Dažas infekcijas var palielināt noteiktu vēža veidu attīstības risku. Onkologs Jevgēņijs Čeremuškins skaidro, ka īpaši nozīmīga ir hroniska inficēšanās ar B un C hepatīta vīrusiem un cilvēka papilomas vīrusu. Zinātniskie pētījumi apliecina arī saistību starp baktēriju Helicobacter pylori un kuņģa vēzi. Kuras infekcijas vēl saistītas ar ļaundabīgiem audzējiem, un kā mazināt šo risku?
Onkologs Jevgēņijs Čeremuškins norādījis, ka dažas hroniskas infekcijas ir saistītas ar paaugstinātu noteiktu vēža veidu risku. Piemēram, B un C hepatīta vīrusi var veicināt aknu vēža attīstību, savukārt ilgstoša inficēšanās ar augsta riska cilvēka papilomas vīrusa tipiem ir galvenais dzemdes kakla vēža cēlonis, raksta vietne “Cempion”.
Atsevišķas infekcijas ir saistītas arī ar dažiem limfomu veidiem un citiem ļaundabīgiem audzējiem. Tomēr šīs saistības atšķiras atkarībā no infekcijas izraisītāja un audzēja veida, un inficēšanās pati par sevi nenozīmē, ka vēzis noteikti attīstīsies.
Kuņģa vēža riska faktori ir arī Helicobacter pylori infekcija un liels sāls patēriņš. Savukārt smēķēšana, alkohola lietošana un ultravioletais starojums ir nozīmīgi citu vēža veidu riska faktori. Zinātniskie pierādījumi neļauj apgalvot, ka asi vai skābi ēdieni paši par sevi izraisa kuņģa vēzi.
Pasaules Veselības organizācijas (PVO) dati liecina, ka aptuveni 10% no 2022. gadā pasaulē diagnosticētajiem vēža gadījumiem bija saistīti ar kancerogēnām infekcijām. Pie nozīmīgākajiem infekciju izraisītājiem pieder cilvēka papilomas vīruss (HPV), B un C hepatīta vīrusi, baktērija Helicobacter pylori un Epšteina-Barras vīruss, vēsta "WHO.int".
Viena no būtiskākajām infekcijām ir cilvēka papilomas vīruss. Tas ir saistīts ne tikai ar dzemdes kakla vēzi, bet arī ar daļu anālā kanāla, dzimumorgānu un mutes un rīkles vēža gadījumu. Lielākā daļa HPV infekciju izzūd pašas, taču ilgstoša inficēšanās ar augsta riska vīrusa tipiem var izraisīt šūnu pārmaiņas, kas laika gaitā var pāraugt vēzī. Pret HPV ir pieejama vakcīna, kas palīdz novērst inficēšanos ar galvenajiem vēzi izraisošajiem vīrusa tipiem.
Arī B un C hepatīta vīrusi ir saistīti ar paaugstinātu aknu vēža risku. Hroniska inficēšanās var izraisīt ilgstošu aknu iekaisumu un bojājumus, kas veicina ļaundabīgu pārmaiņu attīstību. B hepatītu iespējams novērst ar vakcināciju, savukārt C hepatītu daudzos gadījumos var izārstēt ar mūsdienīgiem pretvīrusu medikamentiem. Savlaicīga diagnostika un atbilstoša ārstēšana palīdz mazināt ar šīm infekcijām saistīto komplikāciju risku.
Kuņģa vēža attīstībā nozīmīga loma ir baktērijai Helicobacter pylori. Tā var ilgstoši atrasties kuņģa gļotādā un izraisīt hronisku iekaisumu. Laika gaitā tas var veicināt gļotādas pārmaiņas un palielināt noteiktu kuņģa vēža veidu risku. Šī baktērija ir saistīta arī ar retu limfomas veidu — kuņģa gļotādas limfoīdo audu limfomu jeb MALT limfomu. Infekciju iespējams diagnosticēt un ārstēt ar ārsta nozīmētu zāļu kombināciju.
Vēl viens piemērs ir Epšteina-Barras vīruss, ar kuru dzīves laikā inficējas lielākā daļa pasaules iedzīvotāju. Vairumam cilvēku tas neizraisa vēzi, tomēr noteiktos apstākļos vīruss ir saistīts ar dažiem limfomu veidiem un nazofaringeālu vēzi, kas skar apvidu aiz deguna dobuma. Slimības attīstību ietekmē vairāki faktori, tostarp imūnsistēmas darbība.
Līdztekus infekcijām nozīme ir arī uztura paradumiem. Piemēram, liels sāls patēriņš un bieža sālītu, kūpinātu vai nepareizi uzglabātu pārtikas produktu lietošana var palielināt kuņģa vēža risku. Šajā gadījumā nozīme var būt gan uztura ietekmei uz kuņģa gļotādu, gan mijiedarbībai ar Helicobacter pylori infekciju, raksta “Cancer.gov”.
Tomēr nav pamata apgalvot, ka asi vai skābi ēdieni paši par sevi izraisa vēzi. Atsevišķu produktu ietekme jāvērtē, ņemot vērā zinātniskos pierādījumus un kopējos uztura paradumus. Sabalansēts uzturs, kurā ir pietiekami daudz dārzeņu, augļu un citu šķiedrvielām bagātu produktu, ir daļa no veselīga dzīvesveida, kas palīdz mazināt vairāku hronisku slimību risku.
Daļu ar infekcijām saistītu vēža gadījumu iespējams novērst. Būtiska nozīme ir vakcinācijai pret HPV un B hepatītu, ieteikto skrīninga izmeklējumu veikšanai, kā arī savlaicīgai hronisku infekciju diagnostikai un ārstēšanai. Dzemdes kakla vēža skrīnings ļauj atklāt priekšvēža pārmaiņas, pirms tās attīstījušās par ļaundabīgu audzēju, raksta “Cancer.gov”.
Vienlaikus jāatceras, ka inficēšanās pati par sevi nenozīmē, ka cilvēkam noteikti attīstīsies vēzis. Lielākajai daļai HPV un Epšteina-Barras vīrusa nēsātāju vēzis nerodas. Arī citu infekciju gadījumā slimības attīstību nosaka vairāku faktoru kopums. Tāpēc svarīgākā pieeja ir profilakse, vakcinācija, atbilstoši skrīninga izmeklējumi un savlaicīga medicīniskā palīdzība.
