Mūzika spēj ietekmēt motivāciju, garastāvokli un labsajūtu. Tā mūs aizkustina, palīdz atslābināties un reizēm dod tieši to vieglo impulsu, kas ikdienā tik ļoti vajadzīgs. Tāpēc dažkārt ir vērts dziedāt skaļi — pat tad, ja notis nav gluži pareizās.
Vai šodien jau esat dziedājuši? Ja ne, pamēģiniet. Šķietami vienkārša darbība var dot pārsteidzoši labu rezultātu: tā palīdz atbrīvot iekšējo spriedzi, uzlabo elpošanu un ļauj uz mirkli justies brīvāk.
„Dziedāšana dušā pat vairo pašapziņu,” saka muzikologs un kabarē mākslinieks Markuss Henriks, kurš pazīstams arī kā „Dr. Pops”. Dušā skaņa patīkami atbalsojas, savukārt ūdens palīdz atslābināties, vēsta vietne „Bunte”.
Arī mūzikas psihologs un pianists profesors Karls Hērmans uzskata, ka dziedāšana dušā nāk par labu. Tā ir atbrīvojoša, un nav būtiski, vai balss precīzi trāpa melodijā. Dungojot vai dziedot, elpošana kļūst dziļāka, un organisms saņem vairāk skābekļa.
Tomēr dziedāšana nav vienīgais veids, kā mūzika var palīdzēt. Pozitīvu ietekmi var sniegt arī instrumenta spēlēšana vai apzināta mūzikas klausīšanās. Hērmans stresa mazināšanai iesaka vismaz 15 minūtes koncentrēti muzicēt vai pilnībā iegrimt mūzikā, lai piedzīvotu plūsmas sajūtu. Nav svarīgi, vai tā ir klasiskā mūzika, popmūzika vai cits žanrs — nozīme ir tam, kas uzrunā tieši jūs.
„Mūzika mūs ietekmē tieši,” saka Markuss Henriks. „Skaņas smadzenēs tiek novērtētas gandrīz nekavējoties.” Tāpēc mēs dažu sekunžu laikā saprotam, vai vēlamies mūziku izslēgt vai, gluži pretēji, pagriezt skaļāk.
Henriks mūziku sauc par „vienīgo apreibinošo līdzekli bez blakusparādībām”. Mūzika, ko uztveram pozitīvi, var motivēt, bet skumja melodija reizēm palīdz sajusties saprastam. Līdzjūtīga balss dziesmā var mazināt vientulības sajūtu — it kā kāds būtu līdzās un vārdos izdziedātu to, ko pašiem grūti pateikt. Daudziem pēc šāda brīža kļūst vieglāk.
Mūzika spēj vairāk, nekā sākumā šķiet. Daudzi cilvēki sporto ar austiņām, jo dziesmas palīdz uzturēt ritmu, dod motivāciju un var uzlabot sniegumu, skaidro Karls Hērmans.
Mūzikai var būt īpaši labvēlīga ietekme sporta veidos ar ciklisku ritmu, piemēram, skriešanā un riteņbraukšanā. Tā novērš uzmanību no noguruma, uzlabo garastāvokli un palīdz vieglāk iejusties kustībā. Sporta zinātnieks profesors Ingo Frobēze skaidroja, ka viens no ieguvumiem ir tas, ka treniņš šķiet mazāk nogurdinošs un sniegums var nedaudz uzlaboties.
Tomēr svarīga ir mērenība. Lai mūzikas iedarbība treniņa laikā nekļūtu mazāk jūtama, divas nodarbības ar mūziku ieteicams pamīšus mainīt ar vienu nodarbību bez tās.
Markuss Henriks uzsver, ka mūziku var izmantot arī kā apzinātu motivācijas rīku. Ja jums ir konkrēts mērķis, izveidojiet dziesmu vai skaņdarbu sarakstu, kas ar to saistās. Brīžos, kad vajadzīgs iedrošinājums vai atgādinājums par iecerēto, noklausieties šo sarakstu.
„Mums vienkārši ir vajadzīga mūzika,” saka Karls Hērmans. Turklāt tai ne vienmēr jāskan austiņās. Viņš iesaka ikdienā izmantot vienkāršu trīsdaļīgu ritmu: dodoties iepirkties vai ejot pa ielu, domās skaitiet „viens, divi, trīs”. Šāds ritms var palīdzēt sākt dienu ar lielāku enerģiju un viegluma sajūtu.
