Katru ziemu atkārtojas viena un tā pati diskusija: vai var saaukstēties, izejot ārā bez mēteļa? Daži cilvēki zvēr, ka tā ir taisnība, bet citi to sauc par mītu. Vai aukstums tiešām padara slimu?
Zinātnei ir skaidrojums: auksts laiks pats par sevi neizraisa saaukstēšanos. Īstie vaininieki ir vīrusi un baktērijas. Taču ir kāds svarīgs āķis. Aukstā temperatūra tieši nesaslimdina, bet rada ideālus apstākļus infekciju izplatībai, raksta RBC.
Aukstajā sezonā imūnsistēma var būt mazāk efektīva: daļa ķermeņa enerģijas tiek tērēta siltuma uzturēšanai, un aizsargšūnas reaģē lēnāk. Tas pats par sevi neizraisa slimību, bet padara mūs neaizsargātākus pret vīrusiem.
Vēl viens faktors ir ziemai raksturīgais aukstais, sausais gaiss. Tas izžūst deguna gļotādas, kas darbojas kā dabiska barjera pret mikrobiem. Kad šīs membrānas ir kairinātas vai izžuvušas, vīrusi var vieglāk iekļūt organismā.
Ziemā cilvēki vairāk laika pavada telpās ar aizvērtiem logiem un sliktu ventilāciju. Pārpildītas telpas ievērojami palielina inficēšanās risku.
Zinātniskie pētījumi arī liecina, ka daži vīrusi, piemēram, gripa, labāk izdzīvo un ātrāk izplatās aukstā, sausā vidē. Tāpēc saaukstēšanās un elpceļu infekcijas parasti sasniedz maksimumu ziemas mēnešos.
Siltas drēbes ir svarīgas komfortam un imūnsistēmas atbalstam, taču tās nepasargā no vīrusiem. Patiesa profilakse rodas no ikdienas ieradumiem. Regulāra roku mazgāšana, izvairīšanās no pieskaršanās sejai un piesardzība sabiedriskās vietās ievērojami samazina inficēšanās risku.
Ir svarīgi arī vēdināt telpas pat ziemā, uzturēt atbilstošu iekštelpu mitrumu, dzert pietiekami daudz ūdens un ēst sabalansētu uzturu.
