Ja mutes dobumā ir kāds no šiem simptomiem, steigšus dodies pie ārsta

Daudzi pacienti uzskata, ka dzeltens aplikums uz mēles liecina par žultspūšļa problēmām, balts aplikums norāda uz diabētu, un smaganu iekaisumu neizbēgami izraisa gastrīts. Bet cik lielā mērā tas atbilst patiesībai?

Eksperti apstiprina, ka iekšējo orgānu slimības patiešām ietekmē zobu kvalitāti. Ir traucēta asinsrite, vājināta imunitāte, un skābes reflukss no kuņģa bojā emalju un gļotādu. Tomēr nav iespējams diagnosticēt konkrētu slimību, pamatojoties tikai uz zobiem, vēsta portāls “Mayo Clinic”.

Zobu problēmām, kas saistītas ar iekšējo orgānu slimībām, ir augsta jutība, bet zems specifiskums. Tas nozīmē, ka, piemēram, lielākajai daļai pacientu ar kuņģa čūlu veidojas mēles aplikums, taču pats šis aplikums var rasties tūkstoš citu iemeslu dēļ. Zobārsta uzdevums ir risināt mutes dobuma problēmas, nevis diagnosticēt iekšējo orgānu problēmas.

Tajā pašā laikā zobārsti ārstē sekundāras problēmas, kas rodas esošo slimību rezultātā. Diabēts palielina zobu bojāšanās un periodontīta risku, nieru slimības maina emaljas krāsu, bet anēmija un autoimūnas slimības izraisa smaganu asiņošanu. Zobus īpaši ietekmē kuņģa-zarnu trakta slimības: 20% cilvēku ar kuņģa slimībām piedzīvo emaljas eroziju, un gandrīz pusei no tiem, kuriem ir grēmas, rodas šī pati ietekme.

Mutes dobums ir kā spogulis visam organismam, un zobārsti ikdienas pārbaudēs bieži vien pirmie pamana nopietnu vispārējās veselības problēmu agrīnos simptomus. Šo savstarpējo saikni medicīnā dēvē par mutes un sistēmas veselības saikni (oral-systemic connection).

Foto: magnific.com

Zobārsts var novērtēt tavu veselību, analizējot konkrētas pazīmes mutes dobumā:

Smaganas un sirds veselība vai diabēts

• Asiņojošas, pietūkušas smaganas (periodontīts): Hronisks smaganu iekaisums ļauj baktērijām no mutes nonākt asinsritē. Tas veicina artēriju aizsprostojumu un palielina sirds slimību, infarkta un insulta risku.
• Grūti ārstējams smaganu iekaisums: Var liecināt par cukura diabētu. Augsts cukura līmenis asinīs vājina organisma spēju cīnīties ar infekcijām mutes dobumā, savukārt smags periodontīts apgrūtina cukura līmeņa kontroli asinīs.
• Bālas smaganas: Var būt pazīme anēmijai (mazasinībai), jo organismā trūkst sarkano asinsķermenīšu.

Zobu emaljas stāvoklis un gremošanas sistēma

• Nodeldēta, skābes saēsta emalja (zobu erozija): Ja emalja ir izteikti bojāta zoba iekšpusē, tas zobārstam liecina par hronisku skābes ietekmi. Tas bieži atklāj gastroezofageālā atviļņa slimību (GERD), kuņģa čūlu vai ēšanas traucējumus (piemēram, bulīmiju).
• Balti plankumi vai trausli zobi: Var norādīt uz uzturvielu un minerālvielu trūkumu (piemēram, kalcija vai D vitamīna deficītu), kā arī celiakiju, kas traucē uzturvielu uzsūkšanos zarnu traktā.

Zobu nodilums un stresa līmenis

• Nodiluši, saplaisājuši zobi: Liecina par bruksismu (zobu griešanu vai stipru sakošanu, parasti naktīs). Tas ir tiešs indikators hroniskam stresam, trauksmei vai tādām miega problēmām kā miega apnoja (elpošanas aizture miegā).

Sausa mute un autoimūnās slimības

• Izteikts siekalu trūkums (kserostomija): Siekalas ir dabisks mutes aizsargmehānisms. Ja mute ir hroniski sausa, tas var būt blakusparādība medikamentiem, taču var liecināt arī par Šegrena (Sjogrena) sindromu (autoimūnu slimību) vai dehidratāciju.

Brūces un mīkstie audi

• Čūlas un balti vai sarkani plankumi: Ja brūces mutē nesadzīst divu nedēļu laikā, zobārsts veic pārbaudi uz mutes dobuma vēzi. Tāpat specifiskas čūlas un infekcijas var liecināt par novājinātu imūnsistēmu, piemēram, HIV/AIDS.