Vai rudenī iesnu, klepus un vīrusu gadījumā vajadzētu uzreiz sākt lietot antibiotikas? Kādas ir biežākās kļūdas antibiotiku lietošanā, TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidroja Skrides Sirds klīnikas ģimenes ārsts Gints Martinsons.
Ārsts paskaidroja, ka nav tādas vienas vadlīnijas. Pirmais, kas būtu jādara - jāapmeklē ārsts. Ja ir aizdomas par smagu bakteriālu infekciju vai vienkārši infekciju, kur antibiotikas būtu nepieciešamas, tad ārsts noteikti tās arī izrakstīs un lems par šādu terapiju. Bet parastas saaukstēšanās - tās var būt sāpes kaklā, iesnas, nedaudz paaugstināta temperatūra - gadījumā antibiotikas noteikti nevajadzētu lietot, sacīja G. Martinsons.
Par antibiotikām varētu sākt domāt tad, kad ir ļoti paaugstināta temperatūra - 38 grādi un augstāka, kas nesamazinās pāris dienu laikā, pieturas trīs četras dienas, ir izteiktas sāpes pierē, deguna blakus dobumos, ir zaļi, biezi puņķi, kas neizlabojas pāris dienu laikā. Tās varētu būt norādes, ka nepieciešama antibiotiku terapija, atgādināja ģimenes ārsts.
Ja mēs runājam par kaklu, mandelēm, tad tie ir balti aplikumi, kas arī būtu viens no riska faktoriem, bet ne vienmēr, jo arī parastās vīrusu infekcijas var radīt aplikumu uz mandelēm. Klasiski bakteriālas infekcijas gadījumā būtu palielināti limfmezgli ap kaklu. Runājot par mandelēm un kakla sāpēm, aizdomīgi būtu, ja nav klasisko vīrusu pazīmju - iesnu un klepus, kad ir tikai izteiktas sāpes kaklā, palielinātas sarkanas mandeles (var būt ar aplikumu), palielināti limfmezgli un augsta temperatūra. Šī varētu būt norāde, ka tā ir bakteriāla infekcija, un šādos gadījumos antibiotiku terapija būtu nepieciešama, norādīja G. Martinsons.
Uz jautājumu, ko ārsts domā par pašrocīgu antibiotiku lietošanu no krājumu pārpalikumiem, lai ātrāk tiktu “uz strīpas,” G. Martinsons atbildēja, ka saprot, jo antibiotikas taču stāv atvilktnē un cilvēks domā, ka iedzers antibiotikas un viss būs kārtībā. Bet viņš rekomendētu tā nedarīt iespējamās bakteriālās rezistences dēļ, jo nākamreiz šīs antibiotikas varbūt vispār vairs nederēs un attiecīgi būs jāiet uz stiprākām un plašāka spektra antibiotikām, kurām ir daudz lielāks komplikāciju un blakus efektu risks.
Tāpēc šādi rīkoties nebūtu ieteicams, un rodoties aizdomām par bakteriālu infekciju, vienmēr ir labāk sazināties ar ārstu, un vispirms tas būtu ģimenes ārsts, un tad kopā izlemt, vai ir nepieciešama antibakteriāla terapija.
G.Martinsons ievērojis, ko vēl cilvēki bieži dara - iedzer pāri palikušās divas trīs antibiotiku kapsulas un dara to divas trīs dienas, kas nav adekvāts antibiotiku terapijas kurss. “Tas ir nepareizi, jo antibiotiku kurss vienmēr ir jāpabeidz, pat ja cilvēks jūtas labāk.
Tas ir tieši ir antibakteriālās rezistences dēļ un tāpēc, ka pastāv risks, ka, ja nepabeidz šo antibiotiku kursu, baktērija pēc laika var atgriezties un izpausties pat vēl stiprāk. Līdz ar to var būt nepieciešams vēl viens antibiotiku kurss, un tās jau būtu daudz stiprākas antibiotikas,” teica ārsts.
