Kas notiek ar ķermeni, ja cilvēks pamostas nakts vidū, dažas stundas pavada nomodā un tikai pēc tam atkal dodas gulēt? Anna Foksa nolēma to pārbaudīt pati, un eksperimenta rezultāti viņu patīkami pārsteidza.
26 gadus vecā Anna Foksa jau vairākus gadus studē viduslaiku literatūru. Viņa labi pārzina tā laika ikdienas paradumus, tāpēc nolēma izmēģināt neparastu miega režīmu. Par viņas eksperimentu vēstīja izdevums «New York Post».
Anna izmēģināja daļēji aizmirstu paradumu — segmentēto jeb «viduslaiku» miegu. Par savu pieredzi viņa pastāstīja sociālajos tīklos.
Viduslaikos daudzi cilvēki gulēja nevis vienā nepārtrauktā posmā, bet divās daļās.
Pirmā miega daļa parasti ilga aptuveni četras stundas pēc saulrieta. Pēc tam cilvēks pamodās, pāris stundas palika nomodā un vēlāk atkal devās gulēt, lai atpūstos līdz rītausmai.
Annas eksperiments ilga četras nedēļas. Šajā laikā viņai nebija lekciju, tāpēc viņa varēja pilnībā pievērsties jaunajam režīmam.
Pirmajās divās nedēļās Anna devās gulēt agri — ap pulksten 21.00. Viņa pamodās pulksten 1.30, palika nomodā līdz pulksten 3.30 un pēc tam gulēja līdz pulksten 8.00.
Anna atzīst, ka pamosties nakts vidū reizēm bija ļoti grūti. Viņai burtiski nācās sevi piespiest piecelties no gultas.
Kad Anna par grūtībām pastāstīja sociālajos tīklos, viens no sekotājiem ieteica necelties precīzi pulksten 1.30. Tā vietā viņai vajadzētu pamosties četrarpus stundas pēc faktiskās aizmigšanas. Tas nozīmēja: ja Anna aizmiga ap pulksten 21.30, viņa modās ap pulksten 2.00.
Nakts nomoda laikā Anna lasīja, rakstīja vēstules, uzturēja dienasgrāmatu un veltīja laiku radošiem darbiem.
Kad Anna pie jaunā režīma bija pieradusi, viņa sāka šo nakts laiku patiesi izbaudīt. No rīta viņai bija patīkami pamosties ar sajūtu, ka daļa dienas darbu jau paveikta.
Arī fiziski viņa jutās labi, lai gan kopējais miega ilgums bija mazāks nekā ierasts.
Eksperimenta sākumā Anna jutās nogurusi un iztukšota. Tomēr pēc četrām nedēļām «viduslaiku» miega režīms viņai negaidīti palīdzēja justies možākai.
Šī pieredze lika Annai pārdomāt arī to, kā viņa pavada nomoda stundas. Naktīs viņa nelietoja tālruni, tāpēc vairāk vietas palika mieram un radošumam.
Lai vakarā būtu vieglāk laikus doties gulēt, Anna sāka skriet. Viņa norāda, ka tas uzlaboja arī naktsmiera kvalitāti.
Pēc eksperimenta Anna neplāno šādi gulēt pastāvīgi. Tomēr viņa vēlas šo pieredzi laiku pa laikam atkārtot un raksta, ka nākamvasar varētu atgriezties pie tā paša miega grafika. Par viņas eksperimentu vēstīja izdevums «New York Post».
«Manuprāt, ir kaut kas patiešām skaists tajā, ka esi nomodā, kamēr visi pārējie guļ,» viņa saka.
