Pirkstu nejutīgums liecina par nervu vai asinsvadu problēmām, un to nevajadzētu ignorēt.
Pēc ekspertu teiktā, īkšķa, rādītājpirksta un vidējā pirksta nejutīgums, kas pastiprinās naktī un no rīta, liecina par karpālā kanāla sindromu — vidējā nerva saspiešanu. Bez ārstēšanas rokā attīstās muskuļu atrofija un jušanas zudums; progresējošos gadījumos nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās. Mazā pirkstiņa un zeltneša nejutīgums liecina par elkoņa kaula nerva saspiešanu, vēsta vietne “Championat”.
Vēl viens iemesls ir Reino slimība un asinsvadu problēmas: pirksti aukstumā vai stresa ietekmē kļūst balti vai zili, un, sasilstot, rodas sāpes. Ārstēšanas aizkavēšana var izraisīt trofiskus traucējumus, tostarp nekrozi.
Diabētiskā polineiropātija sākas pirkstu galos ar simetrisku nejutīgumu, kas izstaro uz augšu. Cilvēks zaudē spēju just sāpes un brūces, kā rezultātā rodas čūlas un amputācijas.
Nejutīgums var būt saistīts arī ar starpskriemeļu disku trūcēm un izaugumiem kakla skriemeļos: tad visa roka — no kakla līdz pirkstiem — kļūst nejūtīga, ko pavada durošas sāpes un muskuļu vājums. Neārstēta nervu saknīšu saspiešana noved pie pastāvīgas parēzes.
Visbīstamākais ir pēkšņs nejutīgums, ko pavada vājums vienā ķermeņa pusē, sejas mīmikas vai runas traucējumi vai stipras galvassāpes: tās ir insulta vai pārejošas išēmiskas lēkmes pazīmes, kad katra minūte ir svarīga. Tas pats attiecas uz nejutīgumu pēc traumas — pārrautu nervu var atjaunot tikai ar savlaicīgu operāciju.
