Pēc ekspertu teiktā, šis simptoms var būt tikai daļa no lielākas problēmas. Kreveļu knibināšana ir aizliegta, īpaši, ja to dara ilgstoši. To noņemšana var izraisīt komplikācijas, piemēram, deguna starpsienas perforāciju.
Deguna gļotādas un augšējo elpceļu bojājumi ir bieži sastopami un ir saistīti ar citām šīs slimības izpausmēm, piemēram, nieru, plaušu un ādas bojājumiem, vēsta portāls “Cempion”.
“Tomēr 25% pacientu novēro atsevišķu iekaisumu. Šai formai raksturīgs sauss deguns un kreveles, čūlaini nekrotiskas izmaiņas gļotādās, deguna polipi un kaulu un skrimšļu struktūru iznīcināšana," norāda eksperti.
Perforācija degunā (izveidojas caurums) notiek 33% gadījumu. Turpmāka progresēšana noved pie ievērojamas skrimšļa skeleta destrukcijas un deguna seglveida deformācijas.
Mīts, ka ir "pilnībā neiespējami" aiztikt kreveles degunā, nav patiess - fiziski to var izdarīt. Tomēr ārsti un speciālisti to kategoriski aizliedz darīt ļoti nopietnu veselības risku dēļ.
Lūk, galvenie iemesli, kāpēc aiztikt vai plēst kreveles degunā ir bīstami:
1. "Nāves trijstūris" sejā
- Deguns atrodas sejas zonā, ko sauc par "nāves trijstūri".
- Šīs zonas asinsvadi ir tieši savienoti ar smadzenēm.
- Infekcija no deguna var viegli nokļūt smadzeņu apvalkos.
- Tas var izraisīt dzīvībai bīstamu stāvokli - kavernozā sinusa trombozi.
2. Infekciju risks
- Pirksti un nagi ir pilni ar baktērijām (piemēram, Staphylococcus aureus).
- Noplēšot kreveli, tiek atvērta brūce.
- Baktērijas iekļūst asinsritē un izraisa lokālu vai sistēmisku infekciju.
3. Deguna starpsienas bojājumi
- Pastāvīga kreveļu plēšana traumē deguna gļotādu.
- Tas var izraisīt hronisku iekaisumu un čūlas.
- Smagākos gadījumos var izveidoties deguna starpsienas perforācija (caurums).
4. Apburtais loks un asiņošana
- Krevele ir dabisks aizsargslānis, kas dziedē brūci.
- To noraujot, brūce sāk asiņot no jauna.
- Organisms veido jaunu, vēl lielāku kreveli, paildzinot dziedēšanu.
Kā rīkoties pareizi?
Ja degunā ir sausums vai kreveles, neizmantojiet pirkstus vai priekšmetus. Lietojiet jūras ūdens aerosolus mitrināšanai vai speciālas deguna ziedes (piemēram, ar dekspantenolu), kas mīkstina ādu un palīdz tai sadzīt.
Medicīnas literatūrā un klīniskajos pētījumos šī problēma - kreveļu plēšana jeb hroniska mehāniska deguna gļotādas traumēšana - ir plaši dokumentēta un saistīta ar nopietnām komplikācijām.
"Nāves trijstūris" un intrakraniālās komplikācijas
Medicīnas anatomijā sejas zonu no lūpu kaktiņiem līdz deguna pamatnei sauc par sejas bīstamo trijstūri (danger triangle of the face).
- Zinātniskais pamatojums: Šīs zonas vēnām (sejas vēnai un acs vēnām) nav vārstuļu, kas nozīmē, ka asinis var plūst abos virzienos. Infekcija no vaļējas brūces degunā (ko rada kreveles noraušana) var ceļot atpakaļgaitā tieši uz galvaskausa dobumu.
- Medicīniskās sekas: Tas var izraisīt kavernozā sinusa trombozi (cavernous sinus thrombosis) - bīstamu asinsizgulsnējumu un infekciju smadzeņu pamatnē, kā arī meningītu vai smadzeņu abscesu. Par simptomiem un riskiem vēsta “Apollo Hospitals” medicīnas enciklopēdijā.
- Ir ļoti bīstamas šīs intrakraniālās (smadzeņu) komplikācijas, kas sākas no parastiem deguna vai blakusdobumu iekaisumiem, savā analīzē raksta arī medicīnas žurnāls “Doctus”.
Deguna starpsienas perforācija (caurums)
Pastāvīga kreveļu plēšana ir viens no galvenajiem mehāniskajiem cēloņiem deguna starpsienas bojājumiem.
- Klīniskā gaita: Gļotādas traumēšana bojā skrimšļa asinsapgādi. Tā kā skrimslis barojas tikai no gļotādas, ilgstošs asinsrites trūkums izraisa audu nekrozi jeb atmiršanu.
- Medicīniskās sekas: Izveidojas deguna starpsienas perforācija - caurums starp abām nāsīm. Tas izraisa hronisku gļotādas izžūšanu, pastiprinātu kreveļu veidošanos un pat specifisku svilpjošu skaņu elpojot.
Staphylococcus aureus kolonizācija
Deguna priekšējā daļa ir galvenā mājvieta baktērijai Staphylococcus aureus (zeltītais stafilokoks).
- Pētījumi rāda: Noplēšot kreveli, šī baktērija momentāni inficē mikrotraumu. Klīniskie pētījumi, kas publicēti ASV Nacionālā veselības institūta platformā “PubMed/PMC”, apstiprina tiešu saikni starp deguna gļotādas traumēšanu un smagām mīksto audu infekcijām (piemēram, sejas celulītu vai deguna vestibulu furunkulozi).
Rinotileksomānija (Rhinotillexomania)
Medicīnā patoloģiskai un nekontrolējamai deguna aiztikšanai un kreveļu plēšanai ir piešķirts oficiāls psihiatriskais vai medicīniskais termins - rinotileksomānija. Tā tiek klasificēta kā uzvedības traucējums, kas saistīts ar obsesīvi kompulsīvām izpausmēm un prasa kompleksu ārstēšanu, ja pacients nespēj patstāvīgi pārtraukt šo ieradumu.
Ja saskaraties ar pastāvīgu kreveļu veidošanos, labākais solis ir konsultēties ar otolaringologu (LOR).
