Droši vien vairākkārt esat dzirdējuši padomu: "Ievelc vēderu — tas padara jūs slaidāku." Šis vēstījums daudzu sieviešu prātos ir iesakņojies kopš jaunības: vai nu mamma teiks, lai neizgāžat vēderu, vai arī fitnesa instruktors atgādinās, ka naba jāpievelk pie mugurkaula.
Ilgu laiku tas tika uzskatīts par disciplīnas un pašaprūpes pazīmi. Taču fizioterapeiti ceļ trauksmi: šī smalkā kustība var mainīt visa ķermeņa darbību — sākot no elpošanas līdz iegurņa pamatnes veselībai, vēsta “DoctorPiter”.
Vismānīgākais šajā ieradumā ir tā automātisms. Cilvēki pārstāj pamanīt, ka viņu muskuļi ir pastāvīgi saspringti, un sasprindzinājums kļūst par ikdienas dzīves sastāvdaļu. Fizioterapeite Karolīna Pakarda skaidro: kad mēs pastāvīgi ievelkam vēderu, tiek traucēta diafragmas — galvenā elpošanas muskuļa — dabiskā funkcija.
"Diafragmai vajadzētu brīvi kustēties uz augšu un uz leju, to nedrīkstētu saspiest pastāvīgs vēdera sasprindzinājums," saka eksperte. "Rezultātā cieš ne tikai elpošana, bet arī intraabdominālais spiediens, kas var izraisīt kompensējošas pārslodzes citās ķermeņa zonās."
Ir svarīgi saprast: bieža vēdera ievilkšana piespiež ķermeni meklēt stabilitāti tur, kur tās nav. Kad dziļie korsetes muskuļi netiek galā, ķermenis ķeras pie B plāna: slodzi uzņemas slīpie un taisnie vēdera muskuļi.
Fizioterapeiti to sauc par smilšu pulksteņa sindromu. Protams, oficiālas diagnozes nav, taču šis termins skaidri apraksta tipisko ainu: saspringts vēders un tievs viduklis, it kā saspiežot rumpja vidusdaļu. Šī ārējā ietekme slēpj iekšēju nelīdzsvarotību: ķermenis nepareizi sadala slodzi, tiek traucēta elpošana, un pasliktinās stāja.
Lai to saprastu, jāsaprot, kā diafragma un iegurņa pamatnes muskuļi ir koordinēti. Parasti ieelpojot diafragma nolaižas, ribas izplešas un iegurņa pamatne pagarinās, līdzīgi kā mīksts amortizators.
Tomēr, ja vēdera augšdaļas muskuļi ir pastāvīgi saspringti, viss noiet greizi. Elpošana kļūst sekla un smaga krūtīs, un kakla un augšējo krūšu muskuļus sāk pārņemt slodze. Tas ne tikai traucē pareizu elpošanu, bet arī rada augsni citām problēmām, sākot no urīna nesaturēšanas un noslīdēšanas līdz hroniskām muguras lejasdaļas sāpēm.
"Iedomājieties, ka visu dienu nogurdināt savus bicepsus," skaidro eksperte. "Līdz brīdim, kad tie tiešām ir jānodarbina, tie jau ir noguruši, un efekts nav tāds pats."
Muguras sāpes ir vēl viena smilšu pulksteņa sindroma pazīme, jo muguras, gurnu un krūšu muskuļi arī pārņem daļu šķērsvēdera muskuļu darba un kļūst pārāk aktīvi.
Eksperti identificē vairākas pazīmes, kas var liecināt par hronisku vēdera spazmu:
Apzinieties to. Regulāri uzdodiet sev vienkāršu jautājumu: vai jūs šobrīd sasprindzināt vēderu?
Iemācieties atslābināt vēderu. Sākotnējā posmā ir svarīgāk "pārprogrammēt" savu apziņu.
Pārdomājiet savu elpošanu. Eksperte iesaka diafragmas jeb 360 grādu elpošanu: ieelpojot izplešas ne tikai krūškurvja priekšpuse, bet arī sāni un mugura. Tas atjauno diafragmas līdzsvaru.
Esiet uzmanīgs pret savu ķermeņa pozīciju. Jūsu krūtīm jābūt novietotām tieši virs iegurņa, bet iegurnim - virs pēdām. Šī vertikālā izlīdzināšana palīdz vienmērīgi sadalīt spiedienu un samazināt kompensējošo spriedzi.
Uzlabojiet ribu kustīgumu. Maigas noliekšanās, rotācijas un elpošanas kustības, koncentrējoties uz krūšu sāniem un aizmuguri, atjauno elastību vietās, kas laika gaitā kļūst stīvas.
