300,000,000 dolāru vērtībā. Tekstilizstrādājumu ražošanā un apstrādē (krāsošanā un printēšanā) var tikt izmantots līdz pat 8000 ķīmisko vielu. Piemēram, plaši izmantots kokvilnas pesticīds ir aldikarbs (Aldicarb). Viens piliens aldikarba, kas uzsūcas caur ādu, var nogalināt pieaugušo, bet tas joprojām tiek izmantots vislielākajās kokvilnas eksportētājvalstīs. Nevienas citas kultūras audzēšanā netiek izmantots tik daudz ķīmisku vielu, kā kokvilnas audzēšanā. Kokvilnu nav korekti saukt par dabīgu arī tāpēc, ka kokvilnas audzēšanā vairumā gadījumu izmanto ĢMO (ģenētiski modificētu organismu) sēklas.
Organiskās kokvilnas audzēšana ir gan laikietilpīgāks, gan darbietilpīgāks process. Vairāk tiek izvēlēts manuāls darbs, ravējot nezāles. Nevēlamo kukaiņu apkarošanā tiek izmantoti labvēlīgi kukaiņi. Notiek kultūru rotācija, lai varētu atjaunot augsnes auglību. Organiskās kokvilnas audzēšanā netiek izmantotas toksiskas ķīmiskas vielas, un galu galā tīras kokvilnas lauksaimnieki strādā ar ekosistēmu un uzlabo bioloģiskos ciklus. Tāpēc arī organiskā kokvilna ir dārgāka.
Sabiedrībā izskan viedoklis, ka organiskā kokvilna ir vairāk luksusa prece, bet patiesībā organiskai kokvilnai vajadzētu būt normai visos veikala plauktos. Tas, ko mēs velkam vai liekam uz ādas, nav mazāk svarīgi par to, ko ēdam, jo tas nokļūst ķermenī. Āda ir lielākais orgāns cilvēka ķermenī, caur kuru nonāk viss, kas ir saskarē ar ādu, arī ķimikālijas, kas ir drēbēs... un - nē, pesticīdus diemžēl nevar izmazgāt no drēbēm.
Tāpēc ir vērts pārskatīt savu garderobi un pievērst uzmanību sastāvam īpaši tām drēbēm, kas ir vistiešākajā saskarē ar ādu. Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst zīdainīšu un mazu bērnu drēbēm. Mazuļiem pilnīga ādas barjera izveidojas apmēram pēc 2 gadu vecuma, tāpēc viņu āda ir īpaši jūtīga un mazāk izturīga pret kairinātājiem.
Ir pētījumi, kuros ir noskaidrots, ka ķīmiskām vielām, kas ir atrodamas kokvilnā, ir saistība ar daudzām veselības problēmām. Pesticīdi var izraisīt kaitīgu ietekmi ilgākā laika periodā. Mazas devas ne vienmēr rada tūlītējas sekas, bet laika gaitā tās var izraisīt ļoti nopietnas slimības. Ir arī ziņojumi, kas liecina, ka liels skaits cilvēku katru gadu mirst no saindēšanās ar pesticīdiem. Īpaši lauksaimnieki. Tāpēc šī ir tēma arī par līdzcietību un cilvēcību, jo valstīs, kurās audzē parasto kokvilnu, darba apstākļi ir drausmīgi. Cilvēki, kas strādā kokvilnas laukos un to apstrādē, tiek pakļauti apstākļiem, kas apdraud dzīvību, jo nonāk tiešā saskarē ar pesticīdiem.
Ja pesticīdi netraucē apģērbā, tad gaisu gan visiem gribas tīru. Lietojot pesticīdus, tiek ietekmēta arī augsne, gaiss, ūdens un dzīvnieki. 1995. gadā veikts pētījums, kas pierādīja, ka tikai 0,3 % izmantoto pesticīdu nonāk uz mērķētā kaitēkļa, tas nozīmē, ka 99,7 % nonāk kaut kur citur vidē. Tātad, neskaitot šo mazo procentu, viss pārējais ieiet augsnē, gaisā, ūdenī un visur tur, kur mums tas nav vajadzīgs. Ir ļoti daudz pētījumu un dokumentētu gadījumu, kur pesticīdu atliekas ir atrastas mātes pienā. Ir arī gadījumi, kad mirst gan putni, gan zivis.
Ir dzirdēts viedoklis, ka parastā kokvilna ir ilgāk dzīvotspējīga un izturīgāka par organisko kokvilnu, kam patiesībā nav nekāda pamata. Parastā kokvilna ir lētāka un pieejamāka, bet nebūt ne kvalitatīvāka. Protams, ka organiskā kokvilna netiek visur identiski audzēta un tās kvalitāte var būt atšķirīga tieši tāpat, kā jebkurai citai kultūrai, bet teikt, ka dabiski audzēta kokvilna ir sliktāka par ķīmiski audzēto, ir tas pats, kas teikt, ka jebkas dabīgi audzēts ir sliktāks par ķīmiski audzēto.
Gadu gaitā ir radies nepareizs priekšstats par dabīgi audzēto, jo monopolā ražotājiem neinteresē, kā radīt labāk, veselīgāk, noturīgāk, kas nāktu par labu patērētājam. Monopolā ražotājam interesē, kā lētāk, kā ātrāk un kā vairāk. Pēdējos gados ļoti populārs ir minimālisms. Cilvēkiem ir vēlme tikt ārā no patērētāju žurku skrējiena, vairāk domājot par to, kas svarīgs, tādējādi izvēloties ar saviem pirkumiem balsot par lietām, kas ir labākas sev un apkārtējiem. Ik pa četriem gadiem mēs ejam balsot, ievēlot cilvēkus, kuri, pēc mūsu domām, radīs izmaiņas, kas ir vajadzīgas, bet patiesībā mēs varam radīt izmaiņas, balsojot ar saviem pirkumiem katru dienu. Mēs nevaram kontrolēt, ko citi cilvēki dara, bet mēs varam radīt izmaiņas ar savām izvēlēm. Pēdējo gadu laikā organiskās kokvilnas pieprasījums ir krietni audzis, bet tas joprojām veido tikai apmēram 1% no visas kokvilnas ražas. Ja pieprasījums turpinās pieaugt, arvien vairāk lauksaimnieku izvēlēsies audzēt organiski, tāpēc nākotnē šis cipars noteikti mainīsies.
