Mēs vēl nezinām, kā apturēt novecošanos, taču tās palēnināšana ir kļuvusi par veselu nozari – no uztura bagātinātājiem un skaistumkopšanas procedūrām līdz visdažādākajiem padomiem, kas sola ilgmūžību. Tomēr tas, cik ātri mūsu ķermenis patiesībā noveco, lielā mērā var būt atkarīgs no vienkāršiem, ikdienas faktoriem, raksta “Limon”.
Žurnālā “Nature Medicine” publicētā pētījumā zinātnieki analizēja gandrīz pusmiljona cilvēku Anglijā ģenētiskos, medicīniskos un dzīvesveida datus.
Kopumā viņi pārbaudīja aptuveni 165 vides un iedzimtos riska faktorus un to saistību ar 22 ar vecumu saistītām slimībām un priekšlaicīgu nāvi, ziņo “womenshealthmag”.
Rezultāti parādīja, ka vide, kurā mēs dzīvojam, un dzīvesveids var spēlēt daudz nozīmīgāku lomu novecošanās procesā, nekā tika uzskatīts iepriekš.
"Vides faktori izskaidroja 17 procentus no mirstības riska variācijām, savukārt ģenētiskā predispozīcija veidoja mazāk nekā divus procentus," skaidroja pētījuma līdzautore, Oksfordas universitātes profesore Kornēlija van Dujna.
Tas nenozīmē, ka gēni nav svarīgi. Taču rezultāti liecina, ka daudzos gadījumos tieši indivīdam un viņa videi ir lielāka ietekme uz veselības riskiem, nekā varētu gaidīt.
Tātad, kas liek mums novecot ātrāk?
Smēķēšana izrādījās viens no nozīmīgākajiem faktoriem. Tabaka palielina daudzu slimību, tostarp dažādu vēža veidu, risku un var paātrināt organismā procesus, kas saistīti ar paātrinātu bioloģisko novecošanos.
Arī fiziskā aktivitāte bija nozīmīga. Pētījumā gan kopējais ikdienas aktivitāšu apjoms, gan tas, vai cilvēks vismaz reizi nedēļā apmeklēja sporta zāli, bija saistīti ar novecošanās un slimību risku. Tāpēc mazkustīgam dzīvesveidam var būt daudz lielāka ietekme nekā tikai svaram vai fiziskajai sagatavotībai.
Miegs bija trešais svarīgais faktors. Miega stundu skaits naktī ir saistīts ar organisma atjaunošanos un vispārējo veselību, un laika gaitā hronisks miega trūkums var sākt ietekmēt arī bioloģisko novecošanos.
Turklāt zinātnieki ir identificējuši faktorus, kurus mēs parasti nesaistām ar novecošanos. Piemēram, cilvēka ienākumi, sociālekonomiskais statuss, nodarbinātība, mājokļa īpašumtiesības un pat tas, vai viņš dzīvoja kopā ar partneri, bija faktori.
Citiem vārdiem sakot, to, kā mēs novecojam, ietekmē ne tikai tas, vai mēs ēdam pareizi un vingrojam. Arī ilgtermiņa finansiālā nestabilitāte un mūsu vide var atstāt savas pēdas.
Arī gaisa piesārņojums un citi vides stresori var paātrināt novecošanās procesus. Tie palielina iekaisumu un šūnu bojājumus, kā arī, piemēram, palielina sirds un asinsvadu slimību un vēža risku.
Tomēr gēni nav bez nozīmes.
Iedzimtību nekad nevajadzētu pilnībā ignorēt. Dažu slimību gadījumā gēniem joprojām ir ļoti svarīga loma.
Saskaņā ar pētījumiem, piemēram, demence, kā arī krūts un olnīcu vēzis ir daudz ciešāk saistīti ar ģenētiku nekā daudzas plaušu, sirds un aknu slimības.
Tātad gēnu loma lielā mērā ir atkarīga no konkrētās slimības. Kopumā rezultāti liecina, ka novecošanās nav loterija, kuras iznākumu pilnībā nosaka dzimšanas brīdī saņemtie gēni.
Vai bioloģisko novecošanos var palēnināt?
Zinātnieki joprojām nosaka, cik lielā mērā cilvēks patiesībā var ietekmēt savu bioloģisko vecumu. Taču uzkrātās zināšanas jau liecina, ka daži diezgan vienkārši ieradumi var palīdzēt ilgāk saglabāt ķermeni veselīgu.
Eksperti iesaka gulēt vismaz septiņas stundas naktī, vismaz 150 minūtes nedēļā vingrot, nesmēķēt un ierobežot alkohola lietošanu. Ir svarīgi arī uzturēt veselīgu svaru, ēst vairāk augu izcelsmes pārtikas, lietot saules aizsargkrēmu un pievērst uzmanību stresam un mutes dobuma veselībai.
Nav brīnumlīdzekļa, kas apturētu novecošanos. Labā ziņa ir tā, ka vismaz daži no veidiem, kā mūsu ķermenis mainās gadu gaitā, nav stingri noteikti mūsu gēnos.
